Aplēses liecina, ka ar 1. un 2. pensiju līmeni pensiju kapitālu nodrošināsim 30-50% apmērā no pirmspensijas vecuma ienākumiem, savukārt ar regulārām iemaksām 3. pensiju līmenī, to iespējams palielināt līdz 65-80%.
1. pensiju līmenis – paaudžu solidaritātes simbols
Esam pieraduši dzirdēt, ka mūsu pensiju sistēma sastāv no 3 līmeņiem. Kopumā tas mums liekas saprotami. Arvien vairāk datu (piemēram, nodarbināto skaita sarukums, pensionāru skaita pieaugums, sagaidāmā mūža ilguma pieaugums) liecina par to, ka paļauties tikai uz 1. pensijas līmeni būtu pārlieku optimistiski. Šī pensiju līmeņa galvenā priekšrocība ir tā, ka tajā tiek automātiski iemaksāti 14% no bruto algas. Tas tiešām ir daudz. Taču būtu jāņem vērā arī tas, ka šī nauda faktiski netiek uzkrāta un investēta, bet tiek uzskaitīta kā ilgtermiņa sociālās saistības un izmaksāta šī brīža pensionāriem. Tas ir solidāri taisnīgi.
Tomēr būtu jārēķinās ar to, ka 1. pensiju līmeņa naudas plūsma ir atkarīga gan no strādājošo skaita, gan no pensionāru skaita konkrētā brīdī. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, 2060. gadā Latvijā iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem sasniegs gandrīz 75%, tas nozīmē, ka uz četriem darbspējīgā vecumā esošiem cilvēkiem būs trīs pensionāri1. Tādēļ sagaidāms, ka 1. pensiju līmenis pat nenodrošinās 20% no pirmspensijas vecuma ienākumiem.
2. un 3. pensiju līmenis – investīcijas finanšu tirgos
Ne par velti Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par vienu no vislabākajām pasaulē. Papildus 1. līmenim eksistē 2. un 3. līmeņi. 2. pensiju līmenis ir izdevīgs ar to, ka kapitāls tiek krāts katram cilvēkam individuāli, kā arī tas tiek ieguldīts finanšu tirgos un pelna procentus neatkarīgi no demogrāfiskās situācijas Latvijā.
Taču būtu jāapzinās arī 2. pensiju līmeņa galvenais trūkums – tajā tiek iemaksāti vien 6% no mūsu bruto algām, un tā uzkrājums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – bruto algas lieluma, iemaksu ilguma un izvēlētā pensiju plāna. Tas ir labs papildinājums 1. pensijas līmeņa kapitālam, bet kopumā nepietiekošs pārtikušām vecumdienām. Pēc dažādām aplēsēm, 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāls varētu nodrošināt 30-50% no pirmspensijas vecuma ienākumiem. Tādēļ ir tikai loģiski, ka tiek piedāvāta iespēja veidot papildu uzkrājumus vecumdienām brīvprātīgi, iesaistoties 3. pensiju līmenī.
3. pensiju līmenis ir ļoti līdzīgs 2. līmenim. Galvenā atšķirība ir tā, ka 2. pensiju līmeņa iemaksas tiek finansētas no sociālās apdrošināšanas iemaksām (t.i. iekļautas darba spēka nodokļos) kamēr 3. pensiju līmenis ir finansējams no privātiem avotiem (t.i. no iedzīvotāju ieņēmumiem vai darba devēju iemaksām). Abos gadījumos pensiju kapitāls tiek ieguldīts finanšu tirgos un pelna procentus. Tā kā 3. pensiju līmenis ir brīvprātīgs, tad iemaksu apmērs un biežums ir atkarīgi no katra paša. Sagaidāms, ka 3. pensiju līmeņa kapitāls varētu palīdzēt palielināt pensijas apmēru līdz 65-80% no pirmspensijas vecuma ienākumiem. Vai 3. pensiju līmenis spēs nodrošināt pārtikušās vecumdienas? Jā, spēs, tikai pie nosacījuma, ka 3. līmenī regulāri tiek veiktas ievērojamas iemaksas. Lai tas tā notiktu, 3. pensiju līmeņa kontu būtu vēlams papildināt līdzīgi kā 2. līmeni – sistemātiski ieskaitot tajā ap 6% no ienākumiem. Pretējā gadījumā 3. pensiju līmenis nodrošinās tikai nebūtisku pienesumu kopējam pensijas kapitālam.
4. pensiju līmenis – nekustamie īpašumi, meži, lauksaimniecības platības
Vai var iztikt bez 3. pensiju līmeņa tā vietā paļaujoties, piemēram, uz 4. līmeni? Kaut arī nepastāv universāls apzīmējums šim pensiju 4. līmenim, idejas par tā izmantošanu labklājības celšanai vecumdienās virmo gaisā jau kopš pagājušā gadsimta beigām. Žurnāls "Investments & Pensions Europe" sasaista 4. pensijas līmeni ar papildu sociālām programmām2. Pasaules Bankas eksperti definē 4. pensiju līmeni plašāk3:
ģimenes atbalsts;
dažādas sociālās programmas;
dažādi aktīvi, kas dod papildu peļņu (īpašumi, meži, lauksaimniecības zeme u.t.t.).
Samērā bieži sanāk dzirdēt, ka par pārtikušām vecumdienām noteikti parūpēsies bērni. Kaut arī šādus gadījumus nevar izslēgt, Eiropā tie ir salīdzinoši mazizplatīti. Tādēļ šis arguments ir drīzāk uzskatāms par emocionālu, nevis racionālu. Runājot par papildu sociālajām programmām, tās parasti ir izveidotas ar mērķi risināt dažādas un visai konkrētas sociālas problēmas. Tādēļ to ietekme uz labklājību vecumdienās kaut arī parasti ir pozitīva, tā arī ir visai ierobežota.
Visbeidzot, daļai cilvēku pieder dažādi aktīvi - nekustamie īpašumi, meži un lauksaimniecības platības. Šie aktīvi var nodrošināt būtiskus papildu ienākumus vecumdienās. Šajā gadījumā 3. pensiju līmenis nebūtu vitāls. Taču katrs gadījums ir individuāls un katru reizi būtu jāizsver vai šis 4. pensiju līmenis ir pietiekams nodrošinātām vecumdienām. Turklāt jāizvērtē arī šie "4. pensiju līmeņa" aktīvu izdevumi, jo ar nekustamajiem īpašumiem vienmēr ir saistīti nodokļu maksājumi, arī uzturēšanas izmaksas. Tāpat nekustamie īpašumi ne vienmēr ir likvīdi, proti, tos nevar ātri pārdot vai ātri un efektīvi iznomāt.
Kopumā vidējam Latvijas iedzīvotājam šie pārējie aktīvi nav tik nozīmīgi, lai uz tiem paļautos vecumdienās. Tādēļ racionāla rekomendācija ir atgriezties pie idejas par tradicionālā 3. pensiju līmeņa kapitāla veidošanas ar regulārām iemaksām, novirzot tajā vidēji 4-6% no algas. Jebkurā gadījumā, lai kādu stratēģiju cilvēks izvēlētos, ir vērts mērķtiecīgi par to domāt un plānot – jo agrāk, jo labāk. Centrālais jautājums varētu būt – kā es gribēšu dzīvot vecumdienās un kā es to finansēšu?
1 https://www.makroekonomika.lv/cik-zali-dzivosim-vecumdienas-pensiju-sistemas-ilgtspejas-skietamiba
2 https://www.ipe.com/future-for-europe-lies-in-fourth-pillar/11499.article
3https://documents1.worldbank.org/curated/en/389011468314712045/pdf/457280BRI0Box31Concept1Sept20081pdf.pdf
