Juris Grišins: Kā izveidot savu ieguldījuma portfeli indeksu fondos
Foto: Publicitātes foto

Laika gaitā ir pierādījies, ka indeksu fondi* ilgtermiņā ir efektīvākais veids, kā ieguldīt uzņēmumu akcijās. Balstoties uz vēsturiskiem datiem, ieguldījums indeksu fondos ilgtermiņā sniedz 8 līdz 10% gada atdevi. Par ieguldīšanu indeksu fondos jau ir pietiekoši daudz rakstu un pētījumu, kas apliecina to priekšroku pretstatā aktīvi pārvaldītiem fondiem. Tāpēc es vēlos sniegt praktisku ieskatu un padomus, kā sākt un veidot ieguldījumus šajā jomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais solis ir sagatavošanās. Lai iegādātos indeksu fondus, ir nepieciešams vērtspapīru konts, un Latvijā ir izdevīgi sasaistīt šo kontu ar ieguldījumu kontu, kas ļauj atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu līdz brīdim, kad no ieguldījuma konta tiek izmaksāta lielāka naudas summa nekā tika iemaksāta. Jāņem vērā, ka ieguldījuma kontam nav obligāti jābūt Latvijā reģistrētā brokeru sabiedrībā vai bankā. Tikpat labi ieguldījumu konts var būt pie ārvalstu brokera, bet šajā gadījumā Valsts Ieņēmumu dienestam ir atsevišķi jāpaziņo par šāda konta izveidi.

Nākošais sagatavošanās jautājums ir brokera izvēle, caur kuru ieguldījumus veikt. Faktori, ko būtu svarīgi ņemt vērā, izvēloties brokeri, būtu: lietošanas ērtums (funkcionalitāte), drošība (paša brokera finanšu stāvoklis, apdrošināšana), pieejamība (cik ērti un viegli var sazināties) un izmaksas (uzturēšanas un vērtspapīru iegādes/pārdošanas komisijas). Brokeru ir daudz un praktiski visas bankas arī piedāvā brokeru pakalpojumus. Es pats esmu izvēlējies veikt ieguldījumus "Swedbank" un "Luminor", pamatā dēļ ērtības. Investoram, kurš iegulda indeksu fondos, ir jāpieturas pie ilgtermiņa domāšanas ar mērķi turēt ieguldījumu vismaz 10 gadus. Tāpēc vērtspapīru pirkšanas/pārdošanas darījumu skaits ir sagaidāms salīdzinoši zems, un tā rezultātā arī brokeru komisiju apmērs nespēlē izšķirošu lomu. Svarīgi ir pievērst uzmanību brokeru komisiju minimālajam un procentuālajam apmēram. Dēļ komisiju atšķirībām, piemēram, Swedbank iegādāties indeksu fondu par summu 1000 eiro būtu lētāk nekā "Luminor", savukārt, ieguldot 10 000 eiro, zemākas komisijas būtu "Luminor". Savukārt no ārvalstu brokeriem visvairāk labas atsauksmes esmu dzirdējis par "Interactive Brokers".

Otrais solis ir izpēte un izvēle. Indeksu fondu ir daudz un to izvēlē var apmaldīties. Tāpēc noderīgi ir izstrādāt savu pieeju, kā filtrēt kuplo fondu klāstu. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Latvijā var iegādāties tikai UCITS tipa indeksu fondus. UCITS nozīmē, ka fonds ir reģistrēts un ir pieejams investoriem Eiropā. Indeksu fondus ir izveidojušas daudzas investīciju kompānijas un daudzi no šiem piedāvātajiem fondiem ir praktiski identiski. Lielākie indeksu fondu (ETF) piedāvātāji pasaulē ir "Blackrock" ("iShares"), "Vanguard" un "State Street". Gan "Vanguard", gan "Blackrock" klāstā ir tik plaša izvēle, ka mans ieteikums ir izvēlēties vienu no šiem un pārējos vienkāršības labad atmest. Abiem šo investīciju uzņēmumu indeksu fondiem arī ir ļoti līdzīgas komisijas.

Kad ir veikta šo izvēļu sašaurināšana, var sākt pievērst uzmanību jau pašai ieguldījumu stratēģijai. Ideja ir vienkārša un reizē arī sarežģīta - ieguldījuma stratēģija ir jāveido balstoties uz savu ticību, kur ilgtermiņā (domā 10 gadi) iet pasaules ekonomika. Kādas nozares, kādi reģioni un valstis varētu attīstīties straujāk un veiksmīgāk par citiem. Gandrīz visiem investoriem es ieteiktu galvu šajā virzienā nelauzīt un izvēlēties vienu vai divus bāzes indeksu fondus, kas iegulda visas pasaules akcijās, piemēram, "iShares MSCI World". Ar šādu pirkumu tavā akciju portfelī uzreiz būs gan "Apple", "Tesla", "Micrsoft", "Alibaba", "Tencent" un citi pasaules grandi. Tomēr pat šāds vispasaules akciju indeksu fonds ir ar savu ģeogrāfisko niansi, jo aptuveni 65% no ieguldījumiem būs tieši ASV akcijās. Lai gan, protams, ASV ir liela ekonomika, pasaules mērogā tā ne tuvu nav ar tādu īpatsvaru. Lai ASV ietekmi kopējā ieguldījumu portfelī mazinātu, papildus var iegādāties citu valstu un reģionu indeksu fondus, piemēram, "iShares India" fondu vai "Core Dax" (Vācija) fondu. Bez reģionāliem fokusiem ir arī indeksu fondi ar uzsvaru uz dažādām nozarēm un tendencēm. Piemēram, "iShares Digital Security", kurā ir uzņēmumi, kas darbojas kiberdrošības nozarē, vai "iShares Aging Population", kurā ir uzņēmumi, kas specializējas uz vecāku iedzīvotāju pakalpojumiem un produktiem. Indeksu fondus var atrast praktiski jebkurai nozarei un ieguldījumu klasei, tajā skaitā, zeltam, kriptovalūtai, naftai.

Mans paša piegājiens indeksu fondu ieguldījumiem ir balstīts uz diviem pamata fondiem: "iShares MSCI World" un "iShares MSCI Emerging Markets" (līdzīgās proporcijās), kas veido 80% no mana ieguldījuma portfeļa. Manuprāt, ir nepārprotama tendence pasaules ekonomikai virzīties uz Āzijas reģionu, un tāpēc es vēlos "atšķaidīt" ASV ietekmi pasaules akciju indeksu fondā. Šos divus indeksu fondus es papildinu ar pāris jau specifiskākiem valstu un nozaru ieguldījumiem, piemēram, ar Indijas akciju fondu un uz veselības aprūpes nozari vērsto "iShares World Health Care Sector" fondu. Tomēr ieguldījuma portfelim līdz 100 000 eiro mans ieteikums būtu ieguldīt ne vairāk kā divos līdz trīs bāzes fondos, atstājot eksperimentus ar specializētiem fondiem tad, ja sākat investēt lielākas summas.

Dažādu indeksu fondu salīdzināšanai ir vērts pievērst sekojošiem aspektiem. Pirmkārt, fonda pārvaldes izmaksām (expense ratio). Populārākajiem un lielākajiem fondiem šīs izmaksas būtu jābūt 0,15% līdz 0,25% apmērā gadā. Dažādiem specializētākiem fondiem šīs izmaksas var būt 0,4% līdz 0,6% gadā. Salīdzinoši reti ir indeksu fondi, kuru izmaksas pārsniegs šo apmēru. Bez izmaksām vēl ir vērts izvēlēties tādus fondus, kurus var iegādāties tajā pašā valūtā, kādā ir tavi uzkrājumi. Tāpat katram fondam ir dažādas niansētas variācijas, piemēram, vai dividendes tiek izmaksātas vai arī uzkrātas. Es pats izvēlos indeksu fondus ar uzkrājošo principu, lai nav jādomā par dividenžu atkal-ieguldīšanu. Ar indeksu fondu izvēli un individuāla portfeļa izveidi var palīdzēt privātbanķieri un ieguldījumu konsultanti.

Trešais solis, kad ir veikta izvēle, atliek iegāde. Pirmais darbs ir pārliecināties, vai izvēlētais brokeris piedāvā iegādāties izvēlētos indeksu fondus. Ja tā nav, tad daudzi brokeri var pievienot vērtspapīrus, ko var palūgt, vai nu nosūtot atsevišķu formu vai sazinoties. Cerēt, ka ieguldījumu sanāks veikt zemākajā cenas punktā, ir diezgan naivi. Tāpēc ir grūti (jeb ne es, ne arī jebkurš cits nevar) iedot padomu, kurā brīdī indeksu fondos ieguldīt apjomīgu fiksētu summu. Rezultātā, visvienkāršāk indeksu fondu ieguldījumu portfeli ir veidot pakāpeniski - ieguldot katru mēnesi/ceturksni/gadu izveidotos uzkrājumus. Tā veidosies situācijas, kad akcijas tiek iegādātas gan to relatīvi augstāku, gan zemāku cenu brīžos. Ilgtermiņā tas viss līdzsvarosies. Ja vien izvēlētais brokeris nestrādā ar superzemām (vai bez) komisijām, mans ieteikums būtu katru indeksa fonda iegādi veikt vismaz 1000 eiro vai pat 5000 eiro apmērā, tādā veidā ietaupot uz komisiju izmaksām.

Kopsavilkumam, indeksu fondi ir vienkāršs un pieejams veids, kā jebkuram investoram sākt veidot uzkrājumus akcijās. Galvenais ieguldījuma šķērslis varētu būt brokeru komisiju apmēri, kas padarītu salīdzinoši nelielus iegādes darījumus neizdevīgus. Ja vēlamo regulāro ieguldījumu apmērs ir salīdzinoši neliels (teiksim zem 1000 eiro), tad vienkārša alternatīva šādā situācijā ir ieguldījums pensiju trešajā fondu līmenī – lai gan ir papildus jāsamaksā pārvaldes komisija pensiju fonda pārvaldniekam, to atsver valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensācija. Indeksu fondos piedāvā ieguldīt gan "Indexo", gan "SEB" pārvaldītie pensiju trešā līmeņa fondu plāni.

* Šī raksta ietvaros vienkāršības labad indeksu fondus pielīdzināšu ar biržā tirgotiem fondiem (Exchange traded funds).

Atruna: augstāk paustais ir autora personīgais viedoklis un nav uzskatāms par rekomendācijām veikt vai neveikt konkrētus ieguldījumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nasdaq Luminor Apple Banku sektors SEB Swedbank
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.