Kaspars Frīdenbergs-Ansbergs: Akciju opcijas kā ilgtspējīgs risinājums kvalificēta darbaspēka piesaistei
Foto: Publicitātes foto

2021. gada sākums iezīmēja būtisku pavērsienu pašmāju jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā, kad spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas tagad arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ļauj saviem darbiniekiem piešķirt opcijas jeb uzņēmuma kapitāla daļu pirkuma tiesības. Opcijas ir visā pasaulē plaši un veiksmīgi izmantots instruments, kas Latvijā vēl nesen bija pieejams tikai akciju sabiedrību darbiniekiem, turklāt praksē tas tika izmantots, lai piešķirtu akciju pirkuma tiesības tikai šauram vadības lokam. Šobrīd nu jau gandrīz gadu vairumam pašmāju uzņēmēju tiek sniegta iespēja ieviest šādu jauna veida motivācijas un bonusu sistēmu, kas ir sevišķi ievērojams uzlabojums strauji augošajiem jaunuzņēmumiem un to darbiniekiem. Būtiski, ka akciju opciju piešķiršanas elastīguma ziņā Latvija šobrīd ierindojas pirmajā vietā visā pasaulē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Praksē tas nozīmē, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību var izstrādāt opciju plānu, kas reglamentē opciju piešķiršanu. Līdz ar grozījumiem Komerclikumā tika grozīts arī likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", paredzot, ka sabiedrību ar ierobežotu atbildību piešķirtajām opcijām, izpildot noteiktus nosacījumus, piemērojams labvēlīgs nodokļu režīms. Ja tiek ievēroti šie nosacījumi (opcijas tiek turētas vismaz 12 mēnešus, kuru laikā ir saglabātas darba attiecības, informācija par opciju plānu iesniegta Valsts uzņēmumu dienestā un opcijas tiek īstenotas sešu mēnešu laikā kopš darba attiecību izbeigšanas), darba devējam un darbiniekam par piešķirtajām opcijām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Citu valstu pieredze liecina, ka plašāka kapitāla dalīšana ir veselīga sabiedrības attīstībai un valsts kopējā ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai. Pateicoties tai, uzņēmumu darbinieki saņem ne tikai ikmēneša algu, bet arī akciju opcijas, kas uzņēmuma veiksmīgas izaugsmes gadījumā nodrošina, ka tiešu finansiālu labumu no uzņēmuma vērtības pieauguma iegūst ne tikai tā īpašnieki, bet arī darbinieki. Šāda pieeja kalpo kā spēcīgs rīks darbinieku motivācijai strauji augošos uzņēmumos. Tas, savukārt, sniedz iespēju Latvijā dibināt un noturēt starptautiski konkurētspējīgus tehnoloģiju uzņēmumus, kas rada produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un kuriem nepieciešami talantīgi un spējīgi darbinieki. Katrs darbinieks ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks, un līdz ar to viņa intereses ir tādas pašas kā vadības intereses – palielināt uzņēmuma vērtību ilgtermiņā.

Plašākā mērogā akciju opcijas sniedz arī iespēju Eiropas jaunuzņēmumiem konkurēt ar ASV, kas zināma kā daudzu sākotnējo inovāciju šūpulis. Silīcija ielejā tās tiek izmantotas jau sen ar mērķi palīdzēt jaunizveidotiem uzņēmumiem konkurēt ar lielajiem tirgus spēlētājiem par augsti kvalificētu darbaspēku. Tur akciju opciju piešķiršana ir palīdzējusi piesaistīt pasaules labākos nozares talantus jaunuzņēmumiem ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem, bet lielu potenciālu. Rezultātā daudzi uzņēmumu darbinieki paši ir kļuvuši par dibinātājiem vai eņģeļu investoriem, kas ir liels solis pretī visas sabiedrības labklājībai. Tiesa šobrīd, balstoties uz starptautiskā riska kapitāla fonda "Index Ventures" veikto pētījumu, Eiropas darbiniekiem aizvien pieder mazāk jaunuzņēmumu daļu nekā ASV darbiniekiem – aptuveni 10%, salīdzinot ar 20%, taču šī proporcija ik gadu uzrāda pozitīvu izaugsmes tendenci un paredzams, ka, pateicoties labvēlīgajiem regulējumiem, Eiropas tirgus konkurētspēja tikai pieaugs.

Kā izcils akciju opciju sistēmas piemērs tepat, kaimiņos, mums joprojām kalpo Igaunija, kur dibināti vairāki starptautiski veiksmīgi tehnoloģiju uzņēmumi, kas īsā laikā pārsnieguši 1 miljarda eiro novērtējumu. Tādos uzņēmumos kā "Skype", "TransferWise" (tagad "Wise") un "Taxify" (tagad "Bolt") darbiniekiem jau sākotnēji tika piešķirtas akciju opcijas, un, veiksmīgi pārdodot uzņēmumu (kā tas bija "Skype" gadījumā) vai uzsākot uzņēmuma daļu kotēšanu biržā (kā tas bija "Wise" gadījumā), daudzi darbinieki ieguva ievērojamu kapitālu. Ne velti Igaunijas bagātākie cilvēki ir "Bolt" un "Wise" dibinātāji, kuri šobrīd ir Baltijas vadošo investoru vidū un dalās ar savu vērtīgo pieredzi, veicinot tālāku jaunuzņēmumu vides izaugsmi ne tikai mūsu platuma grādos, bet arī visas pasaules līmenī.

Lai arī Latvijas jaunuzņēmumi akciju opciju piešķiršanas ziņā, salīdzinot ar igauņiem, joprojām atrodas tikai sākuma stadijā, tomēr vien nepilnu gadu pēc pieņemtajiem grozījumiem arī pie mums jau var novērto pirmos piemērus praksē, kad uzņēmumu darbinieki pēc sev piederošo akciju pārdošanas kļūst teju par miljonāriem. Tādēļ ticu, ka lielākos panākumus piedzīvosim nevis tikai tad, kad pašmāju uzņēmumi sasniegs kādu konkrētu novērtējumu un būs visā pasaulē atpazīstami, bet gan tad, kad to darbinieki dibinās jau nākamos uzņēmumus, izmantojot savas iegūtās akcijas. Šobrīd mums Latvijā ir ļoti labvēlīgi apstākļi, lai to īstenotu, un es vēlos aicināt jaunuzņēmumu jomas uzņēmējus to izmantot un būvēt biznesu, kam ir visas iespējas kļūt par nākamo lielo pašmāju veiksmes stāstu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.