Indulis Stikāns: Mainīsim transporta un degvielu lietojuma paradumus
Foto: Publicitātes foto

Ja izdosies piepildīt Eiropas Savienības (ES) izvirzītos klimata saudzēšanas mērķus, tad jau 2035. gadā uz ceļiem faktiski vairs nenonāks jauni auto ar iekšdedzes dzinēju. Tos būs aizvietojuši spēkrati, kurus darbina "modernās" enerģijas – elektrība, ūdeņradis, u.c. Tiek plānots, ka mašīnu nomaiņas "sprādziens" notiks pēc 2030. gada, kad liela daļa apritē esošo auto vienkārši būs fiziski novecojuši. Taču līdz tam ir jānodzīvo.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija atbalstījusi kopīgos Eiropas Savienības mērķus, lai pakāpeniski virzītos uz klimata neitralitātes mērķi. Gan biznesam, gan katram iedzīvotājam būs jāmaina savus paradumus – gan attiecībā uz transporta un tajā izmantoto degvielu lietojumu, gan attiecībā uz ražošanas procesiem uzņēmumos un ikdienas norisēs katra indivīda līmenī. Uzņēmumā Bioventa pie šādu pārmaiņu plānošanas esam sākuši strādāt, apzinoties, ka tas būs izaicinājumu pilns darba posms.

Kā zināms, Eiropas "zaļināšanas" plāna, tā dēvētā "Zaļā kursa", mērķis ir 2050.gadā panākt klimatneitrālu ekonomiku, kardināli samazinot emisijas. Tas ir ambiciozs mērķis, taču transporta nozarei papildu "asumu" piešķīra uzlabotais plāns "Fit for 55", ko jūlijā prezentēja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Auto un degvielas ražotājiem svarīgākais – ES plāno ieviest nulles emisiju līmeni automašīnām, kas tiek pārdotas pēc 2035.gada. Patlaban ES ražotie vieglie auto var emitēt 95 gramu oglekļa dioksīda uz vienu nobraukto kilometru, līdz 2030.gadam emisijas ir jāsamazina par 55%, bet no 2035. gada – līdz 0 gramu. Furgoniem (van) patlaban atļautie 147 grami oglekļa dioksīda emisiju līdz 2030. gadam ir jāsamazina uz pusi, lai vēl pēc pieciem gadiem sasniegtu nulles līmeni. Mazliet atšķirīga situācija ir ar smagajiem auto, kuriem līdz 2050. gadam iekšdedzes dzinēju izmantošana ir jāsamazina līdz 63% no 2020.gada līmeņa, bet oglekļa emisijas līdz 2030. gadam līdz 81% no 2020. gada līmeņa.

Runājot par dzinēju tehnoloģijām un attiecīgi arī dažādām degvielām, ir skaidrs, ka lielākā daļa emisiju samazinājuma līdz aptuveni 2030. gadam tiks panākta ar tiem risinājumiem, kas šobrīd tirgū jau ir pieejami. Proti, nozīme būs ne tikai elektroauto, bet arī efektīviem, zemu emisiju iekšdedzes dzinējiem un hibrīdiem. Tādējādi ļoti svarīgi būs tas, kādi principi tiks izmantoti, lai fosilās degvielas (benzīnu, dīzeļdegvielu, autogāzi) padarītu videi draudzīgākas. Piemēram, kā notiks šo degvielu papildināšana ar biopiedevām.

To, kā un kādos termiņos, ņemot vērā kopējos uzstādījumus, pāriet uz jaunajiem dzinēju un degvielas veidiem, ir jārisina katrai ES dalībvalstij atsevišķi. Arī Latvijai. Un, ievērojot apritē esošo auto vecuma un dzinēju struktūru, šie ir ļoti izaicinoši mērķi.

Protams, arī pie mums jauno mašīnu tirgū pieaug pārdoto elektroauto un hibrīdu skaits, taču dažādu apsvērumu dēļ cilvēki joprojām lielākoties dod priekšroku spēkratiem, kurus darbina ierastās fosilās degvielas – benzīns un dīzeļdegviela. Fakti ir nepielūdzami – Latvijas autoparka (vieglie auto) vidējais vecums pēdējos gados svārstās ap 13 – 14 gadiem, bet kravas auto sektorā dažādām kategorijām tie ir 11 – 22 gadi. Var viegli prognozēt gan to, ka gados vecie spēkrati vienā dienā no ceļiem nepazudīs, gan arī to, ka diezin vai Latvijas iedzīvotāju vairākums pēkšņi varēs atļauties nopirkt pavisam jaunas, modernas mašīnas.

Turklāt smago auto un autobusu kategorijā dīzeļdegviela ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā ir nenoliedzams līderis un prognozes liecina, ka situācija mainīsies pakāpeniski vismaz tuvākos pārdesmit gadus. Dīzeļa ražotāji iegulda krietnus līdzekļus, lai padarītu šo degvielu videi draudzīgāku, uzlabotu tās veiktspēju un piemērotu drīzumā gaidāmajām "Euro 7" prasībām.

Ko tas viss nozīmē? To, ka mums – simboliski izsakoties – jābrauc pa abām sliedēm. No vienas puses, jāievieš nākotnes tehnoloģijas un ultramodernas degvielas, no otras - praktiski degvielas tirgū vēl ilgi būs pierastie iekšdedzes dzinēji ar pierastajām degvielām. (Piemēram, tā dēvētajam "pirmās paaudzes" biodīzelim.) Te vēl papildus jāņem vērā tas, ka gluži vienkārši modernākas degvielas izmantošanu nepieļauj daudzu auto dzinēju tehniskie parametri.

Latvija izmešu līmeņa samazināšanai un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas mērķu sasniegšanai transporta nozarē ir iecerējusi visai agresīvu pāreju uz t.s. otrās paaudzes jeb moderno biodegvielu un līdz 2030. gadam strauji samazināt pirmās paaudzes (no pārtikas kultūras augiem ražotu) biodegvielas izmantošanu, kas ir visai riskants mērķis, ko var nesasniegt, un Latvija var iedzīvoties soda sankcijās no Eiropas Komisijas. Proti, pašu izvirzīto mērķi – sasniegt AER (biodegvielu) daļu vismaz 7% apjomā – plānots nodrošināt tikai ar otrās paaudzes biodegvielām. Turklāt minimālais biopiedevu piejaukums varētu būt tikai 3,5%. Būtībā tas nozīmē, ka iecerētais plāns nozīmēs palielināt fosilo degvielu patēriņa īpatsvaru, kas ir pretrunā Eiropas "Zaļajam kursam" un aizvien plašākai AER izmantošanai. Esmu pārliecināts, ka augstāk minēto apsvērumu dēļ nav izvēlēts visracionālākais risinājums.

Mēs varam ņemt piemēru no Lietuvas, kas plāno noteikt, ka līdz 2030. gadam 50% no izmantotās biodīzeļdegvielas ir jābūt pirmās paaudzes biodīzelim. Pat Vācija, kas ir izvirzījusi mērķi sasniegt augstāku AER izmantošanas īpatsvaru (23%) transportā, līdz 2030. gadam pirmās paaudzes biodegvielām paredz atstāt 5,3%.

"BioVenta" 13 gadus ražo biodīzeļdegvielu no rapša. Šī ir t.s. "pirmās paaudzes" (no augu eļļām ražotā) biodegviela, kuru vairāku iemeslu dēļ uzskata par vecmodīgu un tikai daļēji ilgtspējīgu. Salīdzinot ar fosilo degvielu, tā nodrošina par 66% mazāku oglekļa dioksīda emisiju. Tas ir svarīgs secinājums – tātad šis produkts var palīdzēt mums samazināt emisijas un pildīt savu funkciju Latvijas ceļā uz klimata neitralitāti. Latvijas reālais autoparka stāvoklis liecina, ka laika posmā līdz 2030. gadam un vēl pēc tam visām fosilās degvielas biopiedevām būs svarīga loma kaitīgo izmešu samazināšanā.

Turklāt šo emisijas samazinājuma rādītāju var uzlabot, ja tiek attīstīta lauksaimniecība un izmantots biometanols. Tādējādi pielāgojot ražošanas procesu un tehnoloģiju, mēs – vismaz raugoties uz laika posmu līdz 2030 gadam – kļūtu ilgtspējīgāki un palielinātu emisiju samazinājumu. Vienlaicīgi mums jāsāk strādāt pie sarežģītākiem risinājumiem, lai vidēji tālā perspektīvā pārietu uz patiesi ilgtspējīgu produktu ražošanu. Tas prasīs laiku un ieguldījums, kā arī sadarbību ar pētniekiem un inženieriem. Mēs ar to rēķināmies, jau šobrīd plānojot nopietnas investīcijas tehnoloģiski uzlabotos, ilgtspējīgākos produktu pētniecībā un izstrādē.

Tieši tādēļ, mūsuprāt, līdz 2030. gadam būtu jāatstāj spēkā esošais regulējums, kas paredz obligātu 7% biopiedevu piejaukumu fosilajai degvielai, nedodot priekšroku konkrētas izcelsmes / paaudzes biodegvielai. Šāds risinājums nekādi nekaitēs Latvijas klimata neitralitātes stratēģijā izvirzītajiem mērķiem līdz 2050. gadam atteikties no speciāli audzētu enerģētisko kultūru izmantošanas, bet būs daudz draudzīgāks mūsu valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.