Kristaps Kopštāls: Kurš maksās par studijām?

Jāsaka, ka vairāk nekā puse – 60% – Latvijas studentu par savām studijām maksā paši, nevis to sedz budžeta vietas. Varētu likties, ka šāda proporcija ir tikai normāla, taču liela daļa sabiedrības, nemaz neapjauš, cik liela ir studiju maksa un ar kādām ikmēneša izmaksām vidēji jārēķinās šodienas Latvijas studentam. Piemēram, šobrīd par bakalaura studiju iegūšanu jaunietis Latvijā vidēji samaksā 6000 līdz 8000 eiro. Taču ir arī nozares, kā, piemēram, medicīna, IT vai inženierzinātnes, kuru apgūšana maksā pat līdz 20 000 eiro, kas ir ļoti liela summa gadījumā, ja šādām izmaksām neesi bijis gatavs savlaicīgi. Un savlaicīgi nozīmē – jo ātrāk, jo labāk. Turklāt papildus studiju maksai jārēķinās arī ar dzīvošanas izmaksām. Paši studenti norāda, ka tieši dzīvošanas izmaksas – par dzīvesvietu (75%) un pārtiku (56%) – ir dārgākās pozīcijas ikmēneša budžetā. Tikai pēc tam seko studiju maksa par augstāko izglītību (52%), liecina pavasarī veiktā "Swedbank" studentu aptauja.

Vēl pirms vairākiem gadiem populārs risinājums studentu vidū, kas palīdzēja segt lielu daļu ar studijām saistīto izmaksu, ļaujot reizē nestrādāt un iegūt neatkarību no vecākiem, bija studiju vai studējošā kredīts. Viens ļauj studentam atmaksāt mācību maksu vēlāk pēc studijām, bet otrs – saņemt konkrētu summu ik mēnesi sadzīves izmaksu segšanai. Taču laikā kopš 2004. gada studiju kredīta popularitāte ir kritusies trīs reizes, bet studējošā kredīta pat desmit reižu. Pērn studentu kredītu ar valsts galvojumu ņēma vairs tikai 1517 studenti, bet studējošā kredītu vien daži simti. Tagad paši studenti atzīst, ka primāri paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu. 74% jauniešu atzīst, ka tieši ģimene finansiāli atbalsta studējošos studiju laikā, tomēr arī pašu gūtajiem ienākumiem ir liela nozīme, jo, strādājot paralēli studijām, piepelnās 59% aptaujāto. Tendence paļauties uz ģimeni īpaši ir augusi pēdējo divu gadu laikā (+21 procentpunkts). Tas, iespējams, skaidrojams ne tikai ar ekonomikas augšupeju un vecākiem pieejamajiem brīvajiem līdzekļiem, bet arī studentu apziņu, ka darbs paralēli studijām atstāj negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti – to atzīst 71% studējošo. Tai pat laikā tikai katrs desmitais jaunietis studiju periodā var paļauties uz vecāku iepriekš izveidotiem uzkrājumiem izglītībai.

Tomēr kopumā uzkrājumu veidošanā bērna nākotnei vērojama pozitīva tendence. Apkopojot "Swedbank" datus, redzam, ka pēdējo piecu gadu laikā trīs reizes pieaudzis vecāku īpatsvars, kuri veido uzkrājumu bērna nākotnei. Visbiežāk tās ir mammas, kas sāk krāt bērna nākotnei, ik mēnesi novirzot tam no 25 līdz 50 eiro. Apziņa par uzkrājuma nepieciešamību vecākiem veidojas lielākoties pirms bērna skolas gaitu sākšanas, jo tieši līdz 6 gadu vecumam vecāki visbiežāk sāk veidot uzkrājumu bērnam, kas tiek uzdāvināts, viņam sasniedzot 18 gadu vecumu. Taču, lai uzkrājums bērna nākotnei kļūtu par ieradumu jau savlaicīgi, visprātīgāk būtu sākt uzkrāt jau kopš bērna dzimšanas, maksājot nelielu ikmēneša summu, kas jūtami neietekmē ģimenes dzīves kvalitāti šodien. Ātrāk sākot, mērķi ir iespējams sasniegt vieglāk. Piemēram, lai līdz bērna pilngadībai uzkrātu 10 000 eiro, kas palīdzētu apmaksāt jaunieša studiju maksu vai dzīvošanas izdevumus, bērna piedzimšanas gadā varētu pietikt ar 35 eiro ikmēneša iemaksu. Savukārt, lai uzkrātu šādu pašu summu, sākot krāt vēlāk, piemēram, 8 gadu vecumā, būtu nepieciešams katru mēnesi novirzīt jau 75 eiro. Turklāt, veidojot uzkrājumu bankā bērna nākotnei, ir iespēja no valsts katru gadu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā, jūsu bērns līguma termiņa beigās jebkurā gadījumā saņems garantēto uzkrājuma summu, neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, turklāt tiks apdrošināta arī jūsu kā līgumslēdzēja dzīvība.

Studentu gadi lielākajai daļai cilvēku ir viens no aizraujošākajiem un reizē smagākajiem dzīves periodiem. Cenšoties savienot studijas ar pilnas slodzes darbu, bieži cieš jaunieša mācību kvalitāte. Kamēr esi darbā, lai varētu pats nomaksāt savus rēķinus, augstskolā krājas parādi, un bieži vien neatliek laika pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Lai nepaļautos tikai uz to, ka jūsu bērns būs ģēnijs un iegūs gan budžeta vietu, gan stipendiju, ir vērts padomāt par uzkrājuma veidošanu viņa nākotnes studijām. Un pat ja viņš izrādās ģēnijs, iekrātā nauda tik un tā noderēs, investējot to viņa dzīves izmaksu segšanā studiju laikā vai pirmā īpašuma iegādē.