Krišjānis Reķis: Esošā iekšzemes pārvadājumu sistēma ir dārga un neefektīva
Foto: Publicitātes foto

Par spīti tam, ka daudzās citās Eiropas valstīs iekšzemes pasažieru pārvadājumu jomā darbojas brīvais tirgus, Latvijā situācija ir pretēja – katru gadu tā rada tikai zaudējumus, bet uzņēmumu pastāvēšana ir atkarīga no valsts piešķirtajām subsīdijām.

2019. gadā Autotransporta direkcija izsludinās jaunus konkursus par līgumu slēgšanu ar autopārvadātājiem, sākot no 2021. gada 1. janvāra, bet līgumu ilgums būs 10 gadi. Pašreiz gan nekas neliecina, ka līdzšinējā situācija tiks analizēta, lai ieviestu arī kādas izmaiņas.

Zaudējumi veido vairāk nekā 15 miljonus eiro

Jānorāda, ka runa ir tieši par starppilsētu maršrutiem jeb tiem, kas pamatā tiek veikti starp pilsētām vai novadu centriem, nevis uz apdzīvotām vietām vai ciemiem. Atbilstoši mūsu aprēķiniem 75% nobraukuma tiek veikts maršrutos, kuru sākums vai galamērķis ir Rīga. Tie arī ir visnoslogotākie maršruti. Pašreiz iekšzemes pārvadājumu sistēma strādā pēc principa, ka finansējums tiek sadalīts lotēs ar domu, ka līdz ar ieņēmumiem rentablos maršrutos tiek segti zaudējumi mazāk ienesīgajos. Tajā pašā laikā dati rāda, ka ļoti ienesīgi maršruti realitātē nemaz nepastāv, bet transporta sistēma tiek padarīta dārga un neefektīva. Piemēram, 2018. gadā deviņos mēnešos starppilsētu maršrutu izmaksas uz katru nobraukto kilometru bija 1,04 eiro, kamēr biļešu ieņēmumi – tikai 0,56 eiro. Tas nozīmē, ka pasažieri sedz tikai 54% izmaksu. Tātad no valsts budžeta tiek segti zaudējumi 0,48 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru. Kopumā deviņu mēnešu periodā faktiskie zaudējumi transporta sistēmā veidoja 15 miljonus eiro.1 Līdz ar to pilnīgi visi pārvadātāji starppilsētu maršrutos strādā ar zaudējumiem, ko kompensē valsts.

Starppilsētu maršrutos ir jāievieš brīvais tirgus

Problēma nav tikai neizdevīgumā, bet arī pašā tirgus principā. Pārvadātāji paši nevar izvēlēties reisu laikus, atbilstošu autobusu lielumu un komforta līmeni, kas noved pie neatbilstošu autobusu izmantošanas.

Uzskatu, ka ir pienācis laiks šo situāciju mainīt, starppilsētu maršrutos ļaujot darboties brīvajai konkurencei. Tas nozīmē, ka pārvadātājiem ir brīvība iekļūt tirgū, izvēlēties reisu laikus, pieturas, cenas, atlaides, pārdošanas kanālus, servisa līmeni, savukārt pasažieriem tiek sniegta brīvība izvēlēties sev piemērotāko piedāvājumu. Aprēķini rāda, ka brīvais tirgus varētu darboties vairāk nekā pusē pašreizējo pārvadājumu – starp Rīgu un visām lielajām pilsētām, Rīgas satelītpilsētām un vairākām reģionālajām pilsētām.

Kā problēmu risina mūsu kaimiņi igauņi

Starppilsētu autobusu pārvadājumi ir atvērti brīvai konkurencei daudzās Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Polijā, arī Igaunijā. Piemēram, starptautiskie pārvadājumi no Latvijas ir bez ierobežojumiem un tiek balstīti komerciālos principos.

Risinājums tālu nav jāmeklē – atliek vien paskatīties uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kur lielākie un pieprasītākie maršruti ir atvēri brīvajam tirgum. Igaunijā ir svarīgi ne vien cilvēku nogādāt no vienas pilsētas uz otru, bet arī nodrošināt viņa vēlmēm atbilstošu komfortu. Šāda pieeja izvēlēta ilgtspējas dēļ – tā vietā, lai izvēlētos privāto automašīnu, cilvēkam ir motivācija braukt ar autobusu. Lai gan "Lux Express" pašlaik darbojas starptautisko pārvadājumu tirgū, Igaunijā esam ieviesuši arī vietējos reisus, kuros brauc tieši tie paši autobusi, kas starptautiskajos maršrutos, tajā skaitā arī biznesa klases autobusi. Līdz ar to cilvēkiem, kas brauc no Tallinas uz Tartu, ir iespēja izvēlēties komfortu. Jautājums – kāpēc šāds autobuss nevarētu braukt arī no Rīgas uz Liepāju vai, piemēram, Ventspili?

Esmu pārliecināts, ka iekšzemes pārvadājumu sistēmas efektivizācija ne vien palīdzēs ietaupīt finansējumu, kas šobrīd tiek maksāts bezjēdzīgi, bet būs arī ilgtspējīgs risinājums Latvijas valstij kopumā. Sakārtota starppilsētu transporta sistēma cilvēkus motivēs izvēlēties videi draudzīgāku pārvietošanās veidu – autobusu, nevis tikai privāto automašīnu.

1 http://www.atd.lv/sites/default/files/Pasazieru%20parvadajumi_2018_9%20menesi_23Nov2018.pdf

Source

DELFI Bizness

Tags

Transporta nozare Pasažieru pārvadājumi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form