Jānis Endziņš: Depozīta sistēmas ieviešana radīs apjomīgu slogu uzņēmējiem
Foto: LETA

Valsts līmenī jau ilgstoši notiek diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta ieviešanu, taču trūka vispusīga pētījuma par plānoto izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem visā Latvijā. Tāds nu ir tapis un rezultāti saliek daudzus punktus uz "i", apliecinot, ka ne jau šaura depozīta sistēma, bet gan sistēmisks kopskats un risinājumi ir tas, kas nepieciešams atkritumu apjoma samazināšanai un arī jēgpilnai tālākai pārstrādei.

Līdz šim atbildīgās iestādes nebija spējušas piedāvāt izvērstu pētījumu par to, kāda ir sagaidāmā sistēmas ietekme uz industriju un arī atkritumu apsaimniekošanas nozares rādītājiem. Tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar "Gateway & Partners" veica šādu pētījumu. Ir skaidrs, ka klasiskā depozīta sistēmas ieviešana būtu kā dārga izprieca par uzņēmēju naudu, turklāt neapdomīga un neefektīva. Pētījuma dati liecina, ka dzērienu pudeles ir tikai niecīga daļa no kopējā atkritumu apjoma un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu problēma tiktu risināta daļēji. Proti, Latvijā depozīta sistēmā tiktu apsaimniekoti ap 15–19 tūkstošiem tonnu radītā dzērienu iepakojuma jeb 6–7% no radītā iepakojuma apjoma, kas ir mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.

Jākaļ dzelzs, kamēr karsts

Depozīta sistēmas ideja Latvijā ir ar aptuveni desmit gadus senu uzslāņojumu. Šo gadu laikā ir mainījušās gan iespējas, gan cilvēku domāšana, gan vēlme rīkoties ikdienā videi draudzīgi. Latvijas sabiedrība pašreiz ir daudz gatavāka savā ikdienā īstenot ilgtspējīgākus risinājumus arī attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Šo ceļu iet arī Latvijas uzņēmumi, taču būtiski, ka cēlie mērķi būtu reāli un pamatoti ar argumentiem, nevis balstīti emocijās un pieņēmumos. Mūsu veiktais pētījums, diemžēl, liecina, ka līdz šim diskusija un lēmumi bijuši pieņemti "sajūtu līmenī", nevis reālā analīzē, tostarp, par izmaksām un ieguvumiem katrai no iesaistītajām pusēm. Turklāt arī piesauktie vides mērķi pret plānoto ieguldījumu apjomu ir visai apšaubāmi, jo ar 25 miljonu eiro ieguldījumu ir pieejami efektīvāki un jēgpilnāki risinājumi, kā tos sasniegt.

Iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai visu atkritumu šķirošanas infrastruktūrai tā vietā, lai koncentrētos uz vienu šauru iepakojuma veidu. Nošķirojot dzērienu pudeles, nekādā veidā neatrisinām nepieciešamību domāt arī par citu atkritumu šķirošanu un pārstrādi, tāpēc ļoti svarīgi salāgot dažādās sistēmas un investīcijas, lai sasniegtu labāko rezultātu, un Latvijā kopējais atkritumu apjoms samazinātos, būtiski uzlabojot to pārstrādes rādītājus.

Slogs uzņēmējiem

Gudras saimniekošana prakse nav domāta tam, lai radītu paralēlu atkritumu savākšanas sistēmu, kas prasīs ne vien investīcijas no uzņēmējiem, bet veidos apjukumu sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumos, kas daudzās mājsaimniecībās jau ir ierasta prakse. Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana ir nokavēta, jo kopš 2014. gada pašvaldības un komersanti veikuši vairāk nekā 80 miljonus eiro lielas investīcijas esošās sistēmas uzturēšanai, īpašu šķirošanas konteineru iegādei, poligonu iekārtošanai un arī šķirošanas līniju izbūvei. Situācijā, ja no 2020. gada Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma, uzņēmējiem būs jāinvestē atkal. Turklāt tie ir vairāki desmiti miljoni eiro. Pētījumā aprēķināts, ka, lai izveidotu un ieviestu depozīta sistēmu, nepieciešamās kopējās tiešās investīciju izmaksas ir 24,2 – 38,6 miljoni eiro, bet ikgadējās depozīta sistēmas uzturēšanas izmaksas Latvijā būtu 10–12 miljoni eiro. Tāpat sākotnējās investīciju izmaksas ietver arī 7,5 miljonus eiro skaitīšanas centra izveidei un paredzēts, ka tās segs dzērienu ražotāji. Arī tirgotājiem būs jāinvestē depozīta sistēmā, izveidojot iepakojuma manuālās un automatizētās pieņemšanas punktus un uzstādot taromātus. Pētījumā arī aprēķināts, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu pieaugs arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Aprēķini skaidri parāda, ka depozīta sistēmas ieviešana radīs papildus slogu uzņēmējiem, bet atdeve no šīs novecojošās sistēmas nebūs līdzvērtīga ieguldījumiem.

Turklāt vēl viens būtisks aspekts, ko rāda pētījums, ka depozīta sistēma dzērienu pudelēm nenozīmē, ka automātiski tiek uzlaboti arī atkritumu atpakaļ savākšanas rādītāji. Piemēram, visaugstākie šķirošanas rādītāji Eiropas Savienībā ir valstīs, kurās depozīts nemaz nav ieviests, Beļģijā, Čehijā un Spānijā. Piemēram, Latvijā jau šobrīd stikla iepakojuma pārstrādes rādītāji (64%) ir augstāki nekā, piemēram, Igaunijai (63,4%) un Horvātijai (56,4%), kurās darbojas depozīta sistēma stikla dzērienu iepakojuma pieņemšanai. Tas ir būtisks aspekts, kas mums visiem jāņem vērā un jāizdiskutē, lai publiskie un privātie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pārdomāti, veidojot sistemātiskus un visaptverošus risinājumus, nevis jaunas ekskluzīvas sistēmas.

Source

DELFI Bizness

Tags

Atkritumi Jānis Endziņš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form