Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusi uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrijā izrādot neparasti lielu pretimnākšanu privātajām vidusskolām. Tā ir sabiedrības šķelšana pretnostatot publiskās un privātās izglītības iestādes. Runājot par it kā šķietami pretimnākšanu, tiek noklusēts fakts, ka arī privāto skolu audzēkņu vecāki maksā nodokļus, turklāt veic arī līdzmaksājumu.
Ar šo paziņojumu viena veida skolas tiek pretstatītas citām, kaut gan patiesībā gan pašvaldību, gan privātās skolas papildina viena otru, sniedzot iespēju vecākiem izvēlēties atbilstoši nepieciešamībai. Viens no punktiem, kas tiek skaidrots kā pārlieku liela pretimnākšana, ir skolēnu skaits vidusskolās, salīdzinot divus lielumus – 40 skolēni privātajās vidusskolās un 120 – pašvaldību. Bet ir aizmirsts norādīt, ka 120 skolēnu slieksnis attiecas tikai uz desmit valstspilsētām, savukārt, novados ārpus centriem slieksnis ir – 40, bet septiņās Eiropas Savienības ārējās robežas skolās – 25. 16 privātajās vidusskolās skolēnu skaits pārsniedz 40, no šīm 16 skolām 3 atrodas ārpus Rīgas. Tāpat Rīgas privātskolās skolēnu skaits ir lielāks nekā 40. Iespējams, tas nav 120, bet tas nav arī 40.
Privātskolu audzēkņu vecāku līdzmaksājumi
Arī apgalvojums, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek nodrošinātas ekstras nelielam skaitam skolēnu, ir maldinošs. Pirmkārt, arī privāto skolu audzēkņu vecāki maksā nodokļu. Otrkārt, viņi veic arī līdzmaksājumu par mācībām. Lielā daļā skolu vecāku līdzmaksājumi tiek izmantoti, lai veidotu bērniem atbilstošu vidi, lai skolas varētu turpināt īstenot iekļaujošo izglītību, piedāvāt alternatīvu izglītību u.tml.
Integrē bērnus ar īpašām vajadzībām
Diskusijā par šo jautājumu tiek skarts arī aspekts – ar kādu mērķi strādā konkrētās privātskolas? Šeit jāuzsver, ka privāto skolu vidū ir tādas, kas darbojas kā sabiedriskā labuma organizācijas, taču ir arī tādas, kas integrē bērnus ar īpašām vajadzībām arī bez šādas organizācijas statusa, tāpēc viss nav tik viennozīmīgi.
Problēma ir selektīva politika
Var tikai piekrist izglītības ekspertei Marijai Golubevai, kura kādā publikācijā norādījusi: "Nevienlīdzību veicina selektīvas skolas un pieeja, tajā skaitā nevēlēšanās uzņemt bērnus, ar kuriem vairāk jāstrādā". Privātās skolas nereti strādā ar bērniem, kuri šādas selektīvas politikas dēļ nav uzņemti, vai ģimenes kvalitātes dēļ nav vēlējušās būt skolās, kas īsteno šādu pieeju.
Un privātās skolas saskaras ar tām pašām problēmām kā pašvaldību skolas. Arī "privātajiem" būs jāstājas izvēles priekšā – darboties, lai saglabātu vidusskolas statusu, vai kļūt par pamatskolu, arī privātās skolas saskaras ar pedagogu trūkumu u.c. aktuāliem jautājumiem.
Vērtību jautājums
Šāds pretnostatījums lieki šķeļ jau tā sadrumstalotu sabiedrību. Tas ir tuvredzīgi un zināmā mērā arī bīstami. Stāsts par privātajām skolām vai pašvaldību skolām nav stāsts par kaut ko atsevišķu, bet par izglītības sistēmas veselumu. Tas ir vērtību jautājums un ir bezatbildīgi pretstatīt šīs skolas, jo kā vienās, tā otrās galvenā vērtība ir bērni, viņu izglītība un nākotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
