2020. gadā kopējais indikatīvais faktoringa portfelis Baltijas valstīs bija 826,3 miljoni eiro – 322 miljoni eiro Igaunijā, 367 miljoni eiro Lietuvā un tikai 137 miljoni eiro Latvijā .
Faktoringa saikne ar IKP
2020. gada laikā Igaunijā kopējais faktoringa apgrozījums samazinājās par 26%, Latvijā par 4% un Lietuvā par 24%. Kopējās faktoringa apgrozījuma izmaiņas bieži vien atbilst IKP – kā pārdošanas – dinamikai. Ja pārdošanas apjoms palielinās, rodas nepieciešamība pēc finansējuma, lai līdzsvarotu uzņēmumu naudas plūsmu. Tomēr 2020. gadā faktoringa apjomi Igaunijā saruka daudz straujāk, nekā IKP rādītāji (IKP Igaunijā samazinājās par 3%), turpretī Lietuvā un Latvijā IKP pat pieauga par 1% un 4%.
Lietuva – lielākais tirgus, Igaunija – straujāk augošais
Faktorings ir apgrozāmo līdzekļu veids, kuru izmanto dažādu nozaru uzņēmumi. Nereti to izmanto vairumtirdzniecības uzņēmumi vai ražotāji, kuriem ir plašs pircēju loks un kuri sastopas ar norēķiniem ar garu apmaksas termiņu - 30, 60, 90 vai pat 120 dienām. Pārdomu vērta ir ne tikai pandēmijas ietekme uz faktoringu, bet arī ievērojamās atšķirības starp Baltijas valstīm – neraugoties uz to, ka Lietuvā faktoringa portfelis samazinājās līdz 367 miljoniem eiro (-27% salīdzinājumā ar 2019. gadu), tas joprojām ir lielākais reģionālais faktoringa tirgus Baltijā. Savukārt, Igaunijas faktoringa apgrozījums un portfeļa kopējais pieaugums no 2010. līdz 2018. gadam ir bijis straujāk augošākai Baltijā. Pandēmijas ietekmē Igaunijas faktoringa portfelis samazinājās līdz 322,3 miljoniem eiro 2020. gadā (-15% salīdzinājumā ar 2019. gadu). Savukārt, Latvijas faktoringa portfelis līdz 2020. gada beigām samazinājās līdz 137 miljoniem eiro (-15% salīdzinājumā ar 2019. gadu).
Atšķirīgs tirgus spēlētāju skaits
Aplūkojot Latvijas situāciju tuvāk, iespējams secināt, ka augstākais faktoringa portfeļa punkts bijis 2008. gadā, kad tas sasniedza 303 miljonus eiro (zemākais punkts bija 2010. gadā – 64 miljoni eiro, kas skaidrojams ar to, ka Latvijas ekonomikā globālās finanšu krīzes rezultātā iestājās recesija). 2020. gadā Latvijas faktoringa portfelis sasniedza 137 miljonus eiro un faktoringa tirgū dominēja "Swedbank" (61,1 miljoni eiro), SEB (40,9 miljoni eiro) un "Luminor" (27,6 miljoni eiro), savukārt, pārējā tirgus daļu veidoja 12 salīdzinoši mazāki uzņēmumi. Salīdzinājumam jāpiezīmē, ka Igaunijas tirgū dominē četri lielie spēlētāji un vairāk nekā 20 mazākas kompānijas, bet Lietuvā – seši lielie faktoringa pakalpojuma sniedzēji un aptuveni 10 mazie.
Ekonomiskā aktivitāte atjaunojās ātrāk nekā cerēts
2021. gada pirmo trīs ceturkšņu rādītāji gan liecina, ka faktoringa tirgus atgūstas - analītiķi uzsvēruši, ka kredītu apdrošinātāji ir pielāgojušies pandēmijai un tās riskiem un spēj labāk diferencēt riskus starp nozarēm. To apliecina arī skaitļi – faktoringa apgrozījums 2021. gada 3. ceturksnī Igaunijā bija 917 miljoni eiro, bet Lietuvā – 828 miljoni eiro. Pēc krituma viena gada garumā ekonomiskā aktivitāte atjaunojās ātrāk nekā cerēts. Lai arī Latvijas rādītāji pietuvotos kaimiņvalstīm, ir būtiski skaidrot faktoringa nozīmi un informēt par visiem ieguvumiem, ko tas sniedz. Pēcpandēmijas periodā, kad daudzi uzņēmumi atgūstas, faktorings sekmē papildus finanšu plūsmas stabilitāti un palīdz disciplinēt preču un pakalpojumu saņēmējus. Apstākļos, kad veikt ilgtermiņa prognozes un novērtēt visus riskus, var būt izaicinājums, faktorings ir piemērots finanšu instruments, kas ļauj plānot un turpināt darbību ilgtermiņā. Palielinoties tirdzniecības apjomiem, rodas nepieciešamība arī pēc finansējuma un faktorings ļauj saglabāt finanšu plūsmas pietiekamību.
