Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atstājis negrozītu zemākas instances spriedumu, ar kuru atzīts par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums, atsakot uzlikt pienākumu AS "Latvijas gāze" noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar pieteicēju - jauno nekustamā īpašuma īpašnieku.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāta spriedums nav pārsūdzams. Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar SPRK un trešās personas lietā - "Latvijas Gāzes" - kasācijas sūdzībām.
Strīda pamatā ir "Latvijas Gāzes" atteikums slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauno nekustamā īpašuma īpašnieku Jelgavā, pamatojoties uz to, ka iepriekšējam lietotājam ir parāds par piegādāto dabasgāzi. SPRK un "Latvijas Gāze" uzskata, ka šāds atteikums atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24.panta pirmajā daļā paredzētajām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tiesībām atteikties nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu, ja šā pakalpojumu sniedzēja finansiālās iespējas to nepieļauj.
AT Senāts atzina par nepamatotiem atbildētājas un trešās personas lietā argumentus, ka nav nozīmes tam, kura persona ir atbildīga par parāda segšanu, jo pakalpojuma sniegšana konkrētajā objektā ir radījusi zaudējumus - tos, nesamaksājot par piegādāto dabasgāzi, trešajai personai ir radījusi konkrēta persona, no kuras trešā persona var atgūt šo parādu. Jauna līguma neslēgšana ar objekta jauno īpašnieku nekādi tiesiskā veidā nevar ietekmēt vai paātrināt parāda atgūšanu no iepriekšējā lietotāja.
Tā kā objekts ir gazificēts, AT Senāts par pamatotu atzina Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka trešajai personai pakalpojuma sniegšanai objektā nav jāveic finansiāli ieguldījumi. Tieši pretēji - pakalpojuma sniegšanas gadījumā trešā persona varētu saņemt ienākumus no dabasgāzes piegādes jaunajam objekta īpašniekam.
Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums. Piegādātājam ir tiesības līgumu vienpusēji izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/īres tiesības.
AT Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka piegādātāja privātā griba izbeigt vai nē līgumu ar iepriekšējo lietotāju, kas vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un nepilda līguma nosacījumus, nevar prevalēt pār likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc jaunā nekustamā īpašuma īpašnieka pamatota pieprasījuma, likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi.
