Viņš norādīja, ka līdz šim ES vairākkārt ir nākusi klajā ar risinājumiem, taču līdz šim tie nav bijuši pietiekami.
"Tēlaini sakot, sūce kuģī ir lielāka nekā ielāps, un ūdens arvien turpinājis ieplūst. Nepieciešams ir parādīt, ka šoreiz ielāps ir pietiekams. Tāpēc risinājumiem jābūt lielākiem - krietni apjomīgākiem naudas ziņā, kā arī krietni tālejošākiem institūciju ziņā," uzsvēra ekonomists.
Lai to īstenotu, pēc Kazāka domām, īstermiņā būtu jāpalielina Finanšu stabilitātes fonda apjoms, Eiropas Centrālajai bankai jāspēj drukāt vairāk naudas, savukārt tam pretim jāsniedz atbildīga un ilgtspējīga fiskālā politika, tas ir, kopēja fiskālā politika.
"Lai kļūtu labāk, jākļūst vēl sliktāk. Proti, ekonomikā vēl nav tik slikti, lai politiķi spētu pieņemt tik radikālus lēmumus, turklāt, lai tos īstenotu, ir vajadzīgs arī laiks. Šis samits būs kārtējais ielāps, kas parādu krīzes sūci, cerams, padarīs mazāku, bet vēl nenovērsīs līdz galam," uzsvēra Kazāks.
Jau ziņots, ka vakar, 8.decembrī, Briselē sācies ES samits, kurā dalībvalstu līderi ceļ rast risinājumu parādu krīzei, kas izsaukusi bažas par bloka monetārās ūnijas iespējamo sabrukumu.
Paredzams, ka dalībvalstu līderu sarunas, kurās jāatrisina domstarpības par iespējamām ES līguma izmaiņām, kas paredz stingrākas fiskālās disciplīnas nodrošināšanu, ievilksies dziļā naktī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
