Foto: Shutterstock
Ja uzņēmumam ir vāja korporatīvā pārvaldība, agri vai vēlu tā atspoguļosies vājos finanšu rezultātos, savukārt pie pārdomātas pārvaldības uzņēmums ilgstoši būs spējīgs noturēt savu konkurētspēju un piesaistīt arvien vairāk investoru un vadības talantus.

"Samsonite", lielākais ceļojumu somu ražotājs pasaulē, pēc kotācijas biržā 2011. gadā spēja audzēt pārdošanas apjomus vidēji par 16% gadā. Investori, turot šī uzņēmuma akcijas portfelī, jutās laimīgi un baudīja vērtības pieaugumu vairākus gadus (vidēji 15% gadā). Bet 2018. gadā tika atklāti uzņēmumam neglaimojoši fakti – viltots valdes priekšsēdētāja doktora grāds, aizdomīgi darījumi starp uzņēmumu un valdes priekšsēdētāju, manipulēšana ar peļņu. Rezultātā akciju vērtība zaudēja 25% savas vērtības, un tā turpina samazināties līdz pat šodienai, jo uzņēmums ir zaudējis gan investoru uzticību, gan ir pasliktinājušies tā finanšu rādītāji (peļņa par 2019. gadu samazinājās par 44%). Kā pretstatu var nostādīt būvniecības izejmateriālu ražotāju "Sika" no Šveices, kurš jau 20 gadus pēc kārtas spēj radīt pozitīvu peļņas pieaugumu, akciju cenai par šo laiku pieaugot 29 reizes. Viens no veiksmes stāsta faktoriem ir izcila korporatīvā pārvaldība, kuras ietvaros ir vērts atzīmēt neatkarīgo padomi un audita komiteju, ļoti pieredzējušo un zinošo valdes priekšsēdētāju, kā arī ikgadējo padomes locekļu snieguma novērtējumu.

Veidojot akciju portfeli vai izvēloties jaunu sadarbības partneri, reti kurš aizdomājas par korporatīvās pārvaldības analīzes veikšanu, jo uzmanības centrā parasti ir apgrozījuma pieaugums, rentabilitātes rādītāji, aizņemto līdzekļu daudzums un citi finanšu rādītāji. Bet velti, jo tieši korporatīvās pārvaldības kvalitāte nosaka uzņēmuma spēju veiksmīgi darboties ilgtermiņā, kā arī ļoti ietekmē uzticamības pakāpi, un tādējādi uzņēmuma vērtību. Uzņēmuma pārvaldība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka, cik efektīvi un uzticami darbosies uzņēmums un cik saskaņotas ir vadības darbības ar akcionāru mērķiem. Īpaši svarīgi tas kļūst krīzes apstākļos, kad uzņēmumam nepieciešams ātri reaģēt, adaptēties un rīkoties.

Laba korporatīvā pārvaldības prakse noteikti prasa laiku un zināšanas, bet ieguldītās piepūles viennozīmīgi atmaksājas visām iesaistītām pusēm. Kas ir tie bonusi, ko sniedz laba korporatīvā pārvaldība, dēļ kuras ir jāpiepūlas?

  1. Augstāka uzņēmuma vērtība. Tā paaugstinās, ne tikai pateicoties tam, ka laba korporatīvā pārvaldība sekmē uzņēmuma efektīvu un ilgtspējīgu darbību, bet arī tādēļ, ka labi pārvaldīts uzņēmums ar savu caurspīdīgo darbību veicina investoru uzticamību. Līdz ar to šādi uzņēmumi bieži vien tiek tirgoti ar augstākiem novērtējuma līmeņiem1. Piemēram, institucionālie investori ir gatavi maksāt pat 10-30% vairāk par labu korporatīvo pārvaldību,2,3,4,5 un īpaši nozīmīgi tas ir jaunattīstības valstu akciju tirgos. Ienesīgums uzņēmumiem, kuri īpašu uzmanību pievērš akcionāru interesēm un ir ieviesuši labu korporatīvās pārvaldības praksi, ir par 8,5% augstāks nekā tiem, kam šīs lietas nav prioritāte.6

  2. Zemāks risks. Jo atklātāks ir uzņēmums savā komunikācijā, jo zemāks ir risks, ka tiks atklātas komercparksei neatbilstošas vai nelikumīgas darbības. Laba uzņēmuma korporatīva pārvaldība samazina akciju cenas svārstīgumu un nodrošina labāku miegu ne tikai akcionāriem un padomei, bet arī pašai valdei, ja visas politikas un procedūras ir ieviestas un tiek ievērotas.

  3. Pieejamāks finansējums. Uzņēmumam ar labu un zinošu valdi un padomi nebūs problēmu piesaistīt kapitālu vai veikt aizņēmumus. Pētījumi norāda, ka uzņēmumiem ar labu pārvaldību ir zemāka gan aizņemtā kapitāla, gan pašu kapitāla cena7.

Laba ziņa visiem vadītājiem un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir motivēti ieviest labu korporatīvo praksi savā uzņēmumā, ir jauna "Nasdaq Riga" korporatīvās pārvaldības kodeksa publicēšana. Tajā ir apkopoti labas korporatīvas pārvaldības principi, kas tika izstrādāti, ņemot vērā pēdējos gados pieredzētās problēmas Baltijā: pēctecības plānošana, mazākumakcionāru interešu ievērošana, informācijas atklāšana, padomes neatkarība. Kodeksā ir iestrādāta gan ārvalstu labā prakse, gan arī vietējā tirgus specifika. Tas ir saistošs jebkuram uzņēmumam, kuru kapitāldaļu turētājiem ir svarīga ilgtspējīga uzņēmuma attīstība un vērtības pieaugums. Saite pieejama šeit.

Nobeigumā vēlos vēl apskatīt jau pieminētā uzņēmuma "Sika" rīcību, aizstāvot mazākumakcionāru intereses, kas kalpo par labas korporatīvas pārvaldības piemēru, pēc kā tiekties. 2014. gadā aizsākās akcionāru cīņa ar uzņēmuma dibinātāju ģimenes pēctečiem, kad franču konkurents "Saint-Gobain" par 2,75 miljardiem šveices franku slepus nopirka ģimenes kontrolpaketi (16% no uzņēmuma kapitāldaļām), iegūstot 52% balstiesību. Līgums starp pusēm tika veidots tā, lai ļautu "Saint-Gobain" nodrošināt kontroli, neizsakot atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Tomēr tas izraisīja asus akcionāru protestus, tostarp no Bila un Melindas Geitsu fonda puses, kas apsūdzēja franču konkurentu korporatīvās pārvaldības standartu neievērošanā. "Sika" padomes locekļi, kurus atbalstīja gan uzņēmuma vadītāji, gan darbinieki, bloķēja pārdošanu un piedraudēja atkāpties, ja darījums tomēr notiktu. Četru gadu ilgā tiesvedība beidzās 2018. gadā, kad "Saint-Gobain" beidzot atmeta ambīcijas par "Sika" kontroli. Pēc tiesvedības "Sika" pārveidoja arī kapitāla un balsstiesību struktūru, padarot to taisnīgāku, kad kapitāla sadalījums atbilst balsstiesību sadalījumam.

  1. Bebchuk, L. A. and Cohen, A. and Ferrell, A., (2009) What Matters in Corporate Governance? https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=593423

  2. Picou, A., & Rubach, M. (2006). Does Good Governance Matter to Institutional Investors? Evidence from the Enactment of Corporate Governance Guidelines.

https://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.501.1850&rep=rep1&type=pdf

  1. https://www.euractiv.com/section/eu-priorities-2020/opinion/a-premium-for-good-governance/

  2. McKinsey (2002), McKinsey Global Investor Opinion Survey on Corporate Governance-Key findings, www.mckinsey.com

  3. Gompers, Ishii, and Metrick (2003), Corporate Governance and Equity Prices https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=278920

  4. Ashbaugh, H., Collins, D. W., & LaFond, R. (2004). Corporate governance and the cost of equity capital. Emory, University of Iowa. Retrieved on January, 26, 2006.

  5. Feifei Zh., (2014). "Corporate Governance and the Cost of Capital: An International Study," https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/irfi.12034

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!