Kleinbergs: 'Latvijas Pastam' būtu rentabli uzturēt aptuveni divus līdz trīs simtus pasta nodaļu  (16)

"Ja raugāmies no biznesa viedokļa un ja pašlaik nebūtu jānodrošina sociālās funkcijas, tad mums varētu būt starp diviem līdz trim simtiem pasta nodaļu, kuras būtu rentabli uzturēt," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka, lemjot par pasta nodaļu tīkla optimizāciju, kuras ietvaros pasta pakalpojumu sniegšana tiek nodota starpniekiem, jāņem vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikumi, kas pieprasa uzturēt noteiktu pasta nodaļu skaitu. "Tomēr mans viedoklis ir tāds, ka prasības par esošo nodaļu skaitu uz pašreizējo iedzīvotāju daudzumu un to blīvumu lauku rajonos pret LP varētu būt mīkstākas," atzina LP valdes priekšsēdētājs.

Kleinbergs norādīja, ka pirms iespējamām likuma izmaiņām par pasta nodaļu skaitu LP vēlas sagaidīt oficiālos tautas skaitīšanas rezultātus. "Lai vērstos pie mūsu akcionāra [Satiksmes ministrijas] un kaut ko lūgtu, mēs sākumā vēlamies sagaidīt oficiālos tautas skaitīšanas rezultātus. Tad arī mēs varēsim pārskatīt to skaitu pēc esošajiem noteikumiem. Pēc tam varam sākt skatīties uz nākamo soli, vai jau esošajās prasībās nebūtu vajadzīgas kādas izmaiņas," klāstīja Kleinbergs.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pēc tautas skaitīšanas rezultātu saņemšanas ir iespējami divi rīcības varianti. "Tā katrā ziņā būs oficiāla informācija, uz kuras balstīsies SPRK un no kuras izejot mēs varam pateikt, kā rīkoties tālāk. Iespējams, ka tautas skaitīšanas rezultāti parādīs, ka mums nevajag 620 pasta nodaļu, bet gan, piemēram, 500 pasta nodaļu. Ja mēs redzēsim šos rezultātus, mēs izvērtēsim, kā rīkoties tālāk. Tad atkal ir divi varianti – mēs nodrošināsim pasta pakalpojumu piekļuves punktus vai nu caur pastniekiem, vai caur komersantiem. Tomēr, ja situācija būs tāda, ka nekas nemainīsies un paliks 620 pasta pakalpojumu sniegšanas punktu, pastāv iespēja, ka, veicot zināmus aprēķinus un parādot, kādas ir šā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas, mēs vērsīsimies ar savām domām par izmaiņām likumos pie īpašniekiem," paskaidroja LP valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka, balstoties uz LP izstrādātā un Ministru kabinetā apstiprinātā uzņēmuma biznesa plāna stratēģiskajiem uzdevumiem 2010.– 2014.gadam, LP sācis pasta pamatpakalpojumu funkcijas nodot uzņēmuma sadarbības partneriem vietās, kur atsevišķu pasta nodaļu darbība ir nerentabla.

Satiksmes ministrija 20.janvārī lēma par LP valdes nomaiņu. Valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ilggadējs kompānijas darbinieks Māris Kleinbergs, savukārt par valdes locekļiem iecelti Egons Strazdiņš un Arnis Salnājs. No amata atbrīvots LP iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols, ka arī valdes locekļi Ilze Aleksandroviča, Ivo Lecis un Andrejs Vīcups.

"Lursoft" informācija liecina, ka LP konsolidētais apgrozījums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 13,7% – līdz 39,085 miljoniem latu, savukārt koncerna zaudējumi palielinājās par 32,8% un bija 336,7 tūkstoši latu.