Jaunizveidotiem vai augošiem uzņēmumiem viena no iespējām kā piekļūt finanšu līdzekļiem ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding), kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā. Kolektīvās finansēšanas iespējas izmanto tieši gados jauni cilvēki, kuriem ir vēlme uzsākt savu saimniecisko darbību, tādēļ ir īpaši svarīgi šim jautājumam pievērst uzmanību.
Kolektīvā finansēšana ir naudas līdzekļu piesaistes veids, lai varētu finansēt projektus un uzņēmumus. Tā ļauj līdzekļu piesaistītājiem savākt naudu no liela cilvēku skaita, izmantojot tiešsaistes platformas. Kolektīvās finansēšanas platformas ir tīmekļa vietnes, kas nodrošina mijiedarbību starp līdzekļu piesaistītājiem un investoriem. Kolektīvās finansēšanas platformas parasti iekasē maksu no līdzekļu piesaistītājiem, ja finansējuma piesaistes kampaņa ir guvusi panākumus. Savukārt kolektīvās finansēšanas platformu pienākums ir garantēt drošu un vieglu šā pakalpojuma izmantošanu. Šādas platformas bieži darbojas pēc "visu vai neko" finansēšanas principa. Tas nozīmē, ka, sasniedzot mērķi, investori saņem ieguldīto naudu ar procentiem, bet nesasniedzot – saņem savu ieguldījumu atpakaļ – bez finansiāliem zaudējumiem.
Tomēr ne visas kolektīvās platformas darbojas pēc šāda principa un godprātīgi atmaksā investoriem to veiktos ieguldījumus. Iespējams, ka viena no šādām platformām ir "Kuetzal". Platforma nodrošināja iespēju veikt ieguldījumus aizdevuma formā konkrētiem uzņēmējdarbības un nekustamo īpašumu projektiem. No "Kuetzal" publiski sniegtās informācijas pirmšķietami var secināt, ka no 2018. gada vasaras līdz 2020. gada janvārim ar "Kuetzal" starpniecību ir īstenoti vairāki celtniecības projekti Latvijā. "Kuetzal" minētajiem celtniecības projektiem piemēroja atpirkšanas garantiju 90% apmērā no ieguldītajiem līdzekļiem, kas nozīmēja, ka "Kuetzal" bija pienākums atmaksāt saņemto ieguldījumu investoriem 90% apmērā.
Tomēr publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka liela daļa no "Kuetzal" mājaslapā norādītajiem projektiem, kuros investori bija veikuši ieguldījumus, nav īstenoti vai nepamatoti uzdoti kā "Kuetzal" īstenoti. Proti, iespējams, ka šie projekti nemaz nav bijuši saistīti ar "Kuetzal". Turklāt "Kuetzal" darbības saistībā ar investoru ieguldījuma izlietojumu, iespējams, ietvēra arī dokumentu viltošanu. Uz investoru vairākkārtējiem lūgumiem atgriezt veiktos ieguldījumus, "Kuetzal" nereaģēja, t.i. nedz atmaksāja ieguldījumu, nedz sniedza atbildi. Vienīgā informācija, ko investori ir saņēmuši, bija saistīta ar "Kuetzal" iespējamo maksātnespēju.
Pēc šiem notikumiem vairāki advokāti saņēma klientu lūgumus sniegt juridisko palīdzību saistībā ar "Kuetzal" darbībām, tādēļ attiecīgie advokāti reaģēja un lūdza atmaksāt investoriem (klientiem) ieguldījumus, tomēr "Kuetzal" pēc šāda lūguma saņemšanas ir slēdzis investoru kontus un izdzēsis savu tīmekļa vietni.
Minētās darbības netieši liecina, ka, iespējams, "Kuetzal", tās amatpersonas, darbinieki un/ vai kādas citas personas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 177. pantā (krāpšana), Krimināllikuma 179. pantā (piesavināšanās), Krimināllikuma 195. pantā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) un Krimināllikuma 275. pantā (dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana).
Ņemot vērā šo gadījumu, turpmāk, lai izvairītos no iespējamas krāpšanas, investoriem būtu ieteicams pirms naudas ieguldīšanas rūpīgi, izpētīt kolektīvās finansēšanas platformu, tajā publicēto informāciju, atsauksmes, masu medijos publicēto informāciju, u.c. Savukārt iespējamās krāpšanas gadījumā iesakām vērsties tiesību aizsardzības iestādēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
