Lūsis pilnībā noraida to, ka viņa aizturēšana "Jelgavas siltumtīklu" lietā varētu kalpot par pamatu reputācijas un kvalifikācijas apšaubīšanai. Lūsis uzskata, ka šīs "lietas ierosināšana bija cieši saistīta ar priekšvēlēšanu laiku". "Ironiski, ka tieši minētais gadījums ar "Jelgavas siltumtīkliem" ir viens no retajiem veiksmes stāstiem, kad tik smagā stāvoklī esošam uzņēmumam izdodas atjaunot maksātspēju bez tā likvidācijas. Uzsākot darbu, situācija bija draudīga: uzņēmums bija maksātnespējīgs, ar milzu parādiem un atslēgtu gāzi, bet Jelgavas iedzīvotāji bija palikuši bez siltā ūdens. Uzņēmuma parādi tika kapitalizēti, mazākumakcionāri saņēma akcijas, izdevās vienoties ar Latvijas Gāzi - un Jelgavas iedzīvotāji varēja saņemt silto ūdeni," norāda Lūsis.
Advokāts uzskata, ka viņa iepriekšējā profesionālā darbība nerada šķēršļus ieņemt Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatu.
Ņemot vērā, cik nozīmīgs ir Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amats, ir būtiski kliedēt jebkuras šaubas par kandidāta reputāciju, norādīts apziņojumā. Lūsis arī uzskata, ka ir "kuriozi, ka kritiķi vaino mani par faktu, ka mana darbība tikusi izmeklēta, bet pavisam mazsvarīgs liekas fakts, ka pārkāpumi nav bijuši."
Jau ziņots, ka iepriekš seši Neatkarīgie deputāti jeb
"Olšteina grupa" aicināja no jauna izvērtēt iespējamos Krājbankas maksātnespējas administratora kandidātus un izvēlēties cilvēku, kam ir gan attiecīga pieredze, gan nevainojama reputācija.
"Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) iebildis pret Lūša virzīšanu Latvijas Krājbankas administratora amatam, taču FKTK kā neatkarīga iestāde premjera iebildumus nav ņēmusi vērā. Lūsi aizstāvējusi arī Maksātnespējas administratoru asociācija.
Savukārt portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kura pieteikumu tiesa gan līdz gada beigām atstājusi bez virzības, FKTK administratora amatam virzītais Lūsis noraida visas bažas, kas būtu saistītas ar viņa profesionālo darbību, lai gan atbildīgajām institūcijām par viņa piemērotību neesot bijusi vienprātība – Maksātnespējas administrācija (MNA) sniedza FKTK sarakstu ar vairāk nekā 20 citiem piemērotiem administratoriem, ko komisija atraidīja kā formālu.
Lūsis portālam "Delfi" arī noliedza, ka jelkāda loma viņa izvēles procesā būtu viņa partijas biedram – tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK), un uzsvēra, ka advokātiem un administratoriem sava profesionālā darbība jāprot nodalīt no sabiedriskās, ko viņš pats spēj.
Portālam "Delfi" gan zināms kāds gadījums, kas rada jautājumus par Lūša profesionalitāti – 2007.gada novembrī tiesa par tās lēmuma nepildīšanu Lūsi atcēlusi no administratora amata kādas SIA maksātnespējas lietā, kas ierosināta pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesnieguma. Lūsis nesniedza tiesā atzinumu par uzņēmuma "TT un AV" stāvokli, par ko viņam vispirms uzlikts sods, taču, kad viņš to nav darījis arī pēc tam, tiesa viņu no šiem pienākumiem atcēla, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija
Arī pēdējo divu gadu laikā MNA Lūsim fiksējusi pārkāpumu kādā procesā, uzliekot tiesisku pienākumu to novērst, ko Lūsis atzīst, lai gan uzskata, ka domstarpības ar administrāciju viņam bijušas likuma izpratnē un taisnība bijusi viņam, tomēr viņš MNA uzdoto izpildījis.
Par to informēta arī FKTK, kura gan paļāvusies uz MNA direktora Ervīna Ābeles skaidrojumu FKTK padomes sēdē, ka Lūša "pārkāpums ir vērtējams kā maznozīmīgs, turklāt arī šis pārkāpums esot novērsts," portālam "Delfi" skaidroja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.
Ziņu arhīvi liecina, ka Lūša karjerā bijis arī tumšs brīdis, kad 2005.gadā viņu kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) uz desmit dienām aizturēja Finanšu policijas sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" (STU) bilances aktīvu iznomāšanu, taču pēc gada Valsts ieņēmumu dienests šo kriminālprocesu izbeidza. 2006.gada rudenī tiesa pēc Lūša pieteikuma arī atjaunoja Jelgavas STU maksātspēju.
Lūša vārds arī izskanējis saistībā ar AS "KNK mediji", kas šovasar plānoja pirkt "Rīgas Apriņķa Avīzes" 70% kapitāldaļu, bet tā meitas uzņēmums SIA "Ogres Balss" iegādājās interneta portālu "Ogrenet". "KNK mediju" īpašnieku sastāvs publiski nebija pieejams ne tad, ne tagad, tomēr tagad Lūsis, kas darbojas AS padomē, portālam "Delfi" atzina, ka uzņēmuma kontrolpaketes turētāja ir viņa sieva, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Eva Lūse.
Jau ziņots, ka FKTK ceturtdien iesniegusi Rīgas apgabaltiesā Krājbankas maksātnespējas pieteikumu un lūgusi tiesu lemt par Aigara Lūša apstiprināšanu par bankas maksātnespējas procesa administratoru. Tiesa piektdien gan līdz 27.decembrim atstāja pieteikumu bez virzības, lai FKTK novērstu tajā konstatētos trūkumus, proti, pieteikumam pievienotie dokumenti tiktu noformēti atbilstoši likuma prasībām. FKTK nebija ievērojusi vienu no Civilprocesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem par tiesvedības valodu, jo lietā iesniegti vairāki pielikumi angļu valodā, kas nav iztulkoti.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku".
Lietuvasvaldība nacionalizējusi 100% "Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.