Skaidrojot, kāpēc pārdevis uzņēmumu, Krūmiņš norāda, ka 90.gados, sākot uzņēmējdarbību, jutis lielāku valsts atbalstu. "No 2000. gada esmu gājis runāt ar Rīgas brīvostas pārvaldi, ar politiķiem, bet kopš tā laika neko jaunu neesmu uzbūvējis. Latvijā mana pieredze un zināšanas nav vajadzīgas. Kad aizeju uz brīvostu, attieksme ir nevis "ņem un būvē", bet "nu ko tu atkal gribi?" Tāpēc man nolaidās rokas," skaidro miljonārs. "Ja nav attīstības, vienkārši sēdēt kantorī nevēlos. Es negribu nevienam uzbāzties, ja neesmu vajadzīgs. Pa vasaru dzīvoju šeit, pa ziemu – no oktobra līdz maijam – Austrālijā. Arī tagad došos uz mēnesi prom izvērtēt investīciju iespējas ārzemēs," stāstījis Krūmiņš.
"Ja man būtu teikšana, es šodien brīvostas valdi atlaistu – tā ir lieki politizēta un nekompetenta," uzskata Krūmiņš. Viņaprāt, "ir vajadzīgi atsevišķi cilvēki, varbūt institūts pie Satiksmes ministrijas ar lielākām pilnvarām, kas tranzīta attīstības projektus izskatītu ātrāk un vienkāršāk, ne tik birokratizēti, kā tas šobrīd notiek Rīgas brīvostā". "Tāpat lai zaļie nevarētu kaut kādu dunduru dēļ traucēt ostas attīstību," norāda uzņēmējs.
"Brīvostas valdē tiek iekļauti cilvēki, kas šobrīd ir pie varas. Algu gan viņi saņem, bet tajā pašā laikā viņiem jāpapildina savu partiju kases," norāda Krūmiņš.
Uzņēmējs norāda, ka Latvija varētu pelnīt "ar trim četrām lietām". "Pirmkārt, ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ar tranzītu. Tad mums ir kokmateriāli. Un cilvēki, kas vēlas strādāt. Protams, Godmaņa laikā pazaudējām izskolotus cilvēkus un rūpnīcas, kas varēja VEF vēlāk ražot mobilos telefonus, līdzīgi kā somu "Nokia". Tad ir bankas, un vasarā – Jūrmala, tūrisms, ar ko varam pelnīt. To visu vajadzētu izdevīgi un labi pārdot," skaidro miljonārs, vienlaikus gan atzīstot, ka "teorētiski to var, bet praktiski es neredzu iespēju".
"Teorētiski varētu pie viena galda nosēsties pie varas esošie un labi nopelnījušie ([Ventspils mērs Aivars] Lembergs, [Tautas partijas līderis Andris Šķēle], [LPP/LC līderis Ainārs] Šlesers un citi) un nolemt sākt visu no baltas lapas, valsti sakārtojot, lai cilvēki vēlāk nenāktu ar dakšām. Praktiski tas nav iespējams, jo nav vēlēšanās vienoties," norāda Krūmiņš.
"Šlesers, protams, ir jauns un enerģisks, bet viņš neveido spēcīgu komandu. Viņš iet kā buldozers, bet viņam vajadzētu ieklausīties gudros cilvēkos. Ja viņš to darītu, viņš būtu neaizvietojams.Valdībai jābūt kā komandai, kur ir viens treneris, kas pasaka, kuros vārtos jāsit. Mums vienā komandā ir trīs grupējumi ar dažādām interesēm, kas no valdības taisa biznesu. Tagad, piemēram, jānoņem Kampars un jāieliek Lemberga pārstāvis, jo par sašķidrinātās gāzes termināli jālemj viņa cilvēkam," skaidro uzņēmējs.
"Diemžēl Latvijas ekonomika ir pārāk politizēta. Igaunijā tā nav. 90. gadu sākumā igauņi pārkrāva knapi piecus miljonus tonnu, bet Rīga bija tuvu 20 miljoniem. Šodien Rīga pārkrauj 30, bet igauņi 35 miljonus. Uzņēmēji, kas tolaik vēlējās būvēt termināļus Rīgā, neko šeit nav uzbūvējuši, bet ir to izdarījuši Igaunijā. Mums nav kravu piesaistīšanas stratēģijas," uzsver miljonārs.
Krūmiņš arī atzinis, ka "negribu būt ministrs", taču "es labprāt komandai, kas būtu gatava nezagt un kaut ko darīt Latvijas labā, nodotu savas zināšanas, lai mani bērni un mazbērni varētu dzīvot normālā valstī". "Cilvēkiem, dodoties pie vēlēšanu urnām, jāvērtē politiskie spēki un personības pēc paveiktiem darbiem, nevis populistiskiem izteikumiem, skaļiem solījumiem un vērienīgām reklāmām. Uzņēmēju maksātie nodokļi šobrīd tiek nelietderīgi izmantoti," uzskata miljonārs.
Stāstot par "Man Tess" pārdošanu Holandes uzņēmumam "Alandam Capital", Krūmiņš atzinis, ka "medijos minētā summa ir ļoti tuvu realitātei". Pats viņš darījuma summu atteicies atklāt, taču DB norāda, ka publiskajā telpā minēti divi cipari – 60 miljoni ASV dolāru (30 miljoni latu), kas gan novērtēti kā neadekvāti augsta summa, un 25–30 miljoni ASV dolāru (12,5 līdz 15 miljoni latu).
Krūmiņš uzskata, ka "šai holandiešu kompānijai ir attīstības redzējums, un Rīga līdz ar tās ienākšanu būs tikai ieguvusi". "Viņiem būs pašiem savi kravu apjomi. Domāju, ka pēc gadiem pieciem Man-Tess pārkraus trīs četrus miljonus tonnu gadā, salīdzinot ar 1 – 1,5 miljoniem pašlaik," prognozē uzņēmējs.
Jautāts par nākotnes plāniem Krūmiņš laikrakstam norāda, ka "vēlos kādu gadu no tā visa atslēgties". "Neesmu vēl īsti noformulējis, ko gribu. Taču izskatīšu dažādus piedāvājumus," sacījis miljonārs.
Jau ziņots, ka Krūmiņš nesen pārdeva paša izveidoto tranzītuzņēmumu "Man Tess" holandiešu firmai "Alandam Capital".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
