Pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) valsts institūcijas un Latvijas Banka plaši izskaidroja arī gaidāmo eiro ieviešanu, portālam "Delfi" sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
"Pirms referenduma par iestāju Eiropas Savienībā (ES) ne tikai plaši skaidrojām gaidāmo latu nomaiņu ar eiro presē u.c. plašsaziņas līdzekļos, bet arī ikvienai mājsaimniecībai nosūtījām izvērstu informāciju "Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā" par dažādiem ES integrācijas aspektiem, tostarp pastāstot par mehānismu, kā latu nomainīs eiro," akcentēja Grāvītis. Šādi viņš arī komentē žurnālista Lato Lapsas portālā "Delfi" publicētajā rakstā "Daži naivi jautājumi par eiro" pausto.
Grāvītis uzsvēra, ka šajos bukletos iedzīvotāji tika informēti par ES pievienošanās līgumā noteikto uzdevumu jaunajām dalībvalstīm nacionālo valūtu aizstāt ar eiro, kā arī sniegta cita informācija, piemēram, par pasākumiem caurspīdīgas pārejas nodrošināšanai. Referendumam arī tikusi pieskaņota un trīs nedēļas 2003. gada septembrī Rīgas Biržā rīkota izstāde par vienoto Eiropas naudu. Savukārt dažādos mediju arhīvos esot atrodami vairāki desmiti publikāciju, kurās skaidri apliecināts, ka Latvija, pievienojoties ES, apņemas ieviest arī vienoto Eiropas valūtu.
"Tā laika preses publikācijas liecina, ka sabiedrībā ES referenduma kontekstā bija diskusija par to, vai iestāšanās ES nozīmēs latu nomaiņu pret eiro. Citējot ekonomistes Raitas Karnītes teikto laikraksta "Rīgas Balss" 2003. gada 17. septembra numura slejās, "ES sniegtā informācija ļauj secināt, ka, balsojot par ES, mēs balsojam arī par eiro. Latvijai iestājoties ES, pievienoties eiro būtu loģiski."," sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs. "Par to, ka šis referendums nozīmē arī solījumu ieviest eiro, neklusēja arī eiro skeptiķi, piemēram, bijušais Saeimas deputāts Joahims Zīgerists, atdodot savu balsi referendumā, ziņu aģentūrām izteicās, ka "latvieši, balsojot par iestāšanos ES, balso pret latu"."
Grāvītis uzsvēra, ka tolaik kā pati par sevi saprotama tika vērtēta tālāka integrācija ES, virzība uz eiro ieviešanu un kā mērķa datums tika nosaukts 2008. gada 1. janvāris.
"Varbūt kāds jau aizmirsis, bet netālredzīgās "gāze grīdā" politikas rezultātā Latvijas ekonomika pārkarsa un eiro ieviešanu diemžēl nācās atlikt. Ja eiro būtu izdevies ieviest, krīze Latvijā nebūtu tik dziļa, to mēs pārvarētu daudz ātrāk un cilvēkiem nesāpīgāk," akcentēja centrālās bankas pārstāvis.
Centrālā banka jau iepriekš uzsvērusi, ka eiro ieviešanas ieguvumi ir ietaupījums valsts budžetā saistībā ar zemākām parāda apkalpošanas izmaksām (900 miljoni eiro 10 gadu laikā), ieguvums privātajā sektorā no eksporta kāpuma un procentu likmes samazinājuma (8 miljardi eiro jeb 2700 lati uz vienu iedzīvotāju līdz 2020. gadam), valūtas konvertācijas izmaksu izzušana (700 miljoni eiro 10 gadu laikā), devalvācijas riska izzušana, iespēja bankām problēmu gadījumā aizņemties Eiropas Centrālajā bankā, pievilcīgāka vide investīcijām, vieglāka ceļošana uz Eiropas valstīm.
Eiro ieviešanas izdevumi ir vienreizējas izmaksas valsts sektorā (12 miljoni eiro), vienreizējas eiro ieviešanas izmaksas privātajā sektorā (110-219 miljoni eiro), Latvijas iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma kapitālā (40 miljoni eiro gadā).
Tāpat Centrālā banka uzsver: uz eiro plānots pāriet pēc Latvijas Bankas kursa 0.702804 lati par eiro, latu kredīti, pārejot uz eiro, kļūs lētāki, eiro ieviešanas dēļ cenas būtiski neaugs, eiro pāreja nav naudas reforma un pret eiro apmainīs visus latus, Latvija nemaksās Grieķijas parādus.
