Foto: Publicitātes foto
Pēdējos gados ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības iedzīvotāji ziņās lasa virsrakstus par zāļu nepieejamību. Problēma īpaši akūti izpaudās tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kad medikamentu pieprasījums krasi mainījās, savukārt loģistikas jautājumi bija apgrūtināti. Tomēr situācijas eskalēšanās publiskajā vidē nenozīmē, ka problēma nav pastāvējusi jau pirms tam. Tas tikai norāda, ka līdzšinējie mehānismi nozares regulējumā ir izrādījušies neatbilstoši mainīgajai situācijai un ir neefektīvi.

Lai arī Eiropas Savienībā pastāv savstarpēja brīvu preču kustība, tas klasiskā veidā neattiecas uz zāļu nozari, liedzot adekvāti pielāgoties jauniem zāļu tirgus izaicinājumiem un operatīvi piemeklēt risinājumus. Savukārt valsts kompensējamo medikamentu budžetu sadalījumi ne vienmēr ļauj segt pacientu vajadzības, kā tas skaidri redzams Latvijas gadījumā. Šo iemeslu dēļ nepieciešams domāt par zāļu nodrošinājuma regulējuma maiņu ne tikai Eiropas, bet arī pašmāju līmenī.
Visas nozares ceļ cenas. Vai farmācija ir izņēmums?
Pēdējie gadi pierādījuši, ka nozarē trūkst sistemātiskas, pārdomātas pieejas zāļu iztrūkuma risku mazināšanā, kas īpaši uzskatāmi redzams pandēmijas un Krievijas – Ukrainas kara aspektā. Līdzīgi kā jebkura nozare, arī farmācija ir saskārusies ar augstu inflāciju, ekonomikas transformāciju un ģeopolitisku nestabilitāti. Nozare piedzīvojusi arī iepriekš neparedzētu pieprasījuma pieaugumu, secīgi tam turpinot pieaugt arī medikamentu pārvaldības un regulēšanas prasībām, kuru izpildei šajos apstākļos nepietiek vajadzīgo resursu. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!