Kaspars Rožkalns: Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana
Foto: DELFI

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas. Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Noskaņojums tūrisma nozarē ir dažāds. Ir uzņēmumi, kuri šajos vairāk nekā divos mēnešos no spēles ir izstājušies, un ir tādi, kas, spītējot grūtībām, ir pilni apņēmības uzņēmumu saglabāt un strādāt pie strauja apgrozījuma pieauguma. Šobrīd masveida darbinieku atlaišana vai darbavietu likvidēšana vairs nenotiek, un, ja izdotos atjaunot vismaz daļēju tūristu plūsmu, vairums uzņēmumu, kas strādā Latvijas tirgū, spētu mobilizēties sekmīgai tūrisma sezonai. Vasara tūrisma nozarē ir aktīvākais darba laiks, un tā tas būs arī šogad. Lai palīdzētu pēc iespējas plašākam tūrisma pakalpojumu sniedzēju lokam, LIAA kampaņā "Atklāj Latviju droši" aicina iedzīvotājus izvēlēties vienas vai vairāku dienu ceļojumus uz mazāk zināmiem tūrisma galamērķiem tepat, Latvijā. Tāpat Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA strādā pie vairākiem jauniem atbalsta mehānismiem tūrisma nozarei. Šobrīd sadarbībā ar nozares asociācijām tiek izskatīti tādi atbalsta instrumenti kā daļēji subsidētas darba algas, eksporta menedžeru piesaiste tūrisma uzņēmumu mērķa valstīs, atbalsts darījumu tūrisma veicināšanas pasākumiem, atbalsts mārketinga pasākumiem un "Altum" aizdevumi ar pārskatītiem atbalsta nosacījumiem. Ir panākta vienošanās starp nozari un lēmumu pieņēmējiem, ka turpmāk darbs pie konkrētu atbalsta instrumentu izstrādes notiks ciešā sadarbībā. Valdībā šobrīd tiek vērtēta iespēja, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, atvērt robežas ar atsevišķām vīrusa mazāk skartajām valstīm. Runa ir par tādām valstīm kā Norvēģija, Islande, Slovēnija, Slovākija, Grieķija, Lihtenšteina, Horvātija, Kipra, Ungārija, Šveice, Čehija, Austrija, Bulgārija un Francija, kur kumulatīvā saslimstība 14 dienu periodā uz 100 000 iedzīvotāju šobrīd nepārsniedz 10 gadījumus.

Jāmaina sabiedrības priekšstati par vietējo tūrismu

Jebkura krīze paver ceļu jaunām iespējām. Jau tagad ir skaidrs, ka, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas, konkurence starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būs liela. Tieši tāpat kā mēs labprāt uzņemtu viesus no Lietuvas vai Igaunijas, mūsu kaimiņi cīnīsies par tūristiem no Latvijas. Tādēļ mums jārīkojas ātri un jāizceļ vietējo pakalpojumu sniedzēju stiprākās īpašības. Šobrīd krīzes ietekmē nozare iekšēji ir saliedējusies, radot iespēju piedāvāt ceļotājiem vairāku dienu tūrisma produktus jeb pakas, līdzīgi tām, kādas tūroperatori pirms krīzes piedāvāja, fokusējoties uz tālākiem galamērķiem un garākiem ceļojumiem. Šobrīd ar portāla "Latvia.travel" palīdzību ikviens var ieplānot interesantu vietu apmeklējumu, izveidojot savu individuālo ceļojuma paku, izvēloties restorānus un naktsmītnes un laužot stereotipu, ka Latvija ir piemērota tikai vienas dienas tūrismam. No Rīgas līdz vairākām Lietuvas pilsētām ir tikpat tālu, cik līdz Liepājai vai Daugavpilij. Taču, ja nakšņošana Lietuvā šķiet pašsaprotama, Latvijā tikpat pašsaprotami ir doties mājās pat pēc garas, nogurdinošas dienas. Krīzes ietekmē mainās domāšana, un šī var kļūt par vasaru, kad ne tikai no jauna iepazīstam Latviju, bet arī mainām savus paradumus un priekšstatus par vietējo tūrismu kopumā.

Latvijā ir simtiem tūrisma objektu katrai gaumei

Tas, kādus lēmumus pieņems ceļotāji, ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un mūsu kopējo labklājību. Ja gribam doties piecu dienu ceļojumā un noteikti apmeklēt Lietuvu vai Igauniju, tad visi būs priecīgi, ja divas dienas pavadīsim kaimiņvalstīs, bet trīs – Latvijā, nevis visas piecas dienas ārpus Latvijas. Tas ir līdzīgi kā ar vietējo produktu izvēli – šis ir brīdis, kad jāatbalsta ne tikai pašmāju ražotāji, bet arī pašmāju pakalpojumu sniedzēji, tostarp tūrisma nozare. Latvijā ir simtiem tūrisma objektu katrai gaumei. Kampaņā "Atklāj Latviju droši" aicinām ceļotājus iepazīt mazāk zināmus objektus, ieraudzīt un piedzīvot ko jaunu, vienlaikus izvairoties no pūļa. Šis drošības faktors būs ļoti svarīgs, jo, ja situācija pasliktināsies, var nākties atkal atgriezties pie ierobežojumiem, un otrreiz restartēt nozari būs ļoti grūti. Valdības lēmums par ierobežojumu mazināšanu un robežu atvēršanu ar Lietuvu un Igauniju būtiski palielina ceļotāju personīgo atbildību. Taču LIAA kopā ar SPKC gatavo un ar Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju saskaņo 11 dažādu tūrisma pakalpojumu veidu vadlīnijas, kas ļaus katram pakalpojumu sniedzējam sagatavoties viesu uzņemšanai. Mēs visi lieliski saprotam, ka turpmāk būs jādzīvo citādi, pat ja tas nav noteikts ar likumu, bet vienlaikus nezaudējam vēlmi ceļot un atgriezties normālā dzīvē.

Pirmais solis nozares atbalstam – pakāpeniska robežu atvēršana

Arī citās valstīs tiek īstenoti līdzīgi risinājumi: galvenais tūrisma nozares atbalsta instruments ir pakāpeniska robežu atvēršana ar kaimiņvalstīm, kurās ir līdzīgs saslimstības līmenis. Savstarpējās robežas atver ne tikai Baltijas valstis, bet arī Ungārija un Rumānija, Vācija un Luksemburga, veidojoties nelieliem, klasterveidīgiem "burbuļiem". Nākamais solis būtu šo "burbuļu" pakāpeniska sapludināšana, starptautiskajai situācijai vēl vairāk uzlabojoties. LIAA uzdevums ir redzēt kopainu un palīdzēt tūrisma uzņēmējiem ar ekspertu konsultācijām, dizaina un inovāciju vaučeriem, kontaktiem jaunajos tirgos caur mūsu pārstāvniecībām, mārketinga atbalstu – tie ir pakalpojumi, kuri ir pieejami daudzu nozaru uzņēmumiem un var būt noderīgi arī tūrisma pakalpojumu pilnveidošanā. Katrā ziņā robežu atvēršana tūrisma nozarei ir vissvarīgākais atbalsts, jo uzņēmēji primāri vēlas nopelnīt, nevis saņemt. Tikpat nozīmīgs būs arī sabiedrības atbalsts un vēlme izmantot šo laiku, lai pabūtu tādās Latvijas vietās, kuras sen vai nekad nav apmeklētas. Tā mēs varam palīdzēt tūrisma nozarei piedzīvot restartu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kaspars Rožkalns Koronavīruss Covid-19 Altum Ekonomikas ministrija Nodokļi Tūrisms
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form