Foto: Publicitātes foto
"Déjá vu" ir plaši izplatīts termins, ar ko apzīmē situāciju, kas, šķiet, jau ir bijusi, notikusi, redzēta. Strādājot finanšu sfērā vairāk nekā 25 gadus, esmu novērojis, ka līdzīgas situācijas laiku pa laikam atkārtojas. Tāpat līdzības novērojamas arī mūsu domāšanas veidā un rīcībā. Ieskatoties pagātnē, varam redzēt, ka pēdējo 100 gadu laikā akciju tirgos ir bijuši vairāk nekā 10 gadi ar ļoti būtiskiem cenu kritumiem. Daži ir bijuši pavisam nesen – 2008. gadā un arī 2018. gadā, taču visas krīzes ir pārvarētas.

Aicinu šī brīža lielo kritumu finanšu tirgos vērtēt racionāli un ilgtermiņā. Apskatiet ienesīgumus ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā ir sasnieguši pozitīvus atdeves rādītājus. Tāpat arī ilgtermiņā aicinu izvērtēt citus uzkrājumu veidus, piemēram, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu finanšu tirgos.

Diemžēl šis kritums finanšu tirgos noteikti ir samazinājis visu klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem ļoti būtiski. Taču tiklīdz izdosies ierobežot vīrusa izplatību, un ekonomikā parādīsies pozitīvi signāli, pamazām atgūsies arī finanšu tirgi. Varbūt tas notiks pāris mēnešu laikā, varbūt arī ilgākā laika posmā. Varam būt droši, ka pensiju pārvaldnieki rūpīgi un ar vēsu prātu seko līdzi notikumu attīstībai, veicot nepieciešamās darbības, lai mūsu uzkrājums pieaugtu ilgtermiņā.

Vēlos padalīties ar sajūtām, ko mēs visi varam piedzīvot katrā būtiska krituma brīdī, tai skaitā, šobrīd.

Vai tad visi pensiju plāni nav vienādi?

Nē, nav. Tie ir atšķirīgi. Bieži vien tieši lielāka krituma brīdī mēs uzzinām, kādu plānu esam izvēlējušies, un kāpēc uzkrājums krīt vai pieaug. Ikdienišķos tirgus apstākļos vai lielāka pieauguma brīdī mēs parasti daudz mazāk sekojam līdzi uzkrājuma svārstībām, jo lielāko daļu no mūsu uzmanības paņem darbs un ģimene. Tas ir saprotami.

Tas arī nozīmē, ka jautājums "kāpēc mans uzkrājums ir samazinājies?" mums ir daudz būtiskāks un raisa lielāku interesi nekā "kāpēc mans uzkrājums ir pieaudzis?". Taču atbildes ir identiskas – notikumi pasaules ekonomikā un finanšu tirgos uzkrājumu var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi.

Dažkārt atbilde uz jautājumu par zaudējumiem ir sāpīga – "tāpēc, ka nauda ieguldīta vecumam vai riska uztverei neatbilstošā plānā/fondā". Tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem, kam drīz jādodas pensijā.

Labāk paslēpšos

Krituma brīžos mums rodas vēlme bēgt un slēpties – lauzt pensiju 3. līmeņa līgumus vai mainīt pensiju 2. līmeņa plānus, domājot, ka no krituma var paslēpties. Arī no pārvaldniekiem mēs sagaidām, ka viņi "iesaldēs" uzkrājumu, un tas vairāk nekritīs.

Diemžēl tad, kad visa pasaules ekonomika izjūt satricinājumu, paslēpties nav kur – cieš akcijas, obligācijas, zelts, valūtas un daudzi citi finanšu instrumenti. Pareizākā ilgtermiņa stratēģija būtu vienkārši nogaidīt un turpināt veikt regulāras iemaksas.

Arī "iesaldēšana" ir aplams risinājums, jo, pirmkārt, tas nozīmē pārdot daudzus aktīvus ar zaudējumiem; otrkārt, tas izjauc ilgtermiņa stratēģiju, kuras atjaunošana prasa laiku. Pastāv ļoti reāls risks, ka "īstais" brīdis, lai atgrieztos pie "pirmskrīzes" stratēģijas, tiks nokavēts tāpēc vien, ka visus ieguldījumus nav iespējams nopirkt vai pārdot neierobežotā apjomā jebkurā laika brīdī. Tikai teorētiski šādas radikālas izmaiņas ir īstenojamas bez sarežģījumiem. Praksē rodas sarežģījumi.

Atlaides man nepatīk

Kritums finanšu tirgos ir tieši tas pats, kas atlaides veikalā. Runājot līdzībās, ja visi pasaules veikali sāktu tirgot apģērbus, apavus, elektroniku un citas preces ar 50%, 70% vai pat 90% atlaidi, vai mēs tās iegādātos? Ja krituma brīžos neturpināsim veikt iemaksas, tad neizmantosim šo iespēju investēt ar atlaidēm, jo krituma brīžos ieguldītā nauda noteikti atpelnīsies ar uzviju tai brīdī, kad finanšu tirgi atgūsies.

Par manu uzkrājumu atbild tikai pārvaldnieks, es par to maksāju

Veikt uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu finanšu tirgos ir pareiza izvēle. Izvēlēties sev atbilstošāko pensiju 2. līmeņa plānu ir katra paša iespēja un atbildība. Katram ir jāizdara mājas darbs – jāizvēlas sev piemērotākais plāns/ fonds, jāseko līdzi uzkrājuma izmaiņām ilgtermiņā, un jāturpina veikt regulāras iemaksas neatkarīgi no tā, kas notiek finanšu tirgos.

Labā ziņa ir tāda, ka arī šī krīze beigsies, mēs visi kļūsim mierīgāki, gudrāki, pieredzējušāki, uzkrājumi atkal pieaugs. Novēlu visiem veselību, izturību un vēsu prātu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!