Foto: Publicitātes foto
Janvāra sākumā "Financial Times" vēstīja, ka šis būs gads, kurā, pateicoties vakcīnai, beidzot varēsim atvadīties no pagājušajā gadā strauji pieņemtajām "jaunajām normālajām" praksēm un atkal nodoties "jaunām jaunā normālā" meklējumiem – kā dzīvot, strādāt, atpūsties un veidot attiecības. Arī pie mums pārskatāmā nākotnē ārkārtas stāvoklis beigsies un varēsim uzsākt īstenot jaunu versiju par darba dzīvi. Tam, kāda tā būs, jāgatavojas jau tagad. Ko vadītājiem svarīgi darīt jau šodien, lai rūpētos par komandas saliedētību, virzību uz kopīgu mērķu sasniegšanu un motivācijas saglabāšanu?

Pirmā lieta, par ko vērts domāt komandu un uzņēmumu vadītājiem ir tas, kāda izskatīsies biroja dzīve "v.2". Citiem vārdiem sakot – kāds būs darba modelis un balanss starp pirms-pandēmijas biroja darbu piecas dienas nedēļā, kas visdrīzāk neatgriezīsies, un strādāšanas iespēju no mājām. Birojs vairs nebūs vieta, kur jāatrodas, lai rakstītu e-pastus (lai gan pieļauju, ka pēc gariem mājas darba stūrīšos pavadītiem mēnešiem, arī šī iespēja kādu laiku netiks smādēta), bet gan socializācijas un ideju apmaiņas platforma. Savukārt uzdevumiem, kas prasa dziļu fokusēšanos (deep focus) iespējams, labākā izvēle joprojām būs darbs no mājām. Protams, ja vien tajā nav sastopami "radošuma un koncentrēšanās teroristi" – mazi bērni.

Ideju, kā organizēt līdz šim ierastās rutīnas ir daudz. Tā, piemēram, Stenforda universitātes pētījums liecina, ka atrodoties kustībā cilvēki kļūst radošāki, Tas, savukārt, iedrošinājis virkni korporāciju savā dienaskārtībā iekļaut pastaigu sapulces. Īpaši gadījumos, kad mērķis ir nonākt pie jauna risinājuma vai idejas.

Tā saucamais asinhronais darbs kļūs arvien izplatītāks, tāpēc vadītājiem būs jābūt kā prasmīgiem diriģentiem, kas plāno kopīgas ideju apmaiņas un jaunu projektu ieviešanas sesijas, darbiniekiem pašiem ļaujot organizēt individuāli veicamo darbu plūsmu sev piemērotā laikā un telpā.

Otra svarīga lieta ir komunikācija. Tā joprojām ir viens no tiem elementiem, kas šajā laikā izcilus līderus atšķir no viduvējiem. Labas komunikācijas prasmes ir būtiska kvalitāte augstākā līmeņa vadītāju atlasē. Un vadītājiem, meklējot ceļu uz jaunu veidu, kā organizēt darba dzīvi, saprotamas, vienkāršas un iedarbīgas komunikācijas loma tikai pieaugs. Šobrīd vispārējā attālinātās saziņas "troksnī" lielākais izaicinājums ikvienam līderim ir ne tikai nodrošināt komandas kopības sajūtu un darbu virzību, bet arī atrast laiku individuālām saskarsmes iespējām ar darbiniekiem, lai apspriestu gan svarīgākos uzdevumus, gan arī apspriestu katram būtiskās ārpus darba aktualitātes, kas var ietekmēt profesionālo dzīvi. Ja agrāk šo vajadzību lieliski atrisinātu neformāla saruna kafijas telpā vai regulāras klātienes pārrunas, tad pēdējā gada laikā saziņa arī par īpaši jūtīgiem jautājumiem (pat sarunas par darba attiecību pārtraukšanu vai amata pienākumu maiņu) noritējusi attālināti.

Un visbeidzot īpaša vērība jāvelta atgriezeniskās saites sniegšanai. Darbinieki ne vienmēr spēj novērtēt paveikto, īpaši, ja runa ir par jaunu darba uzdevumu izpildi. Tāpēc kvalitatīvas atgriezeniskās saites sniegšana nav vis lieka laika tērēšana, bet gan viens no būtiskākajiem efektīvas organizācijas darbības priekšnosacījumiem. Būtiski, lai tā nepaliktu kaunināšanas un vainošanas līmenī (shaming and blaming), bet veidotos kā izbalansēta saruna, kurā gan runājam, gan uzklausām, gan izceļam sarunas biedra spēcīgās puses, gan runājam par to, kā tikt galā ar grūtībām.

Lai veicinātu kvalitatīvas atgriezeniskās saites sniegšanu, vadītāju izaicinājums vispirms ir radīt drošu, vienlīdzīgu un atvērtu vidi tās sniegšanai. Un ļoti iespējams, ka attālinātā darba vide tam pat nāk par labu. Visai bieži un kļūdaini uzskatām, ka spēcīga, atklāta un savstarpējā uzticībā balstīta uzņēmumu kultūra pieprasa kādas vērienīgas aktivitātes vai zināmus varoņdarbus, ko kolēģi veic viens otra labā. Tomēr dzīve rāda, ka ciešākās un saliedētākās komandas veidojas tur, kur cilvēki zina – ka var viens uz otru paļauties tieši ikdienas sīkumos, kas laika gaitā izveido spēcīgu savstarpējās uzticības "depozītu".

Jo veiksmīgāk vadītāji spēs radīt tieši savai organizācijai pielāgotu jaunās darbības modeli, jo lielākas būs konkurētspējas priekšrocības. Būdami "sociāli dzīvnieki", cilvēki arvien gatavi tirgot vērtīgāko sev piederošo aktīvu, laiku, apmaiņā pret iespēju darīt ko jēdzīgu, būt par daļu no kaut kā lielāka. Tāpēc tas, cik veiksmīgi uzņēmumi attīstīsies "jaunajos-jaunā normālā" apstākļos, būs lielā mērā atkarīgs tieši no vadītāju kvalitātēm un spējas attaisnot sev dotās pilnvaras vadīt un radīt pievienoto vērtību ne tikai ekonomikai, bet arī cilvēkiem, kas tiem seko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!