Foto: LETA

Pēdējie mēneši OCTA apdrošināšanas nozarei bijuši īpaši saspringti. Līdz ar straujo inflācijas kāpumu un cenu pieaugumu ar apdrošināšanas jomu saistītajos pakalpojumos autoīpašnieku vidū atkal atjaunojusies diskusija par OCTA cenu pieaugumu. Neskatoties uz to, ka vidējā atlīdzība nozarē augusi gadu no gada, un salīdzinot ar 2017.gadu pieaugusi jau vairāk nekā par 25%, OCTA cenas visu šo laiku turējās salīdzinoši nemainīgas. Pēdējā laika notikumi globālajā ekonomikā likuši arī apdrošinātājiem pārskatīt savu pakalpojumu izmaksas un attiecīgi polišu cenas.

Tiesa, ir arī kāda autovadītājiem laba ziņa – līdz ar jauna tirgus spēlētāja ienākšanu tirgū, konkurence vēl vairāk pieaug, līdz ar to ir cerības, ka pieaugošā konkurence varētu amortizēt izmaksu spiedienu. Bet labāk neprognozēsim, jo prognozēšana nav pateicīga lieta.

Jaunais tirgus spēlētājs ar savu ienākšanu jau paspējis sašūpot OCTA tirgu. Vispirms jau ar savu populistisko solījumu par lielām atlaidēm autoīpašniekiem, un kareivīgu pozīciju mainīt līdzšinējos spēles noteikumus nozarē kopumā. Ja runājam par solītajām "superatlaidēm" un cenām, tad tās mēs atstāsim tirgus konkurences un konkrētā apdrošinātāja ziņā, bet kas attiecas par kareivīgo pozīciju, tad šeit mestais akmens pamatīgi sašūpojis ūdeņus līdz šim salīdzinoši mierīgajā OCTA "pīļu dīķī".

Pavisam īss situācijas izklāsts – jaunais tirgus dalībnieks nav mierā ar iestāšanās maksu biedrībā "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (LTAB), kas kopš 1997.gada uztur un apsaimnieko OCTA sistēmu Latvijā, nodrošinot komplicēto IT sistēmu, apkalpojot Garantijas fondu un Zaļās kartes sistēmas darbību, izskatot sūdzības pret apdrošinātājiem, kā arī koordinējot virkni citu funkciju. Fakts, ko pats jaunais tirgus dalībnieks noklusē – viņi paši, tikai ar citu nosaukumu, savulaik piedalījušies LTAB izveidē, statūtu apstiprināšanā, tajā skaitā akceptējuši iestāšanās naudas noteikšanu jauniem biedriem. Tāpat pieņēmuši identiskus lēmumus par iestāšanās maksu attiecībā uz citiem jaunajiem biedriem un nosacījumiem to darbības sākšanai. Kādēļ tiek spēlēta šāda dubulto standartu spēle? Ja reiz šādi nosacījumi līdz šim bijuši labi pret citiem, tad kādēļ tie pēkšņi vairs nav labi pašiem pret sevi?

Taisnības labad gan jāsaka, ka līdz ar jaunā apdrošinātāja ienākšanas tirgū, pārvērtēt savu līdzšinējo darbu nācies arī LTAB. Pārvērtēšanas rezultātā nonācām pie sekojošām atziņām. Pirmkārt, likumi, normatīvie akti un nozares iekšējie dokumenti, kas regulē OCTA jomu, kopš 1997.gada ir daudzkārt mainījušies. Tomēr vēl straujāk ir mainījusies biznesa domāšana un kultūra, kas daudzus no šiem dokumentiem padara mūsdienām neatbilstošus. Kā nozari "apkalpojošajai" organizācijai, LTAB noteikti jākļūst mūsdienīgāk domājošai, spējot analizēt un savlaicīgāk iniciēt izmaiņas likumos, negaidot, kad to darīs kontrolējošās institūcijas vai jaun(vec)ienācēji tirgū.

Otrkārt, LTAB pēc būtības ir uzņēmēju – profesionāļu organizācija, kas pilda sev uzticētās funkcijas. Tikmēr valstij, kontrolējošo un uzraugošo institūciju personā, jādod skaidri spēles noteikumi un deleģējums, kādā mūsu organizācija var un drīkst darboties. Situācija, kad katra no pusēm (nešaubos, ka labu gribot), interpretē šos noteikumus atbilstoši savam ieskatam, agrāk vai vēlāk novedīs pie klusākiem vai skaļākiem strīdiem.

Treškārt, valsts izdotajiem normatīvajiem aktiem jābūt ilgtspējīgiem, lai ikvienam nozares dalībniekam būtu skaidri spēles noteikumi. Tā kā Finanšu ministrija, kas kā politikas veidotājs, saskaņā ar Augstākās Tiesas Senāta lēmumu, atbild par finanšu, tātad arī OCTA jomu, tad tieši šai institūcijai būtu proaktīvi jādomā par mūsdienām atbilstošām izmaiņām normatīvajos aktos, lai tie būtu visiem vienlīdzīgi un saprotami. Savukārt LTAB kā nozares eksperts palīdzēs ar zināšanām un iniciatīvu. Šajā reizē Finanšu ministrija ar saviem lēmumiem nodemonstrējusi, ka 25 gadus LTAB finansēšanas modelis izrādās nelikumīgs un nepareizs, faktiski nostādot viena tirgus dalībnieka intereses pāri citiem. 25 gadus visiem viss bija labi, bet tagad pēkšņi izrādās, ka visus šos gadus esam dzīvojuši nepareizi!

Ceturtkārt, visiem nozari ietekmējošajiem spēkiem beidzot būtu jāsanāk kopā un jāsakārto "jautājums", kas pēdējos gados ticis mētāts šurpu – turpu kā karsts kartupelis. Runa, protams, ir par OCTA Garantijas fondu, par kura stabilitāti bija jādomā jau "vakar". 2015.gadā, kad savu darbību maksātnespējas dēļ izbeidza apdrošinātājs "Balva", tieši OCTA Garantijas fonds pārņēma visas saistības pret šīs sabiedrības klientiem. Un lai arī šeit gribētos mest akmeni uzraugošo institūciju dārziņā, kas pieļāva šādu ne visai godprātīga apdrošinātāja darbību mūsu tirgū, vēlreiz jāuzteic nozare un tās izveidotais Garantijas fonds, kas uzņēmās saistības pret cietušajiem. Turklāt, kas īpaši svarīgi citiem autovadītājiem, tā rezultātā nebija jāpalielina OCTA cenas, lai segtu parādus, ko nodarījis kāds ne īpaši godīgs tirgus spēlētājs.

Negribētos, lai pēdējā laika precedenti ar vāji uzraudzīto "Balvu" un šobrīd atvieglotajiem ienākšanas noteikumiem jaunajiem tirgus dalībniekiem, nostādītu mūs starp tādām valstīm kā Moldova vai Rumānija, kur ienākšana tirgū ir vienkāršāka un lētāka – tieši tikpat vienkārša un lēta kā atbildība pret saviem klientiem. Sak, pērciet mūsu "superlētās" polises, bet atbildību lai uzņemas citi!

Noslēgumā: ko nozarei mācīties no šī visa? Pirmkārt, jau savstarpēju cieņu un uzticību vienam pret otru. Jāsaprot, ka šodienas konkurenti un pretinieki var kļūt par rītdienas sabiedrotajiem. Tikai kopā mēs varam radīt sistēmu, ar kuru varam lepoties visas pasaules līmenī. Otrkārt, mobilitāti un spēju pielāgoties jaunajām reālijām. Ir pilnīgi skaidrs, ka notikumi lokāli un globāli spiež ikvienu spēt operatīvi reaģēt ar izmaiņām regulās, likumos un citos normatīvajos aktos. Nevaram atļauties dzīvot 25 gadus vecā pagātnē, tomēr tajā pat laikā nevaram nerespektēt lēmumus, kas tolaik pieņemti. Treškārt – tirgus uzraudzībai un regulācijai jābūt reālai, nevis darbību imitējošai. Gribētos cerēt, ka arī citi nozari ietekmējošie spēki savā pusē veiks kvalitatīvu padarītā (un arī nepadarītā) izvērtējumu, un OCTA jomai nebūs jāpiedzīvo jaunas "balvas"!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!