Rūpes par darbiniekiem ļauj samazināt darbinieku plūsmu, tādējādi samazinot administratīvas izmaksas; jaunāks autoparks ļauj ne tikai samazināt CO2 izmešus, bet arī degvielas patēriņu; lielākā uzmanība produktu kvalitātei ļauj paaugstināt klientu lojalitāti un audzēt apgrozījumu, uzlabojot uzņēmuma reputāciju. Šīs un tamlīdzīgas iniciatīvas var pieskaitīt pie ilgtspējīgu principu ievērošanas, kas pozitīvi ietekmē ne tikai sabiedrību, uzņēmuma īpašniekus un vidi, bet arī paša uzņēmuma darbības efektivitāti. Bet kas notiek pie mums, vai uzņēmumi ievieš ilgtspējības principus tikai tāpēc, ka sajūt noteikto spiedienu no globālām tendencēm un akcionāriem vai tāpēc, ka tas reāli uzlabo uzņēmuma darbības rādītājus - to noskaidrojām pētījuma ietvaros, aptaujājot Latvijas uzņēmumus.
Ilgtspējas loma korporatīvajā pasaulē kļuvusi par vienu no pēdējo gadu nozīmīgākajām tendencēm, jo no uzņēmumiem visā pasaulē tiek sagaidīta plašāka informācijas atklāšana un lielāka atbildība vides, sociālo un pārvaldības (ESG jeb Enviornmental Social Governance) jautājumu jomā. Galvenokārt, motivāciju uzņēmumiem šajā jautājumā rada pieaugošās regulatoru prasības, kā arī investoru un finansētāju vēlme arvien vairāk ieguldīt tieši tajos uzņēmumos, kas domā un rīkojas ilgtspējas virzienā. Ne velti saskaņā ar "Morningstar" datiem ESG fondi 2020. gadā piesaistīja 51,1 miljardu ASV dolāru jaunu investoru naudas līdzekļu, kas ir vēsturisks rekords un vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus1. Bet arī paši uzņēmumi paliek arvien vairāk motivēti ieviest ilgtspējas principus uzņēmumu ikdienas darbībā, par ko liecina uzņēmumu vadītāju atzinumi, arī mūsu pētījuma ietvaros.
Uzņēmumi, kas darbojas tādās jaunās tirgus ekonomikas valstīs kā Latvija, nav izņēmums. Vairāki pētījumi pēdējā laikā ir norādījuši uz pieaugošu ESG apziņu uzņēmumu un finansētāju lokā Baltijas valstīs un Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā kopumā.
2021. gada nogalē tika veikta lielāko Latvijas uzņēmumu aptauja ar mērķi apzināt Latvijā strādājošo uzņēmumu ESG ieviešanas un īstenošanas praksi, kā arī noskaidrot to potenciālos virzītājspēkus. Atbildes no 74 uzņēmumiem, kuru kopējais darbinieku loks aptver 68 tūkstošus un summārais apgrozījums sasniedz 12 miljardus eiro, rāda, ka vidēji pašreizējā ESG faktoru ieviešanas pakāpe tiek novērtēta ar 5,45 ballēm no 10. Šis rezultāts liecina, ka kopumā Latvijā strādājošo vidēja un liela izmēra uzņēmumu kohorta ir uz ilgtspējības ieviešanas ceļa un šajā aspektā seko globālajai tendencei. Tomēr tikai 56% respondentu norāda, ka ESG tēma ir tiešā vadības atbildībā vai pārraudzībā, kas liecina, ka ESG, iespējams, vēl nav augstākās dienaskārtības jautājums, kas ir pretrunā starptautiskajai tendencei iekļaut ESG pasākumus ikgadējos vadības motivācijas plānos, kas motivētu uzņēmuma vadības komandu ilgtspējas mērķus salāgot ar plānotajiem finanšu mērķiem un uz tiem skatīties vienlīdz nopietni.
Par ko ziņo un kas paliek nomalē?
Par nopietniem nolūkiem un attieksmi pret ilgtspējas jautājumiem parasti signalizē arī ilgtspējas pārskatu sagatavošana, kas ļauj uzņēmumiem ziņot par saviem sasniegumiem šajā jomā. Šāda prakse pagaidām izstrādāta aptuveni pusei jeb 48% aptaujāto uzņēmumu. No tiem tikai 11 % respondentu izvēlējušies sagatavot ilgtspējas pārskatus saskaņā ar starptautiski atzītiem pārskatu sniegšanas principiem, kamēr pārējie uzņēmumi izvēlas sniegt informāciju par vieglāk ziņojamiem vai izmērāmiem faktoriem sociālajā un pārvaldības jomā. Relatīvi bieži uzņēmumi izvairās no jomām, kuras ir sarežģītākas un dārgāk izmērāmas, piemēram, CO2 emisijas vai dabas resursu uzskaite un patēriņš, vai kurās vēl nav sasniegti pozitīvi rezultāti. Turklāt rezultāti liecina, ka 72% aptaujāto uzņēmumu nav veikuši būtiskuma novērtējumu, nosakot kuras no ilgtspējas jomām uzņēmuma darbība ietekmē visnozīmīgāk, un 60% trūkst dialoga ar ieinteresētajām pusēm, kā rezultātā liela daļa no uzņēmumiem saskaras ar situāciju, kad ilgtspējas prioritātes ir neskaidras un priekšroka tiek dota selektīvai "veiksmes stāstu" ziņošanai. Ņemot vērā, ka no regulatoru puses ne Latvijas, ne Eiropas līmenī pašlaik nav vienotu ziņošanas prasību, uzņēmumi var paši lemt par būtiskuma jomām un atklātās nefinanšu informācijas apjomu, kas rada būtiskas atšķirības ESG izpratnē un atsevišķos gadījumos var likt domāt par zaļmaldināšanas (greenwashing) bažām.
Akcionāru ietekme un citi ilgtspējas virzītājspēki
Bet kas tad rada galvenās atšķirības starp uzņēmumiem, kas ilgtspējas jautājumu jau pašlaik uztver nopietni un tiem, kas vēl ir ceļā uz to? Aptaujas dati apstiprina, ka uzņēmuma akcionāri ir galvenais ilgtspējas virzītājspēks. Visaugstākais ESG ieviešanas līmenis ir biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas potenciāli ir saistāms ar biržas prasībām (vidēji 8 balles), kam seko starptautisko uzņēmumu filiāles Latvijā (6,7 punkti), kurās ilgtspējības stratēģijas parasti tiek izstrādātas centralizēti, kā arī valstij piederošie uzņēmumi (6,3 punkti). Sliktākos rezultātus uzrāda vietējiem privātpersonām piederošie uzņēmumi (3,6).
1. Att. Uzņēmumu ilgtspējas pašnovērtējums, sadalījums pēc īpašumtiesību struktūras
Paši uzņēmumi apstiprina īpašumtiesību nozīmi to ESG lēmumu pieņemšanā - lai gan globālā ilgtspējas ilgtspēju tiek minēta kā galvenais ESG virzītājspēks (to izvēlējās 52 % respondentu), īpašnieku prasības ierindojas otrajā vietā (40 %). Pozitīvi vērtējams arī relatīvi augstais valsts kapitālsabiedrību rezultāts, kas norāda, ka lielās un vidējās valsts kapitālsabiedrības un to pārvaldītāji spēj kalpot kā labi piemēri starptautisko nefinanšu standartu ieviešanā.
Vēl viens nozīmīgs ilgtspējas virzītājspēks, kas minēts starptautiskos pētījumos, ir valdes dažādība. Vēsturiski labi zināmi ir "McKinsey" pētījumi, kas atklājuši, ka uzņēmumi ar lielāku dzimumu un etnisko dažādību valdes līmenī, spēj sasniegt labākus finanšu rādītājus2. Nesenāk līdzīgi pētījumi uzsver valdes dažādības pozitīvo ietekmi arī uz nefinanšu rezultātiem3. Kaut gan veiktajā aptaujā 45 % uzņēmumu valdēs nav sieviešu pārstāvju, interesanti, ka valdes daudzveidība rada atšķirību pašnovērtētajā ESG līmenī - uzņēmumi, kuru valdē nav sieviešu, aptaujā sevi novērtē zemāk (vidēji 4,59), savukārt uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz viena sieviete, vidēji piešķīruši 6,29 punktus. Tas mudina domāt, ka dzimumu ziņā balansēts valdes sastāvs spēj pozitīvi ietekmē arī ilgtspējas faktoru virzību uzņēmumu dienas kārtībā.
Kāpēc ievieš/ integrē ilgtspējības principus?
Pie jautājuma par ESG principu ieviešanas motivāciju visatzīmētākā atbilde (52%) bija sekošana globālām tendencēm, kas nosaka noteiktu spiedienu uz uzņēmumiem attiecībā uz ilgtspēju. Relatīvi daudz respondentu (40%) minēja arī ietekmi no akcionāru puses, kuriem ir svarīgi, lai uzņēmumu varētu ieskaitīt ilgtspējīgā kategorijā. 30% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka tiem ir svarīgi ieviest ilgtspējības principus, lai labāk pārvaldītu riskus un samazinātu to iestāšanas vai to ietekmes mēroga varbūtību. Izvēlētas atbildes liecina par to, ka ir vēl par agru runāt par to, ka uzņēmumi sajūt konkrētus labumus no ilgtspējīgo principu ievērošanu atšķirībā no uzņēmumiem, kas darbojas Rietumeiropā.
Kas bremzē ieviešanu/ kāpēc neievieš ilgtspējības principus?
Visbeidzot, runājot par problēmām, kas kavē pienācīgu ilgtspējas prakses ieviešanu, visbiežāk tiek minēts motivācijas trūkums (46,3 %), kam seko grūtības ESG faktoru mērīšanā (31,3 %), kā arī izmaksas, kas saistītas ar ilgtspējīgākiem pasākumiem un darbību (29,9 %). Protams, nevar noliegt, ka bieži vien ilgtspējīgāki risinājumi izmaksā dārgāk, taču tieši tāpēc korporatīvajā vidē būtu jāmeklē risinājumi, kā tos padarīt uzņēmumiem pieejamākus. Līdzīgi arī vietējiem politikas veidotājiem būtu vēlams apsvērt veidus, kā uzņēmumus motivēt – piemēri, kas redzami strādā citās valstīs iekļauj tādus stimulus kā nodokļu atvieglojumus, atlaides par dalību asociācijās u.c.
1 https://www.morningstar.com/lp/sustainable-funds-landscape-report
2 https://www.mckinsey.com/featured-insights/diversity-and-inclusion/diversity-wins-how-inclusion-matters
3 Rao, Tilt (2016) - Board Composition and Corporate Social Responsibility: The Role of Diversity, Gender, Strategy and Decision Making, Journal of Business Ethics, Vol.138 (2).
Zumente, Lāce (2020) - Does Diversity Drive Non-Financial Reporting: Evidence from the Baltic States, Intellectual Economics, Vol.14 (2).
