Foto: Shutterstock
Martā elektroenerģijas cenām "Nord Pool" reģiona tirdzniecības apgabalos bija vērojama atšķirīga cenu tendence. Tajā pašā laikā "Nord Pool" sistēmas cena kāpa par 60% līdz 144,79 EUR/MWh.

Arī Baltijas tirdzniecības apgabalu elektroenerģijas cenas sekoja līdzi kopējai "Nord Pool" sistēmas cenas tendencei. Visaugstākā elektroenerģijas cena Baltijā martā bija Lietuvā – 170,16 EUR/MWh, kas bija par 62% lielāka nekā mēnesi iepriekš. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 60 %, salīdzinot ar februāri, un bija 167,22 EUR/MWh. Igaunijā martā cena bija 151,23 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 45 %, salīdzinot ar februāra datiem. Ikstundu cenu amplitūda Baltijā martā svārstījās no 4,59 EUR/MWh līdz 673,44 EUR/MW.

Marta pirmajā pusē gaisa temperatūra bija zem normas, tomēr mēneša otrajā pusē to nomainīja siltāks laiks. Tas iezīmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu "Nord Pool" reģionā par 1 %, salīdzinot ar februāra patēriņa datiem, lai gan aizvadītajā mēnesī patēriņš samazinājās par 4 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu gadu iepriekš. Zemāks par normu nokrišņu daudzums Ziemeļvalstī atspoguļojās hidrorezervuāru aizpildījuma līmenī, kas martā bija par 7 % zem normas robežas. Turklāt vēja staciju izstrādes apjoms martā bija par 20 % mazāks nekā mēnesi iepriekš. Elektroenerģijas cenu strauju pieaugumu veicināja arī energoproduktu cenu eskalācija, dabasgāzes kontraktu cenai pieaugot par 63 %, ogļu – par 93 %, kā arī naftai – par 22 %. Tikmēr enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības zonas uz Baltiju samazinājās par 16 %, tajā pašā laikā plūsmas no Somijas pieauga par 11 %.

Nākotnes elektroenerģijas kontraktu cenas pieaug

Martā sistēmas un Latvijas elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas strauji pieauga. To veicināja spēcīga energoproduktu cenu eskalācija. Turklāt Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis martā pasliktinājies no -3,6 TWh mēneša sākumā līdz -10,0 TWh zem normas robežas mēneša beigās.

Martā sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena kāpa par 93 % līdz 132,50 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 138,00 EUR/MWh. Sistēmas 2023. gada 2. ceturkšņa kontrakta vidējā cena bija 97,07 EUR/MWh, kas pieauga par 87 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Turklāt arī 2023. gada sistēmas kontrakta cena aizvadītajā mēnesī bija 49,98 EUR/MWh, kas pieauga par 27 %, marta beigās kontrakts noslēdzās ar 53,75 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena bija 201,03 EUR/MWh, kas pieauga par 45 % un mēneša beigās noslēdzās pie 197,09 EUR/MWh. Latvijas 2023. gada 2. ceturkšņa kontrakta cena kāpa par 49 % līdz 185,66 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī Latvijas nākamā gada kontraktam, kas martā pieauga par 38 % un kura vidējā cena bija 126,88 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot pie augstākās cenas − 136,05 EUR/MWh.

Baltijas kopējās elektroenerģijas izstrādes attiecība pret patēriņu – 61 %

Šī gada martā Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš bija pieaudzis par 2 %, salīdzinot ar 2021. gada martu, un tika patērētas 2 525 GWh. Latvijā elektroenerģijas patēriņš martā palika vienā līmenī ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu un bija 641 GWh. Tikmēr Igaunijā aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 3 %, un kopā tika patērētas 750 GWh elektroenerģijas. Tajā pašā laikā Lietuvā patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 7 %, salīdzinot ar 2021. gada marta datiem, aizvadītajā mēnesī patērējot 1 134 GWh elektroenerģijas.

Kopējā elektroenerģijas izstrāde Baltijā pieauga par 16 %, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša izstrādes apjomu, un kopā martā tika saražotas 1 528 GWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijā tika izstrādātas 447 GWh elektroenerģijas jeb par 1 % mazāk nekā februārī. Tikmēr Igaunijā izstrādes apjoms kāpa par 47 % un veidoja 669 GWh. Lietuvā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 2 %, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem, līdz 411 GWh elektroenerģijas.

Martā Baltijas kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu nedaudz pieauga līdz 61 %. Latvijā šī attiecība veidoja 70 %, Igaunijā šis īpatsvars bija 89 %, un Lietuvā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu veidoja 36 %.

Daugavas pietece mēreni pieaug

Aizvadītajā mēnesī Daugavas pietece turpināja pieauguma tendenci, par 7 % pārsniedzot daudzgadu vidējo līmeni, kā arī pieaugot par 11 % pret februāra pieteces datiem, un martā vidēji bija 793 m3/s.

Martā AS "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrāde pieauga par 14 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un aizvadītajā mēnesī tika saražota 351 GWh elektroenerģijas. Tomēr šī gada martā AS "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrāde samazinājās par 10 %, salīdzinot ar šī perioda datiem gadu iepriekš. Tajā pašā laikā AS "Latvenergo" termoelektrostacijās elektroenerģijas izstrāde aizvadītajā mēnesī kritās par 84 %, salīdzinot ar februāri, un kopā tika saražotas 7 GWh, ko galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.

Straujš energoproduktu cenu lēciens

Jēlnaftas nākotnes kontrakts Brent Crude Futures arī martā saglabāja augošu tendenci, mēneša laikā cenai kāpjot par 22 % līdz vidēji 112,46 EUR/t. Martā jēlnafta sasniedza augstāko cenu līmeni pēdējos trīspadsmit gados, kontrakta pīķa cenai uzkāpjot līdz 139,13 USD/bbl.

Jēlnaftas cenas kāpums galvenokārt bija saistīts ar Krievijas piegāžu samazinājuma risku, tajā pašā laikā tirgus dalībnieki arvien vairāk izvairījās no Krievijas naftas iegādes. Aizvadītajā mēnesī naftas cenas kāpumu pastiprināja arī piegāžu traucējumi no Kazahstānas vētras radīto postījumu dēļ Kaspijas jūras terminālā. Mēneša nogalē kontrakta cena nedaudz samazinājās līdz 107,91 USD/bbl, kas bija saistīts ar ASV plāniem laist apgrozījumā 180 m3 bbl naftas no savām stratēģiskajām rezervēm, bet Opec+ nolēma turpināt palielināt naftas ieguves apjomu aprīlī par 0,4 m bbl/dienā.

Ogļu nākamā mēneša kontrakts (API2) kāpa par 93 % līdz vidēji 320,75 USD/t. Marta pirmajā pusē kontrakta cena sasniedza pīķi − 485,00 EUR/MWh, lai gan marta beigās kontrakts noslēdzās ar 273,00 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī ogļu cenas pieauga līdz jaunam rekordaugstam līmenim, kas galvenokārt bija saistīts ar ierobežotām ogļu piegādēm un bažām par Krievijas ogļu embargo, kas mudināja tirgus dalībniekus meklēt alternatīvas. Turklāt plūdi Austrālijā izraisīja ogļu piegāžu kavēšanos.

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) vidējā cena bija 130,09 EUR/MWh, kas pieauga par 63 %, salīdzinot ar februāra datiem. Mēneša pirmajā pusē kontrakta pīķa cena uzkāpa līdz 345,00 EUR/MWh, lai gan marta beigās kontrakts noslēdzās pie zemāka līmeņa − 118,97 EUR/MWh.

Dabasgāzes kontrakta cena aizvadītajā mēnesī pieauga līdz rekordaugstam līmenim, ko veicināja sekas, ko radīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. Tirgū valdīja bažas par Krievijas dabasgāzes plūsmu traucējumiem vai to pilnīgu apturēšanu. Cenas eskalāciju pastiprināja arī neplānots dabasgāzes plūsmas samazinājums no Norvēģijas. Mēneša otrajā pusē tirgu saasināja Krievijas prezidenta V. Putina prasība norēķināties par gāzes piegādēm rubļos. Dabasgāzes cenu pieaugumu sekmēja arī augsts pieprasījums, ko veicināja vēsāki laikapstākļi marta pirmajā pusē, kā arī zemāka vēja staciju izstrāde aizvadītajā mēnesī. Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis turpināja samazināties, mēneša nogalē sasniedzot 26 % no kopējās jaudas, kas ir par 4 % mazāk nekā 2021. gada marta beigās. Tajā pašā laikā martā SDG imports uz Eiropu pieauga par 9 % pret februāra datiem, turklāt ASV ir paziņojusi par papildu 165 TWh SDG kravu nodrošināšanu Eiropas Savienībai 2022. gadā.

Aizvadītajā mēnesī Eiropas oglekļa emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.22 kontrakta cena kritās par 18 % līdz 75,02 EUR/t.

Marta sākumā kvotu cenas nokritās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, sasniedzot 55,00 EUR/t, ko galvenokārt veicināja bažas par energoresursu piegāžu traucējumiem, kas būtiski ietekmētu emisijas kvotu pieprasījumu. Turklāt arvien mazāk tirgus dalībnieku bija gatavi uzņemties risku tirgus nenoteiktības apstākļos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!