Labākais scenārijs, kas nomierinātu riskantāko aktīvu tirgus, būtu kompromiss Vašingtonā pirms 2. augusta. Ja politiskais strupceļš ASV turpināsies ilgāk, tad pastāv liels risks, ka finanšu tirgos notiks nopietni satricinājumi.
Eiropas suverēno parādu problēmas, it īpaši Grieķijā, kādu laiku bija galvenais uztraukuma cēlonis finanšu tirgos. Pēc pagājušajā nedēļā panāktās Eirozonas valstu vienošanās Eiropas Finanšu Stabilitātes Fondam (EFSF) ir paredzēta lielāka loma krīzes apkarošana mehānismu izveidošanā. Arī bankas piekrita novirzīt 40 miljardus eiro problēmas risināšanai. Šobrīd iemesls nestabilitātei finanšu tirgos ir politiskās debates ASV par parāda griestu paaugstināšanu (šobrīd 14,294 triljonu ASV dolāru apmērā) un valsts budžeta deficīta samazināšanu nākamajos 10 gados.
Parāda griestu paaugstināšanas jautājums pats par sevi nav nekas unikāls – tas ir palielināts jau 74 reizes kopš 1962. gada un 10 reizes kopš 2010. gada (pēdējoreiz 2010. gada sākumā). Tomēr atsevišķos gadījumos, tai skaitā šoreiz, šis jautājums ir izraisījis politiskus konfliktus.
Tiklīdz parāda griesti tiks sasniegti, kas šoreiz notiks otrdien, 2.augustā, ASV Valsts kase vairs pēc likuma nedrīkstēs aizņemties jaunus līdzekļus līdz Kongress nenobalsos par parāda griestu paaugstināšanu. Sarunu strupceļa iemesls ir atšķirīgie viedokļi starp demokrātiem un republikāņiem par parāda griestu paaugstināšanas apmēriem, kā arī par to, kādam vajadzētu izskatīties ilgtermiņa federālā budžeta deficīta samazināšanas projektam.
Vēl ir svarīgi paturēt prātā, ka Republikāņu partijai ir vairākums ASV valdības pārstāvju palātā, kamēr demokrātiem ir pārsvars ASV Senātā.
Balstoties uz republikāņu plānu, parāda griesti tiktu paaugstināti vispirms par 1 triljonu ASV dolāru un vēlāk par 1,6 triljoniem ASV dolāriem, tajā pašā laikā izdevumi tiktu samazināti par 1,2 triljoniem ASV dolāru un vēlāk par papildus 1,8 triljoniem ASV dolāru (kopumā 3 triljonu ASV dolāru izdevumu samazināšana nākamo 10 gadu laikā). Tomēr vēl pirms pāris dienām politiski neitrālais Kongresa Budžeta Birojs secināja, ka pirmā izdevumu samazināšanas kārta neietaupīs 1,2 triljonus ASV dolāru, bet gan tikai 850 miljardus ASV dolāru.
Tajā pašā laikā Demokrātu partija vēlas paaugstināt parādu griestus par 2,4 triljoniem ASV dolāru, to darot uzreiz – jaunie parāda griesti līdz ar to netiku sasniegti līdz 2012. gada novembra vēlēšanām (un prezidents Obama varētu izvairīties no vēl vienām smagām pārrunām nākamās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā). Demokrāti arī vēlas samazināt izdevumus par 2,7 triljoniem ASV dolāru. Viņi ir vairs tik daudz neuzstāj uz iepriekšējām prasībām paaugstināt nodokļus. Medicaid un Medicare – federālā veselības aprūpes programmas attiecīgi nabadzīgajiem un vecākiem iedzīvotājiem – netiks mainītas. Republikāņu plānā līdzekļi šīm programmām tiktu samazināti.
Ņemot vērā, ka Kongresā nav vienprātības, republikāņi kontrolē pārstāvju palātu un demokrāti Senātu, neviens no šiem priekšlikumiem netiks apstiprināts abās palātās. Līdz ar to būs jāpanāk kāda veida kompromiss (bez nodokļu paaugstināšanas); "godīgs kompromiss" ir tas, uz ko cer Prezidents Obama.
Federālais parāds sasniegs deficīta griestus 14,294 triljonu ASV dolāru apmērā otrdien, 2. augustā. Parasti, lai lēmums stātos spēkā pēc tā apstiprināšanas Senātā un pārstāvju palātā, ir nepieciešamas astoņas dienas. Tomēr tāpat, kā šī gada aprīlī, kad tika panākts pagaidu risinājums parāda griestu paaugstināšanai līdz 2. augustam, būtu iespējams izvairīties no lielas tēriņu samazināšanas (izmantojot nelielas politiskas viltības) līdz nākamās nedēļas beigām, kamēr valsts gaida, lai Kongress pabeigtu savas aizkulišu spēlītes.
Mūsu bāzes scenārijs ir, ka vienošanās tiks panākta līdz otrdienas termiņam, kas visticamāk uzlabotu situāciju riskantāko aktīvu tirgū, kamēr alternatīvais scenārijs ir nespēja panākt vienošanos līdz šim termiņam. Tādā gadījumā tiks ieviesti milzīgi un nekavējoši tēriņu samazinājumi federālās valdības līmenī, lai tā funkcionētu savu finansiālo iespēju robežās. Nākamais kritiskais datums ir 15. augusts, kad ASV valdības obligāciju turētājiem jāsaņem procentu maksājumus (kuponus).
Finanšu tirgus reakcija uz strupceļu ASV parāda griestu jautājumā ir diezgan neizteiksmīga, kas nozīmē tikai to, ka tirgus dalībnieki uzskata, ka lietas tiks sakārtotas. Arī mūsu fundamentālais viedoklis ir tieši tāds pats, jo šobrīd notiekošais ir tikai daļa no augsta līmeņa politiskām spēlēm Vašingtonā. Ja šis scenārijs piepildīsies, tad finanšu tirgus analītiķi varēs pārstāta bažīties par ASV valsts parāda jautājumu, un rezultātā varētu pieaugt riska apetīte tirgū un arī riskanto aktīvu cenas.
Ja Vašingtona nespēs panākt vienošanos, tai nāksies maksāt ļoti augstu cenu. ASV valdības kredītreitings visticamāk tiktu samazināts, kas izraisītu augstākas aizņemšanās izmaksas. Valsts izdevumi tiktu būtiski apcirpti. Līdz ar to trauslā ASV ekonomika piedzīvotu vēl vienu triecienu, kas atstātu nelabvēlīgu efektu arī uz globālo ekonomiku; ASV valsts lielākie kreditori (Ķīnai, tās lielākajam kreditoram, pieder ASV valsts vērtspapīri 1,1 triljonu ASV dolāru apjomā) piedzīvotu lielus zaudējumus no obligāciju ienesīguma likmju pieauguma / obligāciju cenu krituma. Cenas pazemināšanās negatīvo efektu palielinātu arī ASV dolāra vērtības kritums pret citām valūtām.