"Kopš šī gada marta, kad valdībai pirmo reizi tika ziņots par nopietnām finanšu problēmām aviokompānijā "airBaltic", satiksmes ministrs Uldis Augulis spējis piedāvāt vien tādus risinājumus, kas būtu izdevīgi uzņēmuma privātajam akcionāram, nevis Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem. Ministra kārtējie no konteksta izrautie skaitļi ir sabiedrības apvārdošana un šāda ilgstoša vilcināšanās ir bezatbildīga rīcība, kas neved pie konstruktīva risinājuma. Auguļa kungs līdz šim ir publiskojis 2010.gada zaudējumus, kas pārsniedz 34 miljonus latu. Ja ministram ir zināmi "airBaltic" šā gada operatīvie finanšu rādītāji, tad valdībai un sabiedrībai ir visas tiesības tos uzzināt," norāda ekonomikas ministrs.
Ministrs uzsver: "Vienmēr esmu iestājies par to, ka aviokompānijai, kuras pienesums iekšzemes kopproduktā ir nozīmīgs, ir jāstrādā, taču nedrīkst bezgalīgi turpināties situācija, ka no valsts, kas ir vairākuma akcionārs, tiek slēpta informācija par patiesajiem finanšu rādītājiem, vienlaikus izdarot spiedienu, lai valsts "uz godavārda" iegulda uzņēmumā desmitiem miljonus latu."
Viņaprāt, premjera Valda Dombrovska prasības ir "likumsakarīgas un pamatotas, tajās nav nekā pārspīlēta un nekā tāda, ko, čakli strādājot, nevarētu sagatavot".
Kampars norāda – ja pilns aviokompānijas pārskats un auditēts ziņojums par "airBaltic" darbību valdībā būtu iesniegts maijā, kā pieprasīja valdība, tad Ministru kabinets jau pavasarī būtu operatīvi lēmusi par rīcību uzņēmuma stabilizēšanai.
Pēc viņa domām, satiksmes ministrs arī nonāk pastāvīgās pretrunās ar paša teikto. "Vēl vasaras sākumā Auguļa kungs mēģināja pārliecināt sabiedrību, sacīdams, ka satraukumam nav pamata un aviokompānijas finanšu rādītāji ir normas robežās, turpretī tagad atklājas pavisam cita aina un ministrs pats atzīst, ka uzņēmumam 2010.gadā ir lieli zaudējumi, aviokompānijas vadītāja lojalitāte Latvijas valstij ir apšaubāma un, lai saglabātu airBaltic kā nacionālu aviosabiedrību, nepieciešamas desmitiem miljonu latu lielas investīcijas."
Kampars kategoriski noraida bijušā satiksmes ministra, Šlesera Reformu partijas - LPP/LC līdera Aināra Šlesera izteikumus par iespējamiem kandidātiem uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatu Bertolda Flika vietā. "Es negatavojos ieņemt šo amatu un šāds jautājums nekad nav bijis valdības darba kārtībā. Šlesera kungs par personālijām nozīmīgu uzņēmumu vadītāju amatos, acīmredzot, spriež pēc savas pieredzes un saprašanas," uzsver Kampars.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka, neraugoties uz pagājušās nedēļas aso publisko retoriku starp koalīcijas partneriem apvienību "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) saistībā ar situāciju nacionālajā lidsadbiedrībā "airBaltic", pirmdien koalīcijas padomē diezgan rāmi izlemts otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā jautājumu par "airBaltic" skatīt.
Augulis pirmdien aicināja valdību lemt par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu un izvērtēt aviokompānijas prezidenta Flika darbību jau otrdienas sēdē, lai gan atzina, ka SM nevarēs valdībā iesniegt visu premjera Dombrovska prasīto informāciju. Pēc ministra teiktā, SM valdībai piedāvās divus variantus tālākai rīcībai ar "airBaltic" – palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par lidsabiedrības padomes rosinātajā 63 miljonu latu apmērā vai arī to nedarīt.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
Lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, norādīja SM, kas valdībā šīs nedēļas sākumā iesniedza vairākus iespējamos tālākos sabiedrības attīstības variantus. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmētu valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.
Augulis, saņemot "airBaltic" padomes otrdien atbalstīto priekšlikumu palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu minētajā apmērā, rosināja valdības vadītāju jau trešdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skatītu jautājumu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt premjers norādīja, ka šāda sēde netiks sasaukta līdz brīdim, kad SM būs izpildījusi priekšdarbus. Premjers uzdeva satiksmes ministram nekavējoties iesniegt konkrētus dokumentus par "airBaltic", tostarp auditētu pagājušā gada pārskatu.
Satiksmes ministrs visus ministrijas rīcībā esošos dokumentus iesniedza ceturtdien, taču premjers pēc iepazīšanās ar saņemtajiem dokumentiem secināja, ka tajos trūkst vairāki būtiski dokumenti, tostarp auditēts darbības pārskats, kompānijas prezidenta Flika darbības izvērtējums un citi. Dombrovskis satiksmes ministram uzdeva līdz 23. augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību "airBaltic" jautājumā.
Iepriekš premjers izteicās: ja satiksmes ministrs "pietiekami īsā laikā neizpildīs nepieciešamos priekšdarbus ", lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, tad Dombrovskis varētu izvērtēt Auguļa piemērotību ieņemamajam amatam. Savukārt satiksmes ministrs sacīja – ja viņa darba izvērtējums un atstādināšana no amata ļaus kompānijai attīstīties, viņš šādam solim būtu gatavs.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
