Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar Covid-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi "ieslēdz" taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.
Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.
Kad ikdienas stabilitāte pārdošanas un finanšu datos ir iegūta ir laiks pēdējai – restarta fāzei – kad uzņēmējos atgriežas optimisms, un tie sāk plānot nākotni. Biznesā tiek domāts par to, kā pēc krīzes atgūt zaudēto, vai, iespējams, pat īstenot tirgus pārdalīšanu. Uzņēmēji veic sagatavošanās darbus biznesa izaugsmei. Šis ir posms, par ko šobrīd sāk aizdomāties arvien vairāk Latvijas uzņēmumu.
Viens no sagatavošanās darbiem restarta fāzē ir pārliecināties par visa veida resursu pietiekamību nākotnes izaugsmei. Pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi neizbēgami bija spiesti "noēst" uzkrātos taukus jeb tērēt pašu kapitālu. Ar valsts atbalsta instrumentiem naudas iztrūkumu var atjaunot, tomēr jāņem vērā, ka valsts lielākoties piedāvā aizdevumus vai atliktus nodokļu maksājumus, kas neatgriezeniski ir jāatmaksā. Aizdevumu proporcijas nozīmīga palielināšana uzņēmuma bilancē nav vēlama, jo tā palielina uzņēmuma un dažkārt arī uzņēmēja risku. Piemēram, dažu atbalsta instrumentu saņemšanai ir jāsniedz personīgais galvojums.
Veselīga proporcija starp pašu kapitālu un aizdevumiem dod uzņēmumam papildus brīvību gan ieguldīt attīstībā, gan jaunos projektos un darbiniekos, paralēli neuztraucoties par regulāro aizdevumu maksājumu veikšanu un aizdevumu līgumu noteikumu izpildi. Pašu kapitāls ir liberāls. Ne velti arī Latvijas valsts atbalstu lidsabiedrībai "airBaltic" sniedz nevis aizdevuma formā, bet ieguldot līdzekļus tās pašu kapitāla celšanai. Tā līdzīgi arī "Capitalia" piedāvā uzņēmumiem ieguldījumus pašu kapitālā. Līdz šim esam investējuši tādās kompānijās kā "Indexo", "Giraffe360" un "Edurio", kas investīcijas pašu kapitālā ir uzskatījuši par lielāku priekšrocību ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanā, nekā aizdevumu.
Pašu kapitālu noteiktā termiņā iespējams atjaunot vai uzkrāt (fokusējoties uz peļņas gūšanu), vai arī ieguldīt no saviem vai jaunu investoru līdzekļiem. Jā, krīzes zemākajā punktā (lai gan to, protams, nekad paši nevar novērtēt) piesaistīt jaunu investoru var nebūt pats izdevīgākais brīdis. Krīzē nauda vienmēr kļūst dārgāka un uzmanīgāka. Tajā pašā laikā investīciju darījumi nekad nenotiek nedēļas laikā - tas ir process, kas parasti aizņem 3 līdz 6 mēnešus. Sākt par to interesēties jau tagad nozīmē iespēju būt priekšā citiem, kas par to sāks domāt tad, kad pandēmijas sekas jau būs aiz muguras.
Protams, pirms sākt investoru piesaisti ir jāpārliecinās, lai uzņēmums būtu kādam investoram pievilcīgs. Galvenie priekšnosacījumi – ir jābūt caurspīdīgiem finanšu datiem, skaidram biznesa plānam, sakārtotiem iekšējiem procesiem un vadības komandai. Pašu kapitāla investoru piesaisti ir daudz vieglāk veikt salīdzinoši lielākiem uzņēmumiem (ar apgrozījumu virs 5 miljoniem eiro) vai arī strauji augošiem biznesiem.
Attiecīgi tas, kurš būs veicis sagatavošanās darbus ne tikai iekšējā produktu un procesu reorganizācijā, bet arī bilances sagatavošanā, spēs gūt vislabāko izrāvienu ekonomiskā restarta stadijā, kas neizbēgami nāks, un pēc ekonomistu prognozēm pie labākā attīstības scenārija, iespējams, sagaidāms jau nākošgad.
