Harijs Švarcs: Kā dzīvot tālāk jeb kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos
Foto: Publicitātes foto

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Kopumā no vietējiem uzņēmumiem vēl nav nācies dzirdēt ļoti skaļus paziņojumus, par to kā viņi strādās, jo mēs vēl dzīvojam pandēmijas apstākļos, kad bez lielas nepieciešamības nedrīkst nākt uz darbu. Vadītāji un uzņēmumu īpašnieki vēl gala lēmumus nav pieņēmuši un daudzi vēl mēģina fundamentāli saprast, kā strādās nākotnē. Izņēmums ir "Tet" un "Tele2", kas jau paziņojuši, ka saviem darbiniekiem piedāvās iespēju līdz trīs mēnešiem gadā strādāt attālināti .

Tikmēr pasaulē "Amazon" paziņoja, ka viņi atgriežas atpakaļ strādāt birojos, tāpat rīkojas "Microsoft", kas pat paplašina biroju telpas. Vienlaikus šie lielie uzņēmumi domā par to, kā viņi strādās birojā. "Microsoft" apsver vairāk darbu veidot komandās, piemēram, uz katru projektu ir atsevišķa komanda un šī komanda var izvēlēties dažādas biroja lokācijas – Bostonu, Sietlu, u.c. Jāsaprot arī tas, ka šī kompānija atrodas ASV, kur mērogi ir pavisam citi. Paralēles ar Latviju nevar vilkt, bet es domāju, ka tas, ka pasaulē vadošās IT un e-komercijas kompānijas atgriežas birojos, par daudz ko liecina.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ir daudzi uzņēmumi, kuru darbinieki strādā attālināti un apmierinātas ir abas puses – gan darbinieki, gan vadītāji un īpašnieki. Un, protams, ir zemākas ar biroju uzturēšanu un darbinieku socializēšanos saistītās izmaksas. Fundamentāli paskatoties, kāpēc tas tā ir, tad atbilde ir vienkārša – šie cilvēki jau gadiem ilgi ir strādājuši kopā, viņi viens otru ļoti labi pazīst personiski un viņiem ir vienota darba kultūra. Ja šī bāze ir jau izveidota, ielikts uzņēmuma DNS, visi kolēģi savā starpā labi pazīstami, tad, protams, arī pēc ilgāka laika varēs, strādājot attālināti, neizjust nekādas problēmas. Taču, ja tas turpināsies jau ļoti ilgi un sāks mainīties darbinieki, mainīsies arī uzņēmuma vide, kultūra un veids, kā uzņēmums strādā, tad tajā brīdi var parādīties lērums it kā neparedzētu problēmu.

Daudzus uzņēmumus nodarbina jautājums – attālināti, daļēji attālināti vai klātienē?

Katram uzņēmumam pašam ir jāatbild uz jautājumu, kā mēs turpmāk strādāsim. Šeit nav vienotas formulas, pareizi vai nepareizi. Līdzīgi kā ar ārsta recepti – nav iespējams visiem izrakstīt vienus un tos pašus medikamentus. Būs uzņēmumi, kuri izvēlēsies daļēji attālināto darbu un atvērtā tipa biroju, jo viņi šādā modelī var veiksmīgi strādāt, socializēties, tā viņiem rodas enerģija. Un būs tādi uzņēmumi, kuri pilnībā atgriezīsies birojā pēc pandēmijas un izvēlēsies individuālu kabinetu sistēmu.

Ir uzņēmumi, kuri jau tagad samērā skaidri saprot to, kā viņi strādās nākotnē, taču lielākā daļa vēl ir tādi, kuri mēģina saprast, vai attālinātais darbs ir piemērots viņiem, cik tas būs efektīvs, vai viņi turpinās strādāt dažas dienas nedēļā attālināti un vai šāda iespēja būs visiem darbiniekiem vai atkarībā no departamenta un komandas. Jāņem vērā arī īpašnieku un vadītāju viedoklis, jo ne visi ir gatavi strādāt attālināti un ne visiem tas patīk. Šis ir ļoti izaicinošs laiks visiem uzņēmumu personāla pārvaldes cilvēkiem, viņi patreiz ir "karaļi" un viņu loma ir milzīga. Viņi ir atbildīgi par to, lai organizācijā iezīmētu veidu, kā tā strādās turpmāk un tas var būt ļoti izšķiroši tam, cik apmierināti un produktīvi būs darbinieki, cik veiksmīga būs uzņēmuma darbība kopumā. Šis ir ļoti interesants, izšķirošs laiks un tāpēc ļoti daudzi uzņēmumi vēl mēģina saprast, kā viņi turpmāk strādās.

Lai daļējā biroja darba modelis sekmīgi strādātu, uzņēmumiem, visticamāk, nāksies ieviest daudz un dažādus jaunus iekšējos noteikumus. Kādiem darbiniekiem atļauts attālinātais darbs un kādiem nē? Kā nodrošināt biznesa nepārtrauktību? Cik dienas nedēļā var strādāt attālināti? Tikšanās klātienē, attālināti vai miksētās? Kā strādāt ar ārvalstu kolēģiem? Jautājumu ir daudz un daudzas lietas pa plauktiņiem palīdzēs salikt tikai reāla darbošanās, eksperimentēšana, jaunu tehnoloģiju izmantošana un atvērtība jaunām idejām un risinājumiem.

Kāpēc darbiniekiem būtu izdevīgi atgriezties birojā?

Visās nozarēs cilvēki daudz vairāk pievērsīs uzmanību birojam un savam darba devējam, lai skaidri atbildētu uz jautājumu – "kāpēc man ir jāiet uz biroju?". Pieņemot, ka mājās ir darbam atbilstoši apstākļi un tiešām var pilnvērtīgi strādāt, jābūt skaidriem motivātoriem un atbildei, kāpēc ir jāiet uz biroju. Iespējamā atbilde ir – klātienes tikšanās ar kolēģiem, plašākas komandu tikšanās uz vietas vai tikšanās savā komandā, socializēšanās, viedokļu apmaiņa, sarežģītāku jautājumu risināšana, prāta vētras, radošu ideju ģenerēšana. Daudzas lietas, tiekoties uz vietas, var atrisināt daudz ātrāk, labāk un efektīvāk, sevišķi, ja cilvēki pirms tam nav ilgstoši strādājuši kopā. Visos uzņēmumos ir jauni darbinieki un tas ir izaicinājums – vai ir bijusi apmācība, vai kolēģi savā starpā ir pazīstami, spēj sastrādāties ar cita departamenta kolēģiem. Nevis pie ekrāna, bet birojā var iegūt cilvēcisko sajūtu, uzticēšanos viens otram, saprast, kā ar konkrēto kolēģi vislabāk sastrādāties. Kad tas ir noticis klātienē, ļoti daudzus jautājumus var efektīvi atrisināt arī attālināti. Lai kā esam pieraduši pie attālinātā darba, tomēr socializēšanās un uzņēmuma kultūras vides veidošana lielā mērā veiksmīgi var notikt tikai klātienē.

Vairāki jaunākie pētījumi liecina, ka ievērojama daļa darbinieku vēlas arī turpmāk strādāt attālināti visu darba laiku vai vismaz dažas dienas nedēļā. Skaidrs, ka šis laiks ir devis iespēju darbiniekiem ieraudzīt būtiskus ieguvumus, strādājot attālināti, taču es arī ticu sabalansētībai, kas nozīmē to, ka, ja ir labi darba apstākļi un uzņēmums ir parūpējies par patīkamu, pievilcīgu darba vidi, tad elastīga darba vides pieeja būs labākā izvēle. Dažas dienas nedēļā var strādāt no mājām un dažas – birojā, kur nākt uz tikšanām vai konkrētus darbus padarīt uz vietas. Uz biroju nākt nevis tāpēc, ka ir jānāk, bet tāpēc, ka gribas socializēties, apmainīties ar idejām. Arī tādēļ, ka birojā kaut kādas lietas var paveikt labāk un ātrāk nekā tas būtu iespējams attālināti.

Telpas un pakalpojumi kā biroja magnēts

Šobrīd darbiniekam ir fundamentāls jautājums – ja mani apmierina attālinātais darbs un man ir darbam piemēroti apstākļi mājās, kāpēc doties uz biroju. Un viens būtisks iemesls ir – ja es dodos uz darbu, man ir iespējams paveikt arī citas lietas, ko es nevaru izdarīt, strādājot mājās. Šajā ziņā darbam biroju centrā ir zināmas priekšrocības, jo biroja centrs tiek būvēts pēc tirdzniecības centra principa – vienviet viss nepieciešamais. No rīta atstāju bērnu bērnudārzā, pats dodos uz biroju, novietoju auto biroju centra stāvlaukumā vai velo – velo novietnē, turpat izmantoju dažādus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanas, medicīnas, ķīmiskās tīrītavas, elektro auto uzlādes, auto koplietošanas pakalpojumus u.c. Pusdienu pārtraukumā pastaigājos pa turpat esošo parku vai apmeklēju biroja centrā darbojošos veikalus, vai arī izmantoju elektroskūteri un dodos uz centru. Šie visi pakalpojumi ļauj efektīvi izmantot dienu birojā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Amazon Tet Microsoft Tele2
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form