"Business Garden Rīga" maijā veiktā aptauja liecina, ka vairums cilvēku (70%) vēlas pilnībā vai vismaz daļēji atgriezties biroja vidē. Darbs no mājām kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas daudziem ir bijis izaicinājums, īpaši tiem, kam nepatīk "darbu nest uz mājām". Šādu cilvēku vēlme nošķirt darba un privāto telpu ir saprotama, jo mājas ir vieta, kur pievērsties dzīvei ārpus darba – atpūsties, pavadīt laiku ar ģimeni vai relaksēties vienatnē. Pamatoti ir arī iemesli, kādēļ vairums vēlas atgriezties birojā – darbs norit produktīvāk, jo fokuss ir uz veicamajiem uzdevumiem, un, lai tos paveiktu, ir atbilstoši iekārtota darba vieta. Tāpat arī pēc vairāk nekā diviem mēnešiem ar salīdzinoši ierobežotām mobilitātes iespējām, cilvēki vienkārši vēlas pamainīt vidi sev apkārt – tā pauž aptuveni puse no respondentiem.
Iedzīvotāju vēlme atgriezties darbā atstāj iespaidu arī uz biroju nomas tirgu, jo šobrīd ir izveidojušās jaunas prasības no uzņēmumiem gan telpu platību, izkārtojuma, gan drošības jautājumos. Pirmkārt, uzņēmumu vadītājiem būs jānodrošina darbiniekiem pietiekami daudz telpas, lai tie varētu ievērot nepieciešamo distanci starp kolēģiem. Lai ievērotu sociālo distancēšanos, būtu jāmaina biroju iekārtojums un darba vietu plāni, taču, ņemot vērā ekonomiskos faktorus, ne visi varēs pēkšņi veikt kardinālas izmaiņas. Darba devējiem nāksies pārplānot esošās telpas savu iespēju robežās, vai kļūt elastīgākiem un piedāvāt iespēju daļu laika strādāt no mājām.
"Business Garden Rīga" veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz katrs piektais (15%) labprāt daļu laika strādātu attālināti, bet uz biroju dotos tikai, lai veiktu svarīgākos darbus un apmeklētu sapulces. Šīs tendences dēļ pieaugs "hot desk" jeb elastīgo darba vietu izmantošana. Šāda biroja telpu stratēģija balstās uz to, ka katram darbiniekam nav sava personīgā darba vieta, un darbs tiek organizēts tā, lai vienu darba vietu varētu izmantot vairāki darbinieki dažādos laika periodos. Tas nodrošinātu, ka darba vietas, lai arī mazāk pēc skaita, tomēr būtu plašākas un ērtākas – ne tikai darbinieku ērtībai, bet arī kvalitatīvākai dezinfekcijas veikšanai – kas turpmāk būs prioritāte ikvienā publiskā ēkā.
Aktuālākās diskusijas biroju attīstītāju vidū pasaulē šobrīd noris par tehnoloģiju izmantošanu birojos nākotnē – gan drošības, gan darbinieku uzraudzības nolūkos. Idejas ir dažādas, sākot ar ierosinājumiem par termokameru izvietošanu, ķermeņa temperatūras noteikšanai ieejot ēkā, un beidzot ar mobilajām lietotnēm vai sensoriem, kas brīdina par distances neievērošanu. Protams, domājot par šādu tehnoloģisko iespēju izmantošanu reālajā dzīvē, ir daudz neatbildētu jautājumu – kā tiks nodrošinātas personu tiesības uz privātumu, vai netiks ietekmēts darbinieku psiholoģiskais komforts?
Paralēli tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai biroju darbinieku veselības dēļ, nākotnes birojos arvien būtiskākas būs tādas izmaiņas, par kurām attīstītāji daudzos jaunos biroju un citu publisko ēku projektos bija domājuši jau pirms pandēmijas – piemēram, automātiskās durvis, lai cilvēkiem nebūtu jāpieskaras rokturiem. Domāju, ka daudziem birojiem pavisam drīz nāksies ieviest šādu tehnoloģiju un tā tiks attīstīta, lai darbinieki varētu atvērt durvis ar balss vai mobilās lietotnes palīdzību.
Vienmērīgas telpas temperatūras nodrošināšana birojā un gaisa kvalitāte ir jauno biroju projektu "must have", taču arī šim aspektam pēc pandēmijas būs cita vērtība, kuru vēl vairāk novērtēs gan lēmuma pieņēmēji biroja maiņai vai paplašināšanai, gan arī darbinieki, kuri strādā jau pirms kāda laika izbūvētajos ofisos. Biroju darbinieki varētu tam pievērst aizvien lielāku uzmanību, jo svaigs gaiss un pareiza tā cirkulācija var mazināt nevēlamu vīrusu klātbūtni.
Tuvākajā laikā biroju vidē tiks radītas neskaitāmas jaunas tehnoloģijas, kas varētu veicināt darbinieku veselību. Viena no idejām, kas tiek izskatīta nākotnes birojiem, ir tā saucamais dezinfekcijas apgaismojums, kurā violetā gaisma tiek sajaukta ar balto gaismu, tādējādi radot antibakteriālu efektu. Te atkal ir jautājums par šāda ofisa uzlabojuma ekonomisko aspektu – vai šāda investīcija attaisnosies, proti, tas varētu būt pārāk dārgi, it īpaši liela izmēra ofisos, un liela daļa telpu nomnieku vismaz tuvākajā laikā to nevarēs atļauties.
Šobrīd viss tiek pakārtots cilvēku drošībai un jaunajām prasībām, tādēļ biroju attīstītājiem šis ir izaicinošs, bet reizē arī iespēju pilns laiks. Sagaidāms, ka līdz 2020. gada beigām un, iespējams, līdz pat 2021. gada 1. ceturksnim būs daudz biroju nomas līgumu atjaunošanas un pārslēgšanas pārrunas. Iespējams, tās prasīs nedaudz vairāk laika nekā parasti, jo lēmumi par pārvietošanos un ilgtermiņa nomas saistību uzņemšanos varētu būt īslaicīgi atlikti, līdz situācija noskaidrosies. Uzņēmumi turpinās meklēt veidus, kā vienlaicīgi optimizēt telpu un saviem darbiniekiem nodrošināt visus iespējamos drošības pasākumus. Viens no jau pieminētajiem virzieniem: plašāka darba vieta, taču tās izmantošana – elastīga. Biroju nomas tirgus jau pirms Covid-19 uzrādīja tendenci kļūt visādā ziņā elastīgāks – gan attiecībā uz biroja konceptiem, gan arī uz nomas nosacījumiem – nomnieki sagaida personalizētākus noteikumus un īsākus nomas periodus.
Neapšaubāmi nākotnes birojs mainīsies – tas kļūs elastīgāks gan darba laika, gan darba vietu ziņā, darbiniekiem pieaugs kvalitātes prasības attiecībā uz gaisu, gaismu, dezinfekciju birojā, tiks izmantotas arvien jaunas tehnoloģiju iespējas – gan lai strādātu ofisā, gan no mājām. Taču neskatoties uz to visu, birojā joprojām būs aktuāli laiku pa laikam satikt kolēģus, dzīvā komunikācijā apmainīties ar viedokļiem, emocijām un pieredzi pie kvalitatīvas kafijas tases.
