Nauda.
Foto: F64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) piedāvātais pašvaldību nodokļu modelis - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpatsvaru, bet tā vietā pašvaldību budžetos novirzīt daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī dot pašvaldībām noteikt pašai savus nodokļus un jaunas nodevas - nebūs ne dzīvotspējīgs, ne arī to pieņems pašvaldības, intervijā aģentūrai LETA apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Turklāt šāda modeļa ieviešana nebūs iespējama bez jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas politikas. Savukārt, ja ieviesīs izlīdzināšanu, pašvaldību ieinteresētība uzņēmējdarbības attīstīšanā atkal pazudīs, uzskata Kučinskis.

Ja pašvaldībām vēl tiks noņemta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, tad parādīsies diezgan paniskas bailes pašvaldībās, kur nav gaidāma kaut cik ievērojama uzņēmējdarbības attīstība. Turklāt, ja kādā mazā pašvaldībā pēkšņi notiktu brīnums un milzīgs Rietumu koncerns noreģistrētu tur savu atrašanās vietu, tad pašvaldībai rastos ļoti daudz naudas, bet pēc finanšu izlīdzināšanas nekas daudz pāri nepaliktu.

Pēc Kučinska domām, pašvaldībām, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, kā bonusu varētu piešķirt vēl kādu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jo dabiski, ka viens no iemesliem, kāpēc pašvaldībās uzņēmējdarbība neattīstās tik strauji, kā visi gribētu, ir ieinteresētības trūkums, nelaimēšanās ar pašvaldību vadītāju izvēli un varbūt vēl kādi subjektīvi iemesli.

LLPA izpilddirektora vietnieks norāda, ka ir pēdējais brīdis izdarīt korekcijas likumos un bremzēt negatīvās tendences pašvaldībās. Ja pie esošajām problēmām pieliktu iecerētos pašvaldību referendumus, tas būs vēl viens trieciens uzņēmējdarbībai un risks pazaudēt vēl pāris simtus tūkstošu iedzīvotāju, kas no Latvijas dosies darba meklējumos uz ārzemēm, uzskata Kučinskis.

Pēc Kučinska domām, pagaidām aina ar investoru ienākšanu pašvaldībās vēl nav tik traģiska. Ir, protams, daži negatīvie piemēri, tostarp aizliegums Ogres pusē celt izolācijas materiālu rūpnīcu, bet, izpētot katru no šiem gadījumiem, jākonstatē, ka to dēļ likumos lieli labojumi nav nepieciešami. Valsts uzdevums esot, vēl negaidot 2014.gadu, noņemt šķēršļus uzņēmējdarbībai. Un tur nu valdībai būšot lielā izvēle - paļauties uz pašvaldību goda prātu vai atkal salikt barjeras, uzskatot, ka "pašvaldībās visi zog".

Pēc Kučinska domām, kā viena no pirmajām būtu jāatceļ likuma norma, kas ierobežo zemes nomas līgumu uz 12 gadiem. Likumdevējs šo ierobežojumu noteica ar domu, ka būs publiskās un privātās partnerības projekti un ka tas būs galvenais investīciju piesaistīšanas modelis nākotnē. Šobrīd Latvijā neesot neviena pozitīva tādas sadarbības piemēra.

Latvija esot slavena ar savu Iepirkumu likumu, kas izraisa šausmas visiem investoriem, īpaši ar lēmumu apstrīdēšanu, par ko tiesāšanās var ilgt gadiem, norāda LLPA izpilddirektora vietnieks.

Esot jāsamazina birokrātija un laiks dažādu atļauju saņemšanai. Uzņēmēji norāda, ka liela daļa pašvaldību pašas nezina, ko grib attīstīt savā teritorijā un uzņēmējam nav iespēju pāris stundās saprast potenciālos investīciju pieteikumus un apgūstamās teritorijas, norādīja Kučinskis.

Pie optimistiskā scenārija, kaut kādas attīstības stratēģijas patlaban ir labi ja ceturtajai daļai pašvaldību. Tāpēc arī, no vienas puses, Latvijas Pašvaldību savienības aicinājums pēc Eiropas Savienības struktūrfondu teritoriālā dalījuma pa reģioniem ir saprotams un racionāls, bet, no otras puses, pašvaldības nav sagatavotas šīs investīcijas ņemt pretī un kvalitatīvi apgūt. Pie pašreizējā sagatavotības līmeņa puse pašvaldību riskējot nesaņemt neko no ES finansējuma, uzskata Kučinskis.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.