Kristaps Muzikants: Latvijā netiek izmantots saules enerģijas potenciāls
Foto: Publicitātes foto

Eiropas Savienība (ES) līdz 2030. gadam ir izvirzījusi mērķi samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju apjomu par vismaz 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Enerģijas un ražošanas industrijas ir to vidū, kurām jāveic pasākumi vairākos virzienos. Ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana vai citu zema līmeņa oglekļa emisiju tehnoloģiju izmantošana ir tikai dažas no iespējām, bet skaidrs ir viens – tuvāko gadu laikā videi draudzīgākas enerģijas īpatsvaram energoresursu ražošanā ir jāpalielinās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vērtējot situāciju nozarē, šobrīd tā ir pretrunīga. Līdz ar energoresursu tirgus atvēršanu ir noticis zināms pagrieziena punkts. Ir augusi izpratne gan par energoefektivitātes nozīmi tautsaimniecībā, gan arī videi draudzīgāku enerģijas ražošanas veidu izmantošanu. Saskaņā ar pētījuma centra "SKDS" datiem*, enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā visvairāk jeb 85,2% iedzīvotāju atbalsta saules enerģijas izmantošanu, to nosaucot par dabai draudzīgāko enerģijas ieguves veidu.

Tomēr, vērtējot uzņēmēju interesi par saules paneļu uzstādīšanu, jāatzīst, ka šobrīd tie ir vien atsevišķi gadījumi, lai gan saules enerģijas izmantošanas potenciāls valsts uzņēmējdarbībā ir ļoti liels. Piemēram, analizējot datus par Lietuvu, redzam, ka saules elektrostacijas, kuras var novietot uz ēkas jumtiem, ir uzstādītas vairākiem Lietuvas uzņēmumiem no tādiem sektoriem kā loģistika, tirdzniecība.

Viens no iemesliem, kāpēc jāveicina interese par saules enerģijas risinājumiem tuvāko gadu laikā, ir uzņēmējiem sniegtā, racionālā iespēja mazināt izdevumus, jo saules elektrostacija, kas uzstādīta uzņēmēja teritorijā, ļauj nodrošināt daļu no uzņēmuma patērētās enerģijas. Otrkārt, kļūst pieejami risinājumi, kā uzstādīt saules paneļus, jo ne vienmēr nepieciešamas lielas investīcijas, lai uzstādītu infrastruktūru un saules paneļu iekārtas. Tirgū ir vairāki modeļi, kas ļauj ieguldījumus atmaksāt pakāpeniski, turklāt uz saules enerģijas saražotās elektrības un radītā ietaupījuma rēķina.

Jāatzīst, ka bija laiks, kad liela daļa uzņēmēju uzskatīja, ka saules enerģija Latvijai nav piemērota un saules elektrostacijas var būt rentablas tikai Grieķijā vai Spānijā. Šobrīd šie mīti pakāpeniski mazinās, jo ir palielinājusies saules moduļu efektivitāte un ir samazinājusies to cena, līdz ar to saules elektrostaciju ekonomiskais izdevīgums ir strauji pieaudzis. Interesi par saules enerģiju varētu veicināt arī pieaugošā uzņēmēju atbildība par darbības ilgtspēju un arvien aktīvāka videi draudzīgu risinājumu meklēšana. Saules radītā enerģija ir viens no tīrākajiem enerģijas veidiem. Uzņēmēji arvien vairāk uzmanību pievērš atbildībai, darbības ilgtspējai, kas kļūst par svarīgu uzņēmuma reputācijas daļu. Enerģijas patēriņš ir tā joma, kurā ilgtspējas ziņā var paveikt ļoti daudz, tādēļ nešaubos, ka saules elektrostaciju pielāgošana Latvijas uzņēmumu vajadzībām, kuriem ir liels enerģijas patēriņš, strauji augs.

Sistemātisku uzlabojumu veicināšanai attiecībā uz klimata mērķu sasniegšanu ir nepieciešami tālredzīgi lēmumi arī citos elektroenerģijas ražošanas virzienos, piemēram, panākot, ka vēja parku iekārtošana Latvijā iekļūst politiskajā dienas kārtībā. Jāatzīst, ka šajā sektorā būtiski atpaliekam no kaimiņiem, tādējādi zaudējot savas pozīcijas un konkurētspēju globālajā tirgū.

Esmu pārliecināts, ka Latvijas tirgus ir pārmaiņu priekšā, kad, sekojot pasaules tendencēm un klimata mērķu izpildei, aizvien vairāk uzņēmēji nopietni pievērsīsies risinājumiem, kas būs videi draudzīgāki.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Enerģētika Globālā sasilšana SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form