Jānis Abāšins: Vai ir taisnīgi godprātīgajiem likt maksāt par negodīgajiem?
Foto: DELFI

Latvijā jau divdesmit piecus gadus darbojas transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma (OCTA), tomēr joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka OCTA nav nepieciešama, lai piedalītos ceļu satiksmē. Daļa aizbildinās ar dzīves dārdzību, citi uzskata, ka nekad ar savu rīcību pie stūres nenodarīs zaudējumus kādam citam. Tomēr reti kurš no šiem cilvēkiem aizdomājas, ka kāds par šādu viņu rīcību maksā – apzinīgie transportlīdzekļu īpašnieki!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jā – tieši viņi ir tie, kas samaksā par neapdrošinātu transportlīdzekļu nodarītajiem zaudējumiem, jo Garantijas fonda līdzekļus veido no OCTA polišu pircēju iemaksām. Tādējādi, katrs, kas nepērk OCTA, nodara zaudējumus tiem, kas to dara, sadārdzinot maksu par OCTA polisi.

Šī gada pavasarī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) rīkoja sociālu kampaņu, kuras laikā radari pastiprināti fiksēja OCTA un tehniskās apskates esamību visiem satiksmē esošajiem transportlīdzekļiem. Kampaņa pagāja, taču realitāte ir tāda, ka joprojām ap 2% autoīpašnieku piedalās satiksmē bez OCTA, un tas savukārt ir viens no iemesliem, kāpēc maksājam dārgāk par savu OCTA polisi.

LTAB pērn veiktajā autovadītāju aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk autovadītāji savlaicīgi neiegādājas OCTA savas aizmāršības dēļ, ko atzina 54,5% respondentu. Taču daudz nepatīkamāka ir trešā populārākā atbilde, ko izvēlējās 10,4% iedzīvotāju, paužot, ka to nedara principa pēc. Šāds viedoklis visos aptaujas šķērsgriezumos, tostarp dzimums, vecums, autovadītāja stāžs un citi, bija vienlīdz bieži sastopams, kas, manuprāt, ir nepieņemami un rada bīstamu tendenci sabiedrībā. Vieni teiks, ka tā demokrātija strādā – tie, kuri var samaksāt un godprātīgi pilda likumus, tādējādi uzņemas atbildību par pārējiem, kuri nav tik apzinīgi – , taču vai šāda pieeja ir godīga un motivējoša?

Pirms dažiem gadiem, kad valsts noteica, ka autovadītāji zaudēs vadītāju apliecības, ja nemaksā alimentus, kā dēļ no īpaša uzturlīdzekļu garantiju fonda sāka izmaksāt uzturnaudu tam vecākam, kas uzņēmies rūpes par bērnu, pēkšņi daudzi no tēviem un mātēm kļuva krietni atbildīgāki pret savām atvasēm. Savukārt šoruden likumdevējs strādā pie izmaiņām krimināllikumā, paredzot dzērājšoferus saukt pie kriminālatbildības, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Varbūt arī OCTA sakarā vērts apsvērt iespēju tiem autoīpašniekiem, kuri apzināti ilgstoši pārvietojas bez OCTA, apturēt, anulēt vai kā citādi ierobežot autovadīšanas tiesības uz laiku, kamēr tiek iegādāta apdrošināšana? Iespējams risinājums būtu OCTA sasaiste ar transportlīdzekļa reģistrāciju, tādējādi sekmējot, ka ikviens autoīpašnieks, kura jauniegādātais transportlīdzeklis piereģistrēts un atzīts par derīgu dalībai ceļu satiksmē, būtu automātiski apdrošināts?!

Nobeigumā vēl mazliet statistikas. LTAB dati rāda, ka katrs autovadītājs vidēji reizi 11 gados iekļūst ceļu satiksmes negadījumā. Vairums negadījumu, protams, ir nelieli, līdz ar to kāds teiks – nav vērts pirkt OCTA, ja reizi 11 gados jāapmaksā remonts, piemēram, salabojot buktes durvīs vai izdauzītos lukturus. Tomēr, ja parēķina, ka vidējā vienā negadījumā nodarīto zaudējumu summa ir 1 800 eiro, bet vidējā gada polises cena ir 80 eiro, tad pat vienkārša aritmētika parāda to, ka pirkt OCTA ir krietni izdevīgāk, kā reizi 11 gados atlīdzināt zaudējumus. Tāpat vēlos norādīt, ka lielākā atlīdzība, kuru OCTA sistēmas Garantijas fonds izmaksājis cietušajiem par zaudējumiem, ko nodarījis neapdrošināts transportlīdzeklis, ir vairāk nekā pusmiljons eiro. Šādu naudas summu vainīgais autovadītājs būs spiests regresa kārtībā atmaksāt Garantijas fondam. Pat ja pieņemam, ka katru mēnesi šādam nolūkam cilvēks var atvēlēt 300 eiro, viņa atmaksas grafiks ievilksies uz daudziem gadiem, un ļoti bieži šādos gadījumos vainīgais pats tādu summu atmaksāt nespēj. Tādēļ ir loģisks jautājums – vai ir taisnīgi godprātīgajiem likt maksāt par negodīgajiem?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.