Foto: Publicitātes foto
IPO jeb sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū pasaulē šī gada otrajā ceturksnī turpinājās gada sākumā uzsāktais temps – gada pirmajā pusgadā kopumā pagājušā gada rezultātus pārspējot pat trīs reizes pēc IPO darījumu piesaistītā finansējuma apjoma (222 miljardi ASV dolāru šī gada pirmajos sešos mēnešos pret 70,5 miljardiem pagājušā gada pirmajā pusē) un vairāk nekā divkārt pēc darījumu skaita. Proti, šī gada pirmajā pusgadā pasaulē bija 1070 IPO darījumi pretēji 428 pērnā gada salīdzināmā laika posmā. Otrais ceturksnis IPO darījumu pasaulē bija aktīvākais un ienesīgākais otrais kvartāls pēdējo 20 gadu laikā.

Šī gada īpaši veiksmīgie rezultāti ir skaidrojami, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi, kas bija gatavojušies sava kapitāla publiskam piedāvājumam, šobrīd centās izmantot labvēlīgus tirgus apstākļus – investoru optimistisku sentimentu, kas bija novērojams jau šī gada sākumā un augsto tirgus likviditāti, ko raksturo liels apjoms salīdzinoši lēta finansējuma, kas meklē potenciāli ienesīgus darījumus. Iespējams, tieši šobrīd IPO gatavie uzņēmumi centās nenokavēt savu izdevības brīdi.

Tehnoloģiju uzņēmumi piesaista izteikti lielāko IPO finansējuma daļu – šī gada pirmajā pusē 41% visu IPO investīciju tika ieguldīt tieši tehnoloģiju nozarēs, un arī visi trīs lielākie IPO darījumi pasaulē šogad ir bijuši tehnoloģiju jomā ("Kuaishou Technology" 6,2 miljardi ASV dolāru, "Coupang, Inc." 4,6 miljardi un "DiDi Global Inc." 4,4 miljardi). Tomēr arī citas nozares piesaista pietiekamu investoru interesi, it sevišķi veselības aprūpe un industriālie sektori. Domāju, ka jau tuvā laikā redzēsim arī arvien vairāk aktivitātes enerģētikas, it sevišķi, atjaunojamās enerģijas jomā.

Nereti dzirdēts, ka īpašs slieksnis IPO darījumiem ir miljarda vērtējums, kas uzņēmumam piešķir tā simbolisko "vienradža" nosaukumu. Tas tiesa, IPO tirgū šie darījumi virza tirgus aktivitāti, taču jāuzsver, ka uzņēmumam nav obligāti jābūt miljarda vērtējumam, lai startētu kapitāla tirgū. Piemēram, šī gada otrajā ceturksnī pasaulē bija vien 21 IPO darījums virs miljarda ASV dolāru vērtībā (22 šāds darījums gada pirmajā ceturksnī). Šis 21 darījums gan piesaistīja 33% no visām otrajā ceturksnī veiktajām IPO investīcijām.

Pirmajā pusgadā Eiropā lielākās biržas IPO darījumiem pēc ieņēmumiem bija Londonas birža ar 12,7 miljardu ASV dolāru investīciju apjomu 42 sākotnējā piedāvājuma darījumos, kam seko Vācijas "Deutsche Börse" ar 9,6 miljardu ASV dolāriem 11 IPO darījumos un Nīderlandes, Francijas un Beļģijas "Euronext" un "Alternext" birža ar 9,1 miljarda ASV dolāru piesaistīto finansējumu 19 IPO darījumos. Jāatzīmē, ka pēc darījumu skaita Eiropā nozīmīga loma ir arī Oslo biržai, kurā šī gada pirmajos sešos mēnešos vien ir bijuši jau 46 darījumi.

Lielākais IPO darījums Eiropā šogad joprojām ir pakomātu un piegādes uzņēmuma "InPost SA" sākotnējais piedāvājums vēl šī gada janvārī, kas piesaistīja 3,9 miljardu ASV dolāru kapitālu. Šim seko telekomunikāciju uzņēmuma "Vantage Towers AG" darījums martā ar 2,6 miljardu ASV dolāru apjomu un aprīļa tehnoloģiju uzņēmuma "Allfunds Group plc" IPO arī ar 2,6 miljardu ASV dolāru investīcijām.

Jāatzīmē, ka šī gada otrajā ceturksnī bija novērojams "SPAC" (Special purpose acquisiton company) jeb īpaši uzņēmumu iegādei izveidotu sabiedrību popularitātes kritums. SPAC izmantošana IPO darījumā notiek, izveidojot īpašu sabiedrību, kas ar IPO darījuma palīdzību piesaista investīcijas un pēc tam par šiem ieguldījumiem iegādājas līdz šim publiski nekotētu uzņēmumu. Šī gada otrajā ceturksnī pasaulē tika īstenoti 74 šādi SPAC IPO darījumi, kas ir būtiski mazāk par 305 darījumiem šī gada pirmajā ceturksnī. Iespējams, SPAC darījumu kritums ir skaidrojams ar lielāku uzraugu interesi par šo jauno darījumu paveidu, kā arī nogaidošu investoru attieksmi, kas iepauzē, lai novērtētu iepriekšējo SPAC darījumu sniegumu.

Skatoties uz priekšu, nākamajā ceturksnī gaidāma joprojām spēcīga IPO darījumu aktivitāte, daudziem uzņēmumiem steidzot izmantot šo labvēlīgo IPO tirgus "iespēju logu".

Tiem, kas domā par sava kapitāla piedāvājumu starptautiskā publiskā tirgū tuvākajā laikā vai vidējā termiņā, es ieteiktu novērtēt sava biznesa stāsta un darbības modeļa noturību pēc šādiem faktoriem, proti, kā mans uzņēmums iekļaujas pēc-pandēmijas ekonomiskās atgūšanās kontekstā, vai uzņēmums ir pakļauts ģeopolitiskiem (piemēram, tirdzniecības politikas) riskiem, vai manu uzņēmumu var skart jaunas likumdošanas prasības (piemēram, vides aizsardzības jomā)? Tāpat jauns faktors pasaules ekonomikā ir inflācija un tās gaidas – kā tā var ietekmēt uzņēmuma darbības izaugsmi, mainoties cenu līmeņiem? Līdztekus jāseko līdzi finanšu tirgus likviditātes un nestabilitātes rādītājiem, jo finansējuma pieejamības izmaiņas var būtiski ietekmēt pat vislabākā uzņēmuma IPO veiksmes stāstu.

Tāpat jau šobrīd redzams arī, ka neviens nozīmīgs finanšu darījums nenotiek bez ESG jeb vides ilgtspējas, sociālo un pārvaldības jautājumu dimensijas izvērtējamā – tas noteikti attiecas arī uz Latvijas IPO kandidātiem. ESG dimensija nav tikai sabiedrības vērtību jautājums – finanšu vidē tā kļūst par prasību, kas, veicot investīcijas, ir jāievēro dažādiem investīciju fondiem, bankām un citiem tirgus dalībniekiem. Attiecīgi, bez ESG "stāsta", uzņēmums būtiski sašaurina tirgu, kur piedāvāt savu kapitālu. Tas savukārt neizbēgami samazinās uzņēmuma vērtību tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!