Ināra Šure: Lēmums par depozīta sistēmu jāpieņem nekavējoties
Foto: Publicitātes foto

Šajā pavasarī dzērienu ražotāji apliecināja savu atbalstu depozīta sistēmai un pauda gatavību sniegt finansiālu atbalstu tās ieviešanai. Likuma grozījumi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir pieņemti arī pirmajā lasījumā Latvijas Republikas Saeimā.

Šis ir vēsturisks mirklis! Dzērienu ražošanas nozare, likumdevējs un Latvijas sabiedrība ir uz vienas izpratnes lapas par depozīta sistēmu kā risinājumu, kas novērstu nepārtraukto Latvijas dabas piesārņojumu ar dažādu materiālu izdzertām pudelēm un skārdenēm. Atgādinu, ka SKDS veiktā pētījuma rezultāti apliecināja, ka 84% Latvijas iedzīvotāju atbalsta iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī par to ir parakstījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās iniciatīvas vietnē "Mana Balss".

Atgādināšu arī, ka depozīta sistēma ietver stikla un PET pudeles, kā arī skārdenes, un tā efektīvi strādā Lietuvā un Igaunijā. Tur jau tagad tiek sasniegti ļoti labi iepakojuma savākšanas rādītāji – 2018. gadā Lietuvā atguva 91% PET, 94% skārdeņu un 82% stikla iepakojuma, bet Igaunijā tajā pašā laika posmā – PET 85%, skārdenes 96% un stikls 90%. Ar šiem rādītājiem Eiropas Komisijas sodi nedraud. Finansiālais stimuls – atpakaļ saņemtā depozīta maksa, ir tas mehānisms, kas neļaus piesārņot mežus ar dzērienu iepakojuma atkritumiem. Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, plānotā depozīta maksa būtu 10 centi par katru iepakojuma vienību.

Pēc "Latvijas Valsts meži" datiem ik gadu pēc mežā savākto atkritumu tilpuma redzams, ka 70% no atkritumiem veido tieši tukšas PET pudeles un skārdenes. Tātad Saeimā jau esošā depozīta likumdošana ātrā tempā atrisinās situāciju ar 70% atkritumu Latvijas mežos.

Vai depozītu sistēma būs dārga? Nē!

Depozīta sistēmu ieviestu un uzturētu dzērienu ražotāji un tirgotāji, paredzot, ka tās pārvaldē darbojās abu nozaru pārstāvji un tā tiktu uzraudzīta no valsts puses. Sistēma darbotos kā visu kontrolēta bezpeļņas organizācija. Padomājiet loģiski, vai tiešām ražotāji vēlētos ieguldīt sistēmā, kas tiem būtu nepanesami dārga? Protams, ka nē! Tieši sistēmas caurskatāmība un vēlme katram attīstīt paša uzņēmējdarbību ir galvenie mehānismi, kas nodrošinās ieguldījuma un izmaksu efektivitāti. Ieinteresēto pušu vēlme nepārmaksāt ir veids, kā atrast efektīvāko risinājumu. Stāsti, ka depozīta sistēmu lobē kāds dārgs taromātu piegādātājs ir muļķības, jo neviens no mums nevēlās pārmaksāt. Īsi un skaidri!

Vai sistēma būs moderna? Jā!

Dzērienu ražotāju vidū ir vienota izpratne par to, ka jau plānotā depozīta sistēma, kas veiksmīgi darbojas arī citās valstīs, ir vienīgais ceļš, lai lai nodoršinātu efektīvu apgrozībā laistā iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Diemžēl pretinieks depozīta sistēmai ir ekstensīvā atkritumu pārstrādātāju nozare Latvijā. Konjunktūras dēļ atklāti neviens pret depozīta sistēmu vairs neiestājas. Kad frontālā cīņa uzvarēt nevar, jaunais "pret" ir, tā saucamā, depozīta sistēmas "paplašināšana". Nestandarta iepakojumam, kā šampūna pudelēm vai nepārstrādājamam iepakojumam, tetrapakām, pasaulē vēl nav atrasts un aprobēts risinājums depozīta sistēmā. Šampūna un piena produktu patēriņš pamatā notiek mājās, to izlietotais iepakojums nonāk konteineros un tiek nodots pārstrādei, iekļaut šos iepakojuma veidus depozīta sistēmā ir pilnīgi nepamatoti. Vai "paplašinātās" depozīta sistēmas atbalstītāji to nesaprot? Domāju, ka ļoti labi saprot, bet viņu patiesais mērķis ir ievilkt diskusiju par "ideālo risinājumu" vēl uz vairākiem gadiem un saglabāt sev izdevīgo status quo dzērienu iepakojuma apritē.

Tāpēc ļoti neizbrīna, ka "paplašinātā" depozīta atbalstītāju vidū ir atkritumu pārstrādes nozares asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība. Tie paši, kuru oligopols un Rīgas dome noslēdza kritizēto līgumu par atkritumu sistēmas apsaimniekošanu uz 20 gadiem. Tie, kuriem līdz šim vispār neinteresēja nekāda depozīta sistēma un vēl aprīlī prezentēja pētījumu, paziņojot, ka depozīta sistēma jebkādā veidā Latvijai nav vajadzīga. Jautājums – kas mēneša laikā ir mainījies?

Ražotāji atšķirībā no atkritumu apsaimniekotajiem ir ieinteresēti atgūt pēc iespējas vairāk iepakojuma ar pēc iespējas lētāku metodi – mūs motivē gan uzņēmējdarbības loģika, gan Vienreizlietojamas plastmasas direktīvā noteiktā ražotāju atbildība par tirgū laisto iepakojumu, gan arī potenciālie Latvijai uzliktie Eiropas Komisijas sodi, ja noteiktie mērķi netiks sasniegti. Mūsu intereses sakrīt ar sabiedrības vairākuma interesēm. Mēģināt ieviest sistēmu, kas neeksistē un nav testēta nevienā citā valstī, ir izšķērdība, kuras rezultātā tiek kavēta depozīta sistēmas ieviešana tajās jomās, kur to varētu efektīvi ieviest jau tagad.

Source

DELFI Bizness

Tags

Atkritumi Eiropas Komisija Latvijas Pašvaldību savienība Rīgas dome SKDS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form