Laila Cekule: Globālā tīmekļa radīta diagnoze
Foto: Shutterstock

Vispasaules tīmekļa attīstība ir ļoti ietekmējusi sabiedrības paradumus un pārveidojusi cilvēku uztveri. Pieaugot interneta tehnoloģiju attīstībai, uztraukums par kādu problēmu ir tikai viena klikšķa attālumā. Līdz ar tehnoloģijām mūsu rīcībā ir daudz vairāk informācijas gan par notiekošo pasaulē, gan par veselību un slimībām. Šīs iespējas ir neticami noderīgas profilaksei, tomēr vairums interneta lietotāju vēl nav iemācījušies, kā interpretēt datus un pārvaldīt apjomīgo informāciju. Rezultātā pārāk ātri varam nonākt pie aplamiem secinājumiem, nepareizi interpretētas informācijas, kļūdainiem datiem un panikas. Nereti tas, ko cilvēks iegūst, ir bezmaksas dezinformācija, nevis zināšanas. Tāpat maz ticams, ka mākslīgais intelekts tuvākajā nākotnē aizstās personīgo kontaktu ar nozares speciālistu.

Tehnoloģiju attīstība neapšaubāmi ir būtiski uzlabojusi cilvēka dzīves kvalitāti, un tomēr pārāk daudz informācijas un stāstu, kurus varam izlasīt tīmeklī, bieži rada diskomfortu prātam. Šodien cilvēka prātam jārada jauns, sarežģītāks pasaules modelis, lai spētu aptvert un atrisināt strauji mainīgās problēmas. Visi procesi, piemēram, tehnoloģiskie, sociālie, bioloģiskie, psiholoģiskie – pasaulē ir pakļauti ritmam. Ja tehnoloģiju attīstību vai, piemēram, biznesa attīstību, raksturo augšup un lejupejoša līkne, tad cilvēka attīstībai vairāk raksturīga spirālveida dinamika. Kopējā attīstībā tas kādā momentā var radīt diskomfortu: kā lejup pa spirāli – jo vairāk jūs zināt par kaut ko, jo vairāk par to domājat un neatkarīgi no tā, cik mazsvarīga problēma jums rodas, jūs, iespējams, piemeklēs panika.

Viens no iemesliem, kāpēc mēs vairāk atceramies un pamanām negatīvo informāciju nekā pozitīvo, ir evolucionārs un no mums neatkarīgs. Mūsu smadzenes izdzīvošanas nolūkos vienkārši ir uzbūvētas ar lielāku jutību pret nepatīkamām ziņām. Sliktākais ir tas, ka prāts šo negatīvo informāciju patur, un, ja vien kaut kas neizdodas vai mums rodas veselības problēmas, prāts "izliek" visu rūpīgi noglabāto informāciju. Piemēram, mārketingā tas arī pamato negatīvu emociju rosinošo reklāmu izmantošanu kāda konkrēta mērķa sasniegšanai.

Nereti mārketinga kampaņās tiek izmantotas satraucoša informācija, ieskaitot slimu orgānu grafiskus attēlus, smagus ievainojumus vai sāpju aprakstus, tiek izmantoti arī psihei jūtīga rakstura vēstījumi, kas atklāj zaudējumu, nožēlas un vainas tēmas un attiecas uz negatīviem emocionāliem stāvokļiem, piemēram, bailēm, riebumu, nemieru, nožēlu un skumjām. Šīs pieejas aizstāvji norāda uz nepieciešamību pēc dramatiska materiāla, lai pievērstu auditorijas uzmanību vēstījumiem un apgalvo, ka briesmas ir aktīvs pārliecināšanas veids un uzvedības izmaiņu virzītājspēks. Tomēr tas ir diskutabli. Trauksme, ko izraisa agresīva veselības veicināšanas reklāma vai informācija, var ietekmēt prātu un, iespējams, izraisīt ilglaicīgu psihes kaitējumu, neskatoties uz daudzajiem apgalvojumiem, ka sabiedriskais labums var attaisnot ierobežotu iejaukšanos morālajos apsvērumos.

Spektra zemākajā daļā šie kaitējumi var izpausties kā īslaicīgas nemiera sajūtas. Nopietnāka ietekme no traumatiskas tematikas reklāmām, iespējams, varētu rasties cilvēkiem, kas iepriekš piedzīvojuši līdzīga rakstura situācijas, piemēram, traumu vai avārijas. Notikumu tēlains atainojums plašsaziņas līdzekļos var pastiprināt emocionālu traucējumu saasināšanos.

Pateicoties daudzām cilvēka evolūcijas tūkstošgadēm, mūsu emocionālās reakcijas ir tik intuitīvas un dziļi iesakņojušās smadzenēs, ka mēs instinktīvi reaģējam pirms domāšanas vai lēmuma racionalizācijas. Kādā brīdī prāts gluži vienkārši "padalīsies" ar šo negatīvo, bieži neobjektīvo, bet labi noglabāto informāciju. Patiesībā mēs bieži neatzīstam, cik neracionāli ir daudzi mūsu lēmumi. Un, ja mums jautātu, daudzi no mums uzstātu, ka viņi atbalsta loģiku nevis emocijas.

Turklāt tehnoloģiju vispusība ir provocējusi dažādu neparastu obsesīvu paradumu parādīšanos. Mūsu gadsimtā vairs nav brīnums, ja cilvēks nedēļas nogalēs nevar pārtraukt domāt par darbu, pastāvīgi atrodas stresā, katru sekundi klausoties un baidoties neatbildēt uz mobilā telefona zvanu vai ienākošo SMS vai "Whatsapp" ziņu. Ik pa brīdim cilvēkam šķiet, ka kabatā vai somiņā esošais tālrunis vai nu zvana, vai vibrē. Ar fantoma (neesoša) zvana sindromu bieži saskaras cilvēki, kuri praktiski nešķiras no mobilā tālruņa. Savukārt personas, kas paniski baidās palikt bez mobilā tālruņa, var ciest no nomofobijas. Tās izpausmes var būt dažādas. Piemēram, kāds, ierodoties darbā un atklājot, ka aizmirsis mobilo tālruni mājās, piedzīvos tikai nelielu satraukumu, bet kādam šis atklājums radīs patiesu panikas lēkmi.

Šodien vispasaules tīmeklis ļauj iegūt informāciju jebkurā interesējošā jomā. Personas, kurām, piemēram, ir tendence uz trauksmi par veselību, iesaistās ar medicīnu saistītas informācijas meklēšanā internetā: Tas ir bezmaksas, ātrs un pieejams visu diennakti. Vienkārši dodies uz vietni ar atbilstošām tēmām, ievadi savus simptomus meklētājā, un pati sistēma sniegs slimību sarakstu.

Pastiprinātu veselības informācijas meklēšanu tiešsaistē, kas izraisa trauksmi un attīstās līdztekus informācijas par veselību "Google" vai citās pārlūkprogrammās meklēšanai, dēvē par kiberhondriju. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigu pētījumu dati liecina, ka par smagu, pastāvīgu un klīnisku problēmu kiberhondrija var kļūt 5% pasaules iedzīvotāju. Tomēr uzreiz ir nepārprotams, ka kopš pagājušā gadsimta informācijas meklēšana interneta vidē ir strauji pieaugusi, nerunājot par šī brīža aktuālo situāciju, kas akcentējusi visu uzmanību notikumiem pasaulē saistībā ar veselības stāvokli. Tādējādi ikviens, pārnestā nozīmē, var tikt inficēts ar kiberhondriju. Apmēram 89% procenti aptaujāto interneta lietotāju ASV un 75% starptautisko tīmekļa lietotāju pēdējo gadu laikā ir meklējuši informāciju par veselību tiešsaistē, bet 35% pieaugušo ir mēģinājuši pašdiagnosticēt veselības stāvokli, izmantojot internetu. Liela daļa veselības portālu apmeklētāju ir izjutuši satraukumu un bailes par tiešsaistē atrodamo medicīniska rakstura informāciju. Mākslīgais intelekts ne vienmēr spēj sniegt "perfektu izskaidrojumu" simptomiem. Turklāt internets kā informācijas nesējs var izdarīt unikāli efektīvu spiedienu uz tiem, kuriem ir paaugstināts satraukums par veselības stāvokli.

21. gadsimta cilvēks, sajutis satraucošus simptomus vai mēģinot risināt kādu problēmu, vispirms vēršas pie interneta resursiem, un tas, protams, tehnoloģiju laikmetā nav slikti. Arī pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki, kam nav globālā tīmekļa izraisīti blakusefekti un kas prasmīgi orientējas digitālās informācijas pasaulē, nav izjutuši trauksmi pēc informācijas saņemšanas, bet gluži pretēji. Tomēr interneta pārlūkprogrammas piedāvā milzīgu informatīvo klāstu bez iegūto datu analīzes, nemaz nerunājot par personisku pieeju. Meklēšanas rezultāti zinātniskās un uzticamās vietnēs sniedz ievirzi par tēmu, tomēr būtu vēlams kritiski izvērtēt iegūto informāciju, lai izvairītos no globālā tīmeklī iegūtām diagnozēm.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Mākslīgais intelekts Google Psiholoģija Reklāmas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form