Tāpat kā lielākajai daļai uzņēmējdarbības pārstāvju un sabiedrībai kopumā globāla pandēmija un tai sekojošā ārkārtas situācija bija saspringta nestandarta situācija. Pirmajā ārkārtas stāvokļa mēnesī krīzi izjutām spēcīgi – īsā laika posmā nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Līdzīgi kā citi mazumtirdzniecības uzņēmumi arī mēs saskārāmies ar strauju pircēju pieplūdumu visos veikalos un vēlāk samazinājumu sevišķi lielo pilsētu veikalos. Līdz ar attālināto darbu no mājām daļēji cieta veikali Rīgas centrā un arī pierobežā – Valmierā, Valkā, Alūksnē. Šajās pilsētās veikala apmeklētāju skaits, kas iebrauc no Igaunijas, mēdza sasniegt pat 40%. Ja analizējam datus par pēdējiem gadiem laika posmā no marta līdz maijam, varam redzēt, ka, lai arī Covid-19 ietekme kopumā bija negatīva, tā būtiski neietekmēja tendences pārtikas mazumtirdzniecībā kopumā, tomēr atstāja izteiktu iespaidu uz atsevišķām preču kategorijām. Salīdzinot "Mego" datus par pēdējiem gadiem periodā no marta līdz maijam, veikalu apmeklējums kopumā samazinājās par 17%, bet apgrozījums pieauga par 6%. Šobrīd izsniegto čeku skaits attiecībā iepriekšējo gadu joprojām ir mazāks, taču apgrozījums aizvien stabilizējas un vidējā viena čeka summa ir lielāka nekā pērn, kas liecina par pakāpenisku valsts ekonomikas atlabšanu.
Novērotie pircēju paradumi ļaus sagatavoties otrajam vilnim
Varam novērot, ka pandēmija ieviesa savas korekcijas arī pircēju paradumos. Sākumā cilvēki ekonomēja naudu, tāpēc lielākais pieprasījums un pārdošanas pieaugums tika novērots tieši pēc pirmās nepieciešamības precēm. Martā iedzīvotāji sāka iegādāties preces ar ilgu realizācijas laiku – putraimus, konservus, sāli. Tomēr aprīlī pieprasījums pēc šiem produktiem samazinājās, jo lielākajai daļai uz to brīdi jau bija krājumi. Tāpat iedzīvotāji saprata, ka šie produkti nav jāpērk lielos daudzumos, jo tie joprojām ir pieejami un netrūkst veikalu plauktos. Nedaudz vēlāk pieauga pieprasījums pēc augļiem, dārzeņiem un gaļas produktiem, kas ir saistīts ar faktu, ka iedzīvotāji neapmeklēja ēdināšanas iestādes un gatavoja mājās paši, kā arī skolēni mācījās no mājām. Tajā pašā laikā lielākais pieprasījuma kritums tika novērots kulinārijā. Gan baidoties no Covid-19, gan tādēļ, ka maltītes biežāk tika ieturētas mājās, iedzīvotāji kulinārijas un gatavos produktus pirka uz pusi mazāk. Pandēmijas periodā kritās pieprasījums arī pēc tādām kategorijām kā mājsaimniecības preces un rotaļlietas, kas liecināja par sabiedrības kopējo tendenci maksimāli ietaupīt līdzekļus. Novērotās atziņas mums jau laikus ļauj attiecīgi sagatavoties pandēmijas otrajam vilnim, ja tāds tuvosies.
Pandēmijas apstākļi paātrināja attīstību
Lai gan jau pirms krīzes bijām veikuši iestrādes vairākiem nozares attīstības projektiem, piemēram, diennakts veikaliem un preču piegādei uz mājām, ārkārtas situācija lika mobilizēt visus spēkus un šos projektus īstenot ļoti īsā laika posmā, jo pēkšņi tiem bija gandrīz vai valstiska nozīme. Iestājoties pandēmijai, paplašinājām diennakts veikalu formātu, lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos, mazinātu rindas un ļautu klientiem iepirkties vēlākās stundās. Pirms krīzes naktī iedzīvotāji visbiežāk pirka pirmās nepieciešamības preces, bet karantīnas laikā arī naktī sāka iegādāties pilnu pirkumu klāstu. Arī šobrīd diennakts veikali kļūst aizvien pieprasītāki, jo tie izteikti atvieglo ikdienas iepirkšanās procesu, tāpēc tas ir serviss, kurā noteikti saskatām ilgtermiņa potenciālu.
Visas pandēmijā iegūtās mācības ir zelta vērtē
Salīdzinot ar citām jomām, jāsecina, ka pārtikas preču mazumtirdzniecība pandēmijas ietekmē nav izteikti cietusi. Tomēr daudzi satraucas par Covid-19 otro vilni, kas jau šobrīd ietekmē piegādātāju budžetus, to produktu reklāmu, vispārējās reklāmas politikas plānošanu, kā arī vairāku uzņēmumu attīstības plānus un jauno produktu ievešanu. Gribētos cerēt, ka šīs tendences tuvākajā laikā mazināsies, un pārtikas preču mazumtirdzniecība normalizēsies. Tomēr nākotnē mūs sagaida ne tikai iespējamais otrais pandēmijas vilnis, bet arī jauna zīmola – tirdzniecības ķēdes "Lidl" – ienākšana Latvijas tirgū, kas mūsu piesātinātās konkurences apstākļos būs pietiekami liels izaicinājums. Pirmajos mēnešos noteikti sagaidām ažiotāžu. Daudzi, kas gaida "Lidl" atvēršanu, dosies iepazīties ar jauno veikalu tīklu, un mēs, iespējams, izjutīsim klientu skaita samazinājumu, it īpaši vietās, kur "Mego" un "Lidl" veikali atradīsies tuvu viens otram. Taču kaimiņvalsts Lietuvas pieredze ir nedaudz nomierinoša – līdz ar Lidl ienākšanu konkurence ir palielinājusies, taču ne kritiski. Ceram, ka arī Latvijas patērētāji drīz vien veiks savu izvēli un ikdienā paliks uzticīgi vietējām veikalu ķēdēm. Tomēr jebkurā gadījumā varam sagaidīt, ka konkurences dēļ arī pārējie tirgus spēlētāji vēl aktīvāk meklēs savas individuālās nišas, kas pircējiem nozīmēs tikai lielākas izvēles iespējas.
