Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenas samazinājās visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Oktobrī mēneša "Nord Pool" sistēmas cena kritās par 34%, salīdzinot ar septembri, līdz 57,10 EUR/MWh. Igaunijā un Latvijā oktobra vidējās cenas samazinājās par 14%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un attiecīgi Igaunijā elektroenerģijas cena sasniedza 105,61 EUR/MWh, Latvijā − 106,40 EUR/MWh, savukārt Lietuvā cena kritās par 12% un bija visaugstākā Baltijas reģionā –108,91 EUR/MWh. Baltijā ikstundu cenu amplitūda svārstījās no 0,07 EUR/MWh līdz 347,54 EUR/MW.

Atskatoties uz elektroenerģijas izstrādes datiem oktobrī, var apgalvot, ka tie ne tikai kāpa par 17 %, salīdzinot ar septembra izstrādes apjomu, bet bija arī par 2 % lielāki nekā iepriekšējā gada oktobrī. Ievērojami pieauga vēja staciju izstrāde − par 58 %, salīdzinot ar septembri, un bija par 43 % lielāka nekā 2020. gada oktobrī. Tuvojoties ziemai, laikapstākļi kļūst arvien vēsāki, un tas iespaido arī elektroenerģijas pieprasījumu, tomēr oktobrī tas saglabājās vienā līmenī ar iepriekšējā gada oktobra rezultātiem, bet pieauga par 12 %, salīdzinot ar septembri. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenu samazinājumu sekmēja arī nokrišņiem bagātāki laikapstākļi Ziemeļvalstīs, kuri veicināja hidrorezervuāru līmeņa pieaugumu, salīdzinot ar septembri, tomēr saglabājoties par 13 % zem normas robežas. Vēl viens faktors, kas ietekmēja elektroenerģijas cenu samazinājumu, ir noslēgušies atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi Ziemeļvalstīs aizvadītā mēneša beigās, tādējādi palielinot elektroenerģijas piedāvājumu tirgū. Enerģijas plūsmas no Somijas oktobrī samazinājās par 1 %, tikmēr plūsmas no Zviedrijas SE4 apgabala pieauga vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un no Krievijas tās bija par 6 % mazākas nekā septembrī.

Ziemeļvalstīs uzlabojusies hidrobilance

Oktobrī elektroenerģijas nākotnes kontraktiem novērotas dažādās tendences – nākotnes kontraktu cenas bija lejupvērstas, tikmēr Latvijas nākotnes kontraktiem bija raksturīgs pieaugums. Galvenais cenu noteicošais faktors oktobrī bija uzlabojusies Ziemeļvalstu hidrobilance, ko noteica ar nokrišņiem bagātāki laikapstākļi, kas savukārt veicināja sistēmas kontraktu cenu samazinājumu. Mēneša sākumā hidrobilances līmenis bija -9,7 TWh, pakāpeniski sasniedzot tikai -2,8 TWh zem normas robežas. Ietekmi uz elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu kustībām atstāja arī tendences energoproduktu tirgū.

Mēneša griezumā sistēmas novembra nākotnes kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena samazinājās par gandrīz 6 % līdz 68,53 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar zemāko līmeni kopš jūlija – 48,00 EUR/MWh. Sistēmas 2022. gada 1. ceturkšņa kontrakts samazinājās par 11 %, tā vidējā cena bija 64,72 EUR/MWh. Oktobrī lejupslīdi piedzīvoja arī 2022. gada sistēmas kontrakts, kas samazinājās par 15 % vidēji līdz 39,57 EUR/MWh.

Latvijas elektroenerģijas nākotnes kontraktiem oktobrī bija mainīga, bet kopumā augoša cenu tendence. Latvijas novembra nākotnes kontrakta vidējā cena pieauga par 24 % un bija 143,51 EUR/MWh, mēneša beigās cenai samazinoties līdz 114,00 EUR/MWh. Latvijas 2022. gada futures kontrakts arī kāpa par 24 % līdz 108,96 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar zemāku cenu – 87,50 EUR/MWh.

Ģenerācija Baltijā nosegusi 52 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā oktobrī palika nemainīgs, salīdzinot ar šī perioda datiem gadu iepriekš, un kopā aizvadītajā mēnesī tika patērētas 2 299 GWh elektroenerģijas. Salīdzinot ar 2020. gada oktobri, Latvijā elektroenerģijas patēriņš aizvadītajā mēnesī samazinājās par 1 % un bija 603 GWh. Igaunijā patērētais elektroenerģijas apjoms oktobrī bija par 2 % mazāks, un tika patērētas 656 GWh. Tajā pašā laikā oktobrī Lietuvā tika patērētas 1040 GWh, kas ir par 2% vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš.

Baltijas elektroenerģijas ražošanas apjoms oktobrī pieauga par 5 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobra datiem, tomēr tas bija par 5 % mazāks nekā septembrī, un kopā tika saražotas 1 203 GWh elektroenerģijas. Oktobrī Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija 270 GWh, kas ir par 14 % mazāk nekā septembrī un par 17 % mazāk nekā 2020. gada oktobrī. Lietuvā aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde saglabājās vienā līmenī ar 2020. gada oktobra apjomu, tomēr samazinājās par 7 %, salīdzinot ar septembri, un kopā tika saražotas 395 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas izstrāde bija 538 GWh, kas pieaugums par 1 % pret septembra apjomu un par 28 % vairāk nekā 2020. gada oktobrī.

Aizvadītajā mēnesī izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu Baltijā samazinājās, salīdzinot ar septembra datiem, un veidoja 52 %. Latvijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu kritās līdz 45 %, Igaunijā šis rādītājs samazinājās līdz 82 %, arī Lietuvā tas samazinājās un veidoja 38 %.

Daugavas pietece saglabājas zem daudzgadu vidējā līmeņa

Vidējā Daugavas pietece oktobrī bija 198 m3/s, un tā ir par 34 % zemāka nekā daudzgadu vidējais pieteces līmenis, tomēr, salīdzinot ar septembra datiem, tā pieauga par 14 %.

Oktobrī AS "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrādes apjomi pieauga par 16 %, salīdzinot ar septembri, un kopā aizvadītajā mēnesī tika saražota 91 GWh. Tajā pašā laikā šogad oktobrī AS "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrāde bija par 19 % mazāka nekā šajā periodā 2020. gadā. AS "Latvenergo" Rīgas termoelektrostacijās tika saražotas 93 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 43 %, salīdzinot ar septembri, un par 16 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri. Latvenergo TEC izstrādes apjoma samazinājumu galvenokārt noteica TEC 2-2 enerogbloka nepieejamība apkopes darbu veikšanas dēļ.

Ogļu un dabasgāzes nākotnes kontraktu cenas sasniegušas jaunas virsotnes

Oktobrī Brent Crude Futures jēlnaftas nākotnes kontrakta cena vidēji pieauga par 13 % līdz 83,75 USD/bbl, mēnesi noslēdzot ar 84,38 USD/bbl.

Aizvadītajā mēnesī naftas kontraktu virzītājspēks bija augstas dabasgāzes un ogļu cenas, kas stimulēja jēlnaftas izmantošanu kā dārgāku degvielu aizstājēju. Enerģijas un citu ražotāju pāreja no gāzes uz naftu veicināja straujāku naftas pieprasījuma pieaugumu, kāpinot tās cenu. Aizvadītajā mēnesī Opec+ nolēma rīkoties atbilstoši sākotnējam plānam un oktobrī palielināt naftas ieguves apjomus tikai par 0,4 mbbl/dienā. Mēneša otrajā pusē kontrakta cena sasniedza 86,43 USD/bbl, kas ir augstākā cena kopš 2014. gada.

Oktobrī ogļu nākotnes kontrakts (API2 Coal Futures Front month) vidēji pieauga par 23 % līdz 209,18 USD/t. Oktobra beigās kontrakts noslīdēja zemākā līmenī un noslēdzās ar cenu 143,00 USD/t.

Oktobrī ogļu nākotnes kontrakta cena bija izteikti svārstīga, tomēr mēneša pirmajā pusē sasniedza jaunu augstāko cenu pēdējo 13 gadu laikā −273,30 USD/t. Ogļu cenu kāpumu arī oktobrī turpināja veicināt spēcīgs ogļu pieprasījums Āzijā, īpaši Ķīnā un Indijā, kā arī Eiropā, ko pastiprināja vēsāku laikapstākļu prognozes, kā arī rekordaugstas dabasgāzes cenas. Saspringta situācija valdīja arī ogļu piedāvājuma pusē gan Āzijas reģionā, kur tika apgrūtinātā ogļu ieguve Ķīnas ziemeļu reģionos plūdu dēļ, gan arī Eiropā, samazinoties ogļu piedāvājumam no Krievijas un Kolumbijas.

Oktobrī dabasgāzes nākotnes kontrakta (Dutch TTF) cena bija svārstīga, tomēr tā uzstādīja jaunu rekordu, pieaugot par 46 % līdz 92,90 EUR/MWh.

Oktobra sākumā dabasgāzes nākotnes kontrakta cena turpināja kāpt, sasniedzot jaunu vēsturiski augstāko robežu – 116,02 EUR/MWh. Arī gāzes cenu pieaugumu aizvadītajā mēnesī uzturēja bargāku laikapstākļu prognozes, kā arī samazinātas dabasgāzes plūsmas no Krievijas uz Eiropu un īslaicīgie dabasgāzes piegādes traucējumi no Norvēģijas. Dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis mēneša nogalē vēl joprojām saglabājas ievērojami zemāks nekā iepriekšējā gada oktobrī, veidojot 77,1 % no kopējās jaudas. Šie faktori pastiprināja spriedzi tirgū, ņemot vērā arī citu energoproduktu globālās piedāvājuma grūtības. Tomēr dabasgāzes cenas eskalāciju līdz jaunajiem cenas rekordiem novērsa Krievijas prezidenta izteikums par dabasgāzes eksporta palielināšanu uz Eiropu. Šis apgalvojums ieguva konkrētību tikai mēneša beigās, kā atskaites datumu norādot 8. novembri, un tas sekmēja dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta noslēgšanos ar zemāku cenu − 77,03 EUR/MWh. Taču tas nebija vienīgais faktors, jo pieauga vēja elektrostaciju izstrādes apjomi, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes imports oktobrī kāpa par 27 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kas bija pirmais mēneša importa pieaugums kopš 2020. gada jūnija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) Dec.21 kontrakta cena mēneša griezumā vidēji samazinājās par 3 % līdz 59,48 EUR/t, saglabājot svārstīgu raksturu visa oktobra garumā.

Bažas par enerģijas deficītu šoziem visā Eiropā ir novedušas degvielas un elektroenerģijas cenas līdz rekordaugstam līmenim, kura dēļ ir sākusi samazināties rūpniecības izstrāde. Tas pamudināja aicinājumus mīkstināt klimata pasākumus vai iejaukties oglekļa tirgū, lai atvieglotu sabiedrisku slogu. Oktobra otrajā pusē Eiropas emisiju kvotu cena nosvārstījās līdz 54,01 EUR/t, kas ir zemākā cena pēdējo divu mēnešu laikā, tomēr oktobra beigās kontrakts noslēdzās pie 58,71 EUR/t.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!