Kaspars Ozoliņš: Par valsts loģistiku
Foto: Publicitātes foto

Taisnvirziena domāšana ātri noved pie sastapšanās ar šķēršļiem. Tieši šie šķēršļi apliecina, ka tāda pieeja ir aplama un nelietderīga. Reālajā pasaulē nav pilnīgi taisnu savienojumu no punkta A līdz punktam B vai precīzāk – no starta punkta līdz konkrētam galamērķim. Realitāte ir krietni vien sarežģītāka, bet pat sarežģītas lietas, to praktiskajā pielietojumā kļūst ērtas un saprotamas. Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ ir strauji samazinājusies globālā pasažieru kustība, kā arī ievērojami ietekmēti kravu pārvadājumi un loģistika. Diemžēl krīzes gala ietekme nav īsti prognozējama un aplēšama, bet tieši šie apstākļi, iespējams, ir īstais brīdis Latvijai pieteikt sevi šajā jomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ir fakts, ka loģistikā nav pilnīgi tiešu savienojumu – tas ir komplicēts un sarežģīts bizness. Lai padarītu to klientiem-nosūtītājiem saprotamāku un ērtāku, pastāvīgi tiek veidoti jauni multimodālie risinājumi. Minēšu ļoti vienkāršu piemēru par došanos, piemēram, uz Helsinkiem pie nosacījuma, ka nepastāv pārvietošanās ierobežojumi. Ir variants lidot no Rīgas uz Helsinkiem. Bet arī tad vispirms pašā Rīgā jānokļūst līdz lidostai ar savu vai sabiedrisko transportu. Arī Helsinki nav galamērķis – galamērķis ir konkrēta iela, māja vai viesnīca Helsinkos, kas atkal prasa izmantot kādu no tur pieejamajiem transporta veidiem. Vēl ir iespēja ceļošanai izmantot prāmi un automašīnu, kas faktiski ļauj, neizkāpjot no auto, nokļūt Helsinkos konkrētā adresē. Jautājums ir tikai par to, kurš variants ir ātrāks, lētāks un bieži vien – ērtāks. Jo lielāks attālums starp starta adresi un konkrētu galamērķi, jo lielāka nozīme ir laikam un naudai, kā arī drošībai un ērtībām. Turklāt runa nav tikai par pasažieru, bet arī par kravas nosūtītāju ērtībām – iespēju tiešsaistes režīmā sekot līdzi kravas kustībai, darbībām ar kravu muitā vai citām procedūrām.

Tiešu un vienveidīgu savienojumu neesamība faktiski ir iemesls, kādēļ pastāv loģistikas speciālisti un uzņēmumi. Viņi rūpējas, lai kravas no nosūtītāja nonāk pie saņēmēja ātrāk, lētāk un drošāk. Tas arī ir iemesls, kāpēc lielie transporta nozares uzņēmumi veido savus loģistikas pakalpojumu centrus. Tie labi apzinās: lai gan ir pārvadājumu atslēgas posms jeb mugurkauls, preču piegādēm ir nepieciešama sasaiste ar citiem pārvadājumu veidiem, kā arī jānodrošina preču uzglabāšana.

Dzelzceļa jaunā stratēģija

Rakstu šo sakarā ar "Latvijas dzelzceļa" plāniem kļūt par loģistikas un ekspedīcijas uzņēmumu, nevis tikai par infrastruktūras turētāju un attīstītāju. Uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" neizdomā neko jaunu un unikālu, bet dara to, kas tam patiesībā bija jādara jau ļoti sen – uz savas bāzes jāpiedāvā loģistikas un kravu ekspedīcijas pakalpojumi. Citiem vārdiem sakot – jākļūst par centrālo punktu iekšzemes un starptautisko kravu pārvadājumu koordinēšanā. Mūsdienās domāt, ka uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" jārūpējas tikai par sliedēm, ir primitīvi un neatbilstoši.

"Latvijas dzelzceļa" efektīva pastāvēšana ar pievienoto vērtību ir iespējama tikai tad, ja to veido par Latvijas un starptautiskās loģistikas starpposmu. Iepazīstoties ar šī uzņēmuma jauno attīstības stratēģiju, secinu, ka tas, ko dara pašreizējā dzelzceļa vadība un vadītājs (kuram ir ievērojama pieredze loģistikas nozarē), manuprāt, ir pareizais virziens.

Stratēģija prasa pārmaiņas

No savas pieredzes varu teikt, ka šāda stratēģija vispirms prasa nevis jaunu meitasuzņēmumu izveidi (kas arī nav paredzēts), bet ļoti smagas un sarežģītas pārmaiņas pašā dzelzceļa pārvaldībā un darbinieku kompetencēs, domāšanā un attieksmē. Runa ir par gatavību pastāvošos procesus un sistēmas pielāgot mūsdienu prasībām un pārveidot jaunā biznesa modelī un attīstības virzienā. Domāju, ka lielākais izaicinājums ir nevis uzņēmuma tehnoloģisko un pārvaldības procesu maiņa, bet tieši cilvēku paradumu maiņa. Ja dzelzceļa darbinieks 20–30 gadus nemitīgi ir visu darījis pēc noteiktas kārtības un algoritma, tad pat vismazākās izmaiņas rada nopietnu psiholoģisko spriedzi. Tēlaini sakot, vienam cilvēkam spēt izkustināt vilciena lokomotīvi ir gandrīz neiespējami, bet izkustināt pārmaiņām veselu dzelzceļa uzņēmumu – apbrīnojami. Tas var izdoties tikai ļoti pārdomāti un mierīgi. Tomēr kavēties nedrīkst, jo konkurenti nesnauž. Taču nedrīkst arī sasteigt, jo tad zaudējumi būs milzīgi.

Labā ziņa ir tā, ka dzelzceļa darbinieki ir kvalificēti un inteliģenti, ko pierāda kaut vai tas, ka vairāk nekā 1100 nesen atlaistie darbinieki nav vairojuši bezdarbnieku rindas, bet ir pieprasīti darba tirgū un adaptējušies pārmaiņām. Tādējādi uzņēmumam ir visas iespējas pakāpeniski kļūt par galveno aģentu jebkuram ārvalstu klientam kravu loģistikā un ekspedīcijā. To apstiprina fakts, ka esošās "Latvijas dzelzceļa" vadības stratēģija, veidojot sadarbību ar jūras un autotransporta pārvadātājiem, ir veiksmīga un, cerams, nesīs sekmīgus rezultātus kravu ekspedīciju jomā.

Dzelzceļam pārmaiņas ir nepieciešamas. Šo pārmaiņu vadība, manuprāt, norit loģiskā un pareizā virzienā bez liekām ambīcijām un skaļiem lozungiem. Ja šādas pārmaiņas netiktu veiktas, tad kas būtu "Latvijas dzelzceļš"? Un vai vispār būtu?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Transporta nozare Koronavīruss Covid-19 Latvijas dzelzceļš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form