Latvijai ir rūpīgi jāseko līdzi notiekošajam eirozonā, kurā saglabājas nenoteiktība saistībā ar dažu Dienvideiropas valstu nonākšanu finansiālās problēmās, tomēr pagaidām nav pamata mainīt uzsākto kursu uz eiro ieviešanu, piektdien preses konferencē uzsvēra Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņaprāt, Latvijai ir jāiestājas eirozonā plānotajā termiņā – 2014.gada 1.janvārī. Šos plānus varētu pārskatīt un atlikt vien gadījumā, ja situācija eirozonā pasliktināsies un kļūs vēl "mākoņaināka" - ja finansiālajās problēmās bez dažām Dienvideiropas valstīm nonāktu vēl kāda no eirozonas dalībniecēm un ciestu arī šo valstu banku sistēma.

Centrālās bankas vadītājs gan norādīja, ka negribētu zīmēt šos sliktākos scenārijus, un uzsvēra, ka Latvija rūpīgi sekos līdzi notikumiem eirozonā un vērtēs, kā parādos slīkstošās valstis ievēro taupības ceļu un mazina savus budžeta deficītus. Ja parādos grimstošās eirozonas valstis turpinās palielināt savus budžeta deficītus, "tad mums būs jādomā", sacīja Rimšēvičs.

"Mums ir vismaz gads laika, un mums ir laba iespēja šā gada laikā visiem kopā sekot līdzi notiekošajam eirozonas dienvidu valstīs," piebilda centrālās bankas prezidents.

Pašreizējā situācija vienotās valūtas savienībā būtiski nav mainījusies, salīdzinot ar to, kas bija pirms diviem, trim gadiem, kad par finansiālajām grūtībām paziņoja Grieķija. Tiesa, nenoteiktība eirozonā saglabājas augsta, kas ir viens no būtiskākajiem ārējiem faktoriem, kāpēc ir gaidāma arī Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Rimšēvičs prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad pārsniegs 3%, salīdzinot ar IKP gadu iepriekš. Izaugsmes temps būs mērenāks par gada pirmajā ceturksnī piedzīvotajiem 6,8%, kā arī pagājušā gada 5,5% IKP pieaugumu. Savu oficiālo šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi centrālā banka paziņos jūlijā.

LB vadītājs uzsvēra, ka Latvijas ekonomika pērn kopumā un šā gada pirmajā ceturksnī attīstījusies necerēti strauji. "Mēs zinājām, ka krīzes pārvarēšanai veiktie pasākumi dos rezultātus un ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās būs spēcīga. Bet to, ka tā būs tik spēcīga un tik izteikta, to nevarēja paredzēt neviens," sacīja LB vadītājs.

Rimšēvičs akcentēja, ka situācija Latvijas eksporta tirgos izrādījusies labāka nekā iepriekš prognozēts. Latvijas eksports šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, pieauga par 13%, kas ir visai straujš kāpums, lai arī pieauguma temps sāk bremzēties "Tas deva impulsu iekšējā pieprasījuma attīstībā," sprieda Rimšēvičs, gan nosakot, ka iekšējo pieprasījumu stimulēja arī nedienas ar Krājbanku, no kuras cilvēki izņēma naudu un novirzīja patēriņā.

Nozīmīga loma bija arī Eiropas Centrālās bankas veiktajiem ārkārtas likviditātes pasākumiem, aizdodot bankām uz trijiem gadiem par 1% likmi vairāk nekā vienu triljonu eiro. "Tas ļāva eirozonai izvairīties no dziļākas recesijas un finanšu krīzes, sniedza zināmu atelpas brīdi Eiropas tautsaimniecībai, mazinot spriedzi eirozonas banku sistēmā un finanšu tirgos pērnā gada nogalē un šī gada sākumā," teica centrālās bankas prezidents, norādot, kas tas palielināja patērētāju un uzņēmumu uzticību.

"Taču neziņa un neskaidrības par tālāko attīstību gan eirozonā, gan arī Latvijā ir ļoti augsta. Tas skaidri liecina, ka ekonomikas pieauguma tempi turpinās mazināties [..] Sagaidāmais ekonomikas palēninājums nav izgaisis, bet gan pārcēlies par vienu, diviem ceturkšņiem uz priekšu," teica LB vadītājs, nosakot, ka lielas eirozonas ekonomikas - Itālija, Franciju un Spānija - piedzīvo lejupslīdi. Līdz ar to riski īpaši eirozonas ekonomikā, saglabājas augsti, kuru "realizēšanās vai nerealizēšanās var atstāt nozīmīgu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību".

LB vadītājs vienlaikus pauda gandarījumu par gada inflācijas tempa mazināšanos - līdz 2,8% šā gada aprīlī. Patēriņa cenu kāpums bremzējas saistībā ar naftas, līdz ar to arī degvielas cenu mazināšanos, tāpat mazinās pārtikas pasaules cenu spiediens. Ņemot vērā, ka iepriekšējās bažas par naftas cenu kāpumu pasaulē ir mazinājušās, LB atstāj spēkā savu iepriekšējo 2,4% gada inflācijas prognozi, teica Rimšēvičs, norādot, ka patlaban Latvija noteikto Māstrihtas inflācijas kritēriju "izpilda ar uzviju".

Patlaban Latvija ir pietuvojusies eiro ieviešanai tik tuvu, "kā vēl nekad". "Protams, mums jānodzīvo līdz gada beigām un nākamā gada sākumam," atzina centrālās bankas vadītājs. "[..] Mums jābūt ļoti piesardzīgiem, lai mūsu līdzšinējie panākumi mūs neatgriež pirmskrīzes eiforijā, kad Latvijai likās, ka situācija ir tik laba, ka tā nekad nebeigsies. Mēs neuzkrājām nevienu latu nebaltai dienai. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt pragmātiski precīzi samazināt budžeta deficītu."

Jau ziņots, ka valdības apstiprinātais mērķis ir eiro ieviešana 2014.gada 1.janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!