Komercbanku asociācija neatbalsta 'ātro kredītu' likmju ierobežošanu
Foto: F64

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ierobežot nebanku kreditētāju gada procentu likmi līdz 100%, atzina LKA pārstāve Baiba Melnace.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Neuzskatām, ka būtu jāierobežo likme, bet gadījumā, ja tomēr EM lemj par tāda regulējuma nepieciešamību, LKA uzskata, ka tad noteikti nav jāregulē gada procentu likme. Pamatojums - gada procentu likme ir sarežģīts, specifisks finanšu termins, kas nav aizdevuma procentu likme. EM pašreiz piedāvāto ierobežojumu uz 100% gada procentu likmei neuzskatām par samērīgu, un esam šo nostāju pauduši gan darba grupas sēdēs EM, gan oficiālā atzinumā par EM izstrādātajiem grozījumiem patērētāju tiesību aizsardzības likumā," uzsvēra Melnace.

Tāpat LKA neatbalsta arī vēl vienu EM virzītu priekšlikumu par līgumsodu aizliegšanu, jo, pēc asociācijas domām, līgumsods pēc savas būtības ir preventīvs, disciplinējošs mehānisms, un tā atcelšana patēriņa kredītiem var veicināt nemaksāšanas gadījumu pieaugumu.

"LKA kopumā vienmēr ir atbalstījusi vienu pamata uzstādījumu - par atbildīgu akreditēšanu. Mūsuprāt, izsniedzot aizdevumu, ir jāizvērtē aizņēmēja maksātspēja, lai saprastu, vai viņš spēs šo aizdevumu atmaksāt, tas ir, vai cilvēkam ir pietiekami, regulāri un stabili ienākumi, lai segtu savas saistības," norādīja Melnace.

Viņa arī stāstīja, ka pēdējā laika ātro kreditētāju izteicieni par to, ka banku nozare vēlas iznīcināt vai cīnās ar ātrajiem kredītiem, ir šīs nozares "cīņa ar uzbrukumu" un uzmanības novēršanas taktika.

"Bankām ātro kredītu kompānijas nav konkurenti ne pēc darbības virziena, ne apjoma, ne mērķauditorijas. Kā liecina banku prakse, ātrajiem kredītiem līdzvērtīgi banku pakalpojumi, piemēram, overdrafti, kredītkaršu limiti, patēriņa kredīti, lielākajai daļai klientu, kas ņem ātros aizdevumus, bankās netiek piešķirti tieši viena iemesla dēļ - bankas vienmēr izvērtē klienta maksātspēju, un maksātspēja nav pietiekama, tas ir, cilvēkam nav pietiekamu, stabilu un regulāru ienākumu, kas liecinātu, ka viņš spēs aizdevumu atmaksāt," sacīja LKA pārstāve.

"Arī apjomu ziņā, ja salīdzina banku kopējo kredītportfeli pret ātro kredītu apjomiem, tie vispār nav salīdzināmi lielumu. Kā arī, ja salīdzina puslīdz līdzīgus produktus, jau minētos overdraftus un patēriņa kredītus bankās ar ātrajiem kredītiem, pagājušajā gadā ātro kredītu portfelis bija aptuveni piektā daļa no banku portfeļa. Turklāt vidējais banku izsniegtais patēriņa kredīts ir 1160 lati, kas ir vairākas reizes lielāks nekā ātro kredītu nozares vidējais kredīts. Tas liecina, ka šī nav viena un tā pati tirgus daļa, kas būtu dalāma bankām un ātrajiem kreditētājiem," uzsvēra Melnace.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinās stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju.

Pret nebanku kreditētāju procentu likmes ierobežošanu iestājas arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas vēstulē EM, ka problemātiski ir regulēt nebanku kreditēšanas nozari, piemērojot mēneša (gada) procentu likmes ierobežojumus, jo patlaban šajā likmē ietverti arī kredītu administrēšanas izdevumi, kuri maziem aizņēmumiem var būt neproporcionāli lieli. Gadījumā, ja procentu likmes ierobežošana tomēr tiek uzskatīta par īpaši būtisku risinājumu, LDDK piedāvā noteikt diferencētu likmi, kas gan daļēji risinātu katra kredīta pašfinansēšanos, gan mazinātu ar mājsaimniecību maksātnespējas riskiem saistītās problēmas. Proti, mazajiem kredītiem nosakot augstākas procentu likmes nekā lielajiem aizdevumiem, tie joprojām būtu relatīvi samaksājami.

Savukārt nebanku kredītdevēji uzskata, ka EM sagatavotie priekšlikumi ir neprofesionāli, turklāt bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma. To pierāda ierosinājums nebanku kredītiem noteikt salikto gada procentu likmi 100% apmērā. Pieņemot šādu priekšlikumu, ja kredīts 20 latu apmērā tiek piešķirts uz divām nedēļām, tad maksimālā komisijas maksa, ko nebanku kredītdevēji varēs saņemt, būs 54 santīmi, kas nesedz izmaksas ne darbinieku algām, ne nodokļu nomaksai, ne maksātspējas vērtēšanai, kā arī citus ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītos izdevumus. Klienta maksātspējas vērtēšana dažādās datu bāzēs vien izmaksā gandrīz divus latus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.