Līdzīga dinamika bija vērojama preču eksportā, kur jūnijā teju dzēsta aprīlī un maijā novērotā krituma ietekme. Toties pārrobežu pakalpojumu sniegšana cieta smagāk un līdz ceturkšņa beigām palika kritiena zemākajā punktā, kas tika sasniegts aprīlī. Vissmagāk cieta braucienu eksports, pārvietošanās ierobežojumiem traucējot pārrobežu kustību, kā arī saglabājoties cilvēku piesardzībai pret atpūtas un darījumu braucieniem.
Transporta pakalpojumos visvairāk saruka gaisa un auto transporta pakalpojumu eksports, kas papildināja jau iepriekš novēroto un arī turpmāk gaidāmo jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumu vērtības kritumu (saistībā ar kravu apjoma samazināšanos no Krievijas). Pakalpojumu importu, kura vērtība ir mazāka par eksportu, ierobežojumi ietekmēja samērā simetriski un pakalpojumu pozitīvā bilance 2. ceturksnī nedaudz saruka. Tā kā preču imports krīzes saasinājumā krita daudz straujāk nekā eksports, preču un pakalpojumu kopējais tirdzniecības pārpalikums 2. ceturksnī uzlabojās (2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) un noteica lielāko daļu pozitīvās tekošā konta bilances – 3,8% no IKP.
Arī ienākumu kontu bilancē bija pārpalikums, ko noteica otrreizējie ienākumi, kur saglabājās spēcīga personisko pārvedumu plūsma. Sākotnējo ienākumu bilance 2. ceturksnī saglabājās nedaudz zem nulles. Salīdzinot ar 1. ceturksni (kā arī attiecīgo periodu pirms gada), samazinājās atlīdzība ārvalstīs nodarbinātājiem un citi sākotnējie ienākumi, ko noteiktā mērā izbalansēja ārvalstu tiešo investoru peļņas sarukums Latvijā. 2. ceturksnī tika uzrādīti pat nelieli uzņēmējdarbības zaudējumi, taču joprojām spēcīgā dividenžu plūsma veidoja pozitīvu kopējo ārvalstu investīciju peļņu. Šī gada 2. ceturkšņa ietekme varētu mazināt dividenžu plūsmu nākamajā gadā.
Finanšu kontā 2. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar Latvijas komercbanku līdzekļu izvietošanu ārvalstu vērtspapīros, Latvijas Bankas dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās, vienlaikus valdība piesaistīja līdzekļus, emitējot obligācijas. Tiešo investīciju formā Latvijā turpinājās līdzekļu ieplūde (par 2,1% no IKP). Lai gan apsīka reinvestētās peļņas ieguldījumi, ārvalstu investori veica jaunus ieguldījumus pašu kapitālā un arī kreditēja Latvijas uzņēmumus.
