Lai mērītu, vajadzīgs mērķis
Lai varētu noteikt uzņēmuma ietekmi uz vidi un sabiedrību, būtu jāsāk ar konkrētu ilgtspējas mērķu definēšanu. Mērķus var noteikt iekšējos procesos – piemēram, attiecībā uz sociāliem aspektiem un vadības dzimumu līdztiesību, vai arī ārējos – sociālās atbildības vai vides jomā. Katrā jomā izvirzot konkrētus indikatorus ilgtspējas aktivitāšu izvērtēšanai, jāpatur prātā, ka mērķiem jābūt ne vien ambicioziem, bet arī reāli sasniedzamiem, jo uzņēmumam būs katru gadu jāziņo par progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu. Ja uzņēmums apņēmies strādāt pie ilgtspējas veicināšanas un pieņemt datos balstītus lēmumus, nepieciešami konkrēti mērījumi, kā izvērtēt sasniegto progresu ilgtspējas stratēģijas īstenošanā. Turklāt augošā uzņēmumu digitālā transformācija ļauj uzņēmumiem analizēt savus datus daudz ātrāk un efektīvāk.
Parasti lielākais uzņēmuma izaicinājums ir precīzi definēt ieviesto inovāciju un tās mērķi – vai tā ir, piemēram, izmaksu, ražošanas procesu vai piegādes ķēdes optimizācija. Tāpat grūts uzdevums ir ietvert mērījumos ieviestās inovācijas pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz darbiniekiem, investoriem vai sabiedrību kopumā. Kamēr ar materiālo izvērtējumu viss ir salīdzinoši skaidrs, nemateriālais jeb nefinanšu ietekmes izvērtējums ir tas, kas var radīt lielāko izaicinājumu ilgtspējas inovāciju ietekmes mērīšanā.
Ko uzņēmumi mēra?
Arvien skaudrāk apzinoties klimata krīzes ietekmi un sabiedrības pieprasījumu pēc atbildīgas uzņēmējdarbības, aug uzņēmumu ietekmes uz vidi mērījumu nozīme. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir CO2 pēdas nospiedums, kas ietver dažādus datus no paša uzņēmuma, tā piegādātājiem un klientiem. Tāpat mūsdienās ļoti aktuāls rādītājs ir enerģijas patēriņš - mūsdienu digitālie risinājumi lieliski palīdz izmērīt enerģijas patēriņu dažādos uzņēmējdarbības procesos un atrast veidus patēriņa samazināšanai, tādējādi gan ietaupot uzņēmuma līdzekļus, gan arī samazinot ražošanas procesā radušās emisijas. Svarīgs ilgtspējas aspekts ir piegādes ķēdes, kur iespējams atklāt potenciālu uzlabojumiem, kā arī atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana, kā mērķi uzstādot atkritumu apjoma samazināšanu un atkārtoti pārstrādāto materiālu īpatsvara celšanu. Tāpat vides aspekti var ietvert arī rūpes par dabas bioloģisko daudzveidību, kā arī gaisa un ūdens kvalitātes uzlabošanu.
Darbs pie sociālās atbildības var ietvert tādus rādītājus kā dzimumu līdztiesība un sociālā iekļaušana, darbinieku iesaiste, datu aizsardzība un privātums, atbalsts vietējai kopienai, iestāšanās par cilvēktiesībām un taisnīgu nodarbinātību. Savukārt, pārvaldības joma var ietvert dažādas politikas, principus un procedūras, kas veido iekšējo kontroles sistēmu, tostarp definējot vadības sastāvu, korupcijas risku novēršanas plānus, akcionāru tiesību jautājumus, lobēšanas kontroles jomu un ziņošanas sistēmu.
Sekojot tirgus līderiem
Mūsdienās ir pieejami ļoti dažādi ilgtspējas ziņošanas standarti un metodoloģijas, tāpēc svarīgi, kā uzņēmums izvēlas sev atbilstošākos ilgtspējas mērījumus. Ja uzņēmums strādā Eiropas Savienības tirgū, tad jāņem vērā, ka Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG) šobrīd strādā pie jauniem Eiropas ilgtspējas standartiem, kas tuvākajā nākotnē kļūs par prasību uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD). Savukārt, kamēr šie standarti vēl top, kā arī uzņēmumiem, kuri nav direktīvas tvērumā, ir vērts skatīties uz tiem standartiem, ko izmanto konkrētas nozares tirgus līderi. Tādējādi uzņēmums spēs nodrošināt gan sev, gan dažādām ietekmes pusēm iespēju iegūt salīdzināmus datus un novērtēt savas pozīcijas tirgū attiecībā pret konkurentiem.
Uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tas pastāv un attīstās arī pēc desmit, piecpadsmit un divdesmit gadiem. Jāapzinās, ka tuvākajā nākotnē diezgan krasi mainīsies tirgus spēles noteikumi un normatīvais ietvars, prasot uzņēmumiem vairāk fokusēties uz savas ikdienas darbības negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, līdz ar to veikt ieguldījumus un transformēt uzņēmumu par ilgtspējīgāku šodien būs krietni izdevīgāk un lētāk nekā rīt.
Ja sauklis, tad pamatots
Ilgtspējas mērķi un sasniegumi, protams, tiek aktīvi izmantoti uzņēmumu komunikācijā ar sabiedrību, taču tas noteikti nav pašmērķis. Kad uzņēmums apzinīgi pieiet ilgtspējas stratēģijas izstrādei, iesaistot tajā uzņēmuma vadību un veidojot izpratni par ilgtspēju uzņēmuma kontekstā, jautājumam par zaļmaldināšanu (greenwashing) nav vietas, jo visiem ir skaidrs, kā un kādu pievienoto vērtību var sniegt ilgtspēja biznesa stratēģijā. Turpretī zaļmaldināšana notiek tad, kad uzņēmums vēlās radīt priekštatu par sevi kā par ilgtspējīgu uzņēmumu, tajā pašā laikā nedarot neko, lai to īstenotu realitātē.
Domājot par ilgtspēju, uzņēmumi ir izauguši no domas par pārstrādājamu salmiņu lietošanu un pakāpeniski iestrādā savos biznesa procesos un produktu attīstībā nozīmīgus ilgtspējas mērķus. Daudzas organizācijas pārskata savus biznesa modeļus un velta daudz laika un līdzekļu, lai ilgtspēja kļūtu par neatņemamu darbības stratēģijas daļu. Tieši tāpēc pašlaik svarīgi ir apzināties, ka dati par ilgtspējas - vides, sociālo un pārvaldības - mērķu sasniegšanu kļūst par iespēju investīciju, darbinieku un klientu piesaistei kā arī ilgtspējīga un uzticama uzņēmuma tēla veidošanai.
