Juris Birznieks: Ir laiks tikt pie pirmā Latvijas vienradža
Foto: Privātais arhīvs

Latvijas jaunuzņēmumu vide pastāv jau vairāk nekā 15 gadu, tikpat ilgi augošiem uzņēmumiem pieejams riska jeb izaugsmes kapitāla fondu finansējums un arī privāto investoru, biznesa eņģeļu investīcijas. Šajā laika posmā Latvijas uzņēmumos investēti simtiem miljonu eiro, piesaistot arī ārvalstu un ERAF fondu investīcijas. Tomēr, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, mēs joprojām neesam tikuši pie lielā mērķa – Latvijas vienradža jeb pie vismaz viena pašmāju uzņēmuma, kura vērtība pēc investīciju piesaistes ir sasniegusi miljardu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No investoru viedokļa 15 gadi ir gara distance, kam vēl neredzam finišu, bet nozarē sāk iestāties panīkums. Ir mazinājies privāto riska kapitāla investoru optimisms, kas ir nepatīkams rādītājs mūsu tirgū, kur tradicionāli investoru interese par augsta riska investīcijām ir neliela. Nepietiekoši strauji progresē arī Latvijas jaunuzņēmumu vide, īpaši pēdējā laikā, kad visā pasaulē ir būtiska ekonomikas lejupslīde.

Tāpēc tas ir kritisks jautājums – vai kritīsim depresijā vai tuvāko trīs gadu laikā mērķtiecīgi strādāsim, lai vismaz vienu Latvijas jaunuzņēmumu attīstītu līdz vienradža statusam. Te būtiski uzsvērt, ka vienradzis ir jāizaudzē, jo ar konkurētspējīgu ideju, inovatīvu produktu un ambiciozu komandu vien nepietiek, ir jāstrādā gan nozares politikas veidotājiem, gan investoriem, gan jaunuzņēmumu komandām.

Kas būtu darāms, lai Latvija tiktu pie vismaz viena vienradža?

Pirmkārt, jaunuzņēmumu "burbulis" ar steigu jāintegrē Latvijas ekonomikā un Latvijas investīciju portfelī. Prieks, ka politikas līmenī ir sperts nozīmīgs solis – šī gada februāra sākumā jaunuzņēmumu sektors iekļauts Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. Tā ir pozitīva ziņa, turklāt mūsu jaunuzņēmumu inovācijas, Latvijā izstrādātie produkti/ pakalpojumi, ar ko lepojamies, dos lielu pienesumu arī valsts tēla veidošanai globālajā tirgū.

Otrkārt, jāmobilizē resursi, jākoncentrējas uz potenciālajiem jaunuzņēmumu veiksmes stāstiem. Jaunuzņēmumu turpmākā skaita palielināšana nebūs risinājums ātram rezultātam – investori pastāvīgi meklē kvalitatīvus projektus, bet nepieciešams laiks, lai tie izaugtu un sasniegtu rezultātu. Zinot, ka no 10 jaunuzņēmumiem labākajā gadījumā izdzīvo divi, ir jākoncentrējas uz desmit konkurētspējīgākajiem, kuri pēdējos piecus septiņus gadus jau ir ceļā uz vienradža statusu.

Lai darbotos mērķtiecīgi, jādefinē atbalstāmo potenciālo vienradžu kritēriji: izaugsmes tempa un apgrozījuma rādītāji, tirgus apjoms un ārvalstu klientu daļa kopējā klientu portfelī, Latvijas iedzīvotāju īpatsvars jaunuzņēmumu īpašnieku un patiesā labuma guvēju vidū, radītās darbavietas Latvijas tirgū un citi.

Treškārt, sagatavošanās posmā jāizmanto visas Latvijas kā mājas bāzes iespējas, jo te ir neapgūtais potenciāls. Vietējā tirgū varētu būt valsts daļēji subsidēta Latvijas perspektīvo jaunuzņēmumu produktu un pakalpojumu platforma, kas piedāvātu inovatīvos risinājumus valsts sektoram, pašvaldībām, valsts uzņēmumiem un lielajiem Latvijas uzņēmējiem. Ieguvēji būtu visi – valstij un uzņēmējiem būtu pieejami daļēji subsidēti, kvalitatīvi, inovatīvi, turklāt Latvijā radīti risinājumi. Savukārt jaunuzņēmumiem tā būtu iespēja palielināt apgrozījumu, gūt vērtīgu praksi un atgriezenisko saiti darbā ar lielajām institūcijām un uzņēmumiem. Pieredzei pašu mājās ir liela pievienotā vērtība, pirms startēt globālajā tirgū, bet jāatzīst, ka ne visos gadījumos šāda stratēģija būs noderīga.

Tāpat, lai tiktu pie pirmā Latvijas vienradža, ir vajadzīga starptautisku augsti kvalificētu mentoru piesaiste. Jaunuzņēmumiem ir jāmācās no pasaules līderu pieredzes un no viņu kļūdām. Mūsu jaunuzņēmumu ekosistēmā ir dažādas lieliskas iniciatīvas, sadarbības, hakatoni un investīciju sesijas. Tomēr, ja stratēģiskais mērķis ir vienradzis, ir jādomā globāli ­­– pasaules tirgū provinces risinājumi nestrādā.

Nepieciešamības gadījumā būtu arī jāveic "Altum" pārraudzībā esošo fondu obligāto "exit" termiņu pagarināšanu, jo jaunuzņēmumi var tikt pārdoti brīdī, pirms tie kļūst īpaši vērtīgi, kas nestu zaudējumus gan jaunuzņēmumu īpašniekiem un vadībai, gan valstij un videi kopumā.

Esmu pārliecināts, ka vienradzis ir sasniedzams mērķis, ja izvēlēsimies pareizo stratēģiju un taktiskos risinājumus, izvērtējot un papildinot iepriekšminētos priekšlikumus. Ieguvēji būs visi, jo vienradzis iegriezīs jaunuzņēmumu ekosistēmu jaunā fāzē un ekonomiku kopumā pozitīvā virzienā, iedvesmos citus jaunuzņēmumus un tā būs zīme gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, ka te ir vērts ieguldīt. Un pirmajam vienradzim sekos nākamie.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunuzņēmumi Inovācijas Altum ERAF Investīcijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form