Jānis Bergs: Jaunie MK noteikumi bremzēs e-pārvaldes attīstību Latvijā
Foto: LETA

Pēdējās nedēļas laikā iznācis runāt ar daudziem cilvēkiem par nesen pieņemtajiem MK noteikumiem Nr.576 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu"", kas tika pieņemti Ministru kabineta sēdē š.g. 10.janvārī. Sarunās ar praktiski visiem nozares pārstāvjiem esmu dzirdējis apmēram šādus minējumus: "Vai nu tā ir apzināta kaitniecība, lai apturētu e-pārvaldes projektus vispār, vai arī ierastais idiotisms." Vairums sarunu biedru sliecās domāt, ka tas ir otrais variants, jo kurš gan apzināti gribētu noraut e-pārvaldi Latvijā? Par pārdali šeit laikam runa nevarētu būt, jo visi nozīmīgie nozares spēlētāji šajā jautājumā ir vienisprātis. Savukārt procesos iesaistītie valsts iestāžu darbinieki ierasti rausta plecus un saka: "Re, kā palaidām garām, nu kaut kā jau mocīsimies, bet negaidiet, ka mēs kaut ko publiski iebildīsim, jo baidāmies no represijām."

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No projektu realizētāju viedokļa noteikumi nosaka virkni ierobežojumu un apgrūtinājumu attiecībā uz ERAF finansētajiem IT projektiem. Piemēram:

  • Izpildītājs saņems pēcapmaksu vismaz 30% apmērā no projekta vērtības tikai pēc tam, kad uzraugošās institūcijas (t.i. es saprotu CFLA) būs pabeigušas projekta auditu. Kas praktiski varētu nozīmēt arī gaidīt kādus 6 - 12 mēnešus. Ja projekts liels, tad var iznākt pagaidīt arī simtus tūkstošus.
  • Projektu ieviesējiem būs vispār aizliegts rīkot sarunu procedūras. Šī norma nozīmē, ka klienti nevarēs normāli nopirkt kāda licenzējama produkta (piemēram Oracle datu bāzes) uzturēšanu vai licenses.
  • Vairāki ierobežojumi attiecībā uz izmaiņu pieprasījumu apjomu, konsutāciju apjomu un stundas likmes ierobežojums. Kas praksē nozīmē pilnīgu atteikšanos no Agile programmatūras izstrādes metodēm un visneelastīgāko pieeju šo projektu izstrādē. Ja kaut kas mainīsies projekta gaitā (kas IT projektos notiek vienmēr), tad izmaiņas nekādi nevarēs operatīvi realizēt.

Esmu dzirdējis, ka ar šo grozījumu palīdzību ir plānots izskaust krāpšanos un nelietderīgus sadārdzinājumus ERAF finansētajos IT projektos.

Praksē šie grozījumi nozīmēs vēl kokainākus projektus, lielāku kropļošanos rakstot papīrus (arī līdz šim jākropļojas ir daudz un nejēdzīgi), projektu sadārdzināšanu un konkurences mazināšanu, jo tikai lielām un bagātām firmām būs resursi gaidīt samaksu par padarīto darbu pusgadu vai gadu, nemaz nerunājot par juristiem un citiem speciālistiem, kuri būs jānodarbina, lai apmierinātu kontrolētāju vēlmi ieviest kārtību e-pārvaldes IT projektu realizācijā.

Gadījumā, ja atbildīgajiem ierēdņiem vai politiķiem ir aizdomas, ka kādos projektos ir izsaimniekoti līdzekļi, vai notikušas kādas citas nelikumīgas darbības, tad par to ir jārunā atklāti un publiski, un vainīgie ir jāsauc pie atbildības, nevis ar absurdu noteikumu palīdzību jāsoda visa nozare un jāapgrūtina sabiedrībai un valstij vajadzīgu projektu realizācija.

Uzskatu, ka patreizējā redakcijā pieņemtie noteikumi vienīgi bremzēs e-pārvaldes attīstību Latvijā, novedīs pie dārgākiem un nekvalitatīvākiem IT projektiem un nodarīs lielu kaitējumu IT uzņēmumiem, kuri šos projektus realizē. Tādēļ patreizējā redakcijā pieņemtie noteikumi būtu atceļami vai grozāmi, bet noteikumu autoriem būtu kopā ar IT nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām atklāti jāizrunā patiesās problēmas un jāatrod šo mērķu sasniegšanai piemēroti līdzekļi.

Nobeigumā - ir tikai viena iespēja, kā padarīt IT projektus lētākus, racionālākus un izstrādātās sistēmas cilvēkiem draudzīgākas. Un tas ir - atdot pašu sistēmu izveidi un darbināšanu privātā sektora rokās. Kad es kā uzņēmējs būvēju IT sistēmu savām vajadzībām, es nemūžam, nekad nepielietoju tādas pieejas projekta vadībā un piegādātāju izvēlē, kā to dara valsts. Ja es tā rīkotos, es bankrotētu. Piemēram, Mobilly sistēmu mēs uzbūvējām par salīdzinoši nelielām izmaksām. Es esmu pārliecināts, ja valsts kaut ko tādu vēlētos uzbūvēt pati, tad sanāktu vismaz 3x dārgāk un ne visai lietojami. Jo tieši daudzās procedūras, noteikumi, pārbaudes un auditi un totāls, totāls uzticības trūkums un neprasme sadarboties ir galvenie iemesli, kādēļ projekti sanāk dārgi, būvējas ilgi un bieži vien ne parāk labi. Viens lietuviešu kolēģis man nesen teica - vislabāk e-pārvaldes projekti izdodas, ja valsts atļauj uzņēmējiem pašiem darboties, bet drošākais veids, kā sačakarēt labu ideju, ir izdalīt tam valsts finansējumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form