Uz saturu

Versijas

LDDK: kavēšanās Krājbankas krīzes risināšanā draud ar uzņēmumu bankrotiem 

Authors

www.DELFI.lv

Article Actions

APP - Article Actions

LDDK: kavēšanās Krājbankas krīzes risināšanā draud ar uzņēmumu bankrotiem
Foto: LETA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijas valsts institūcijas nekavējoties atrisināt problēmas, kas saistītas ar Latvijas Krājbankas likvidācijas izraisītajām problēmām, uzņemoties starpnieka lomu uzņēmumu darbības nodrošināšanā, pretējā gadījumā daudziem maziem uzņēmējiem draud bankrots, informē konfederācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka pašlaik ir izveidojusies paradoksāla situācija –ir virkne uzņēmumu, kuru iesaldētos līdzekļus FKTK ir apņēmusies saskaņā ar likumu izmaksāt līdz 20.decembrim. "Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka neliels uzņēmums, kam lielākā daļa līdzekļu force majeure rezultātā nav pieejami 20 darba dienas, faktiski ir nolemts bankrotam. Iespējams, citas komercbankas būtu gatavas piesaistīt šos uzņēmumus kā savus klientus, ja vien tām būtu pieejama uzticama informācija par Latvijas Krājbankā iesaldētajiem līdzekļiem," norāda Meņģelsone.

LDDK aicina izvērtēt iespējas valstij pārņemt Latvijas Krājbankas kredītportfeli ar valsts banku starpniecību, lai garantētu kredītsaistību izpildes nepārtrauktību esošo līgumu ietvaros. Pretējā gadījumā uzņēmumi, kas parādā Latvijas Krājbankai, var kļūt atkarīgi no bankas administratora rīcības, norāda darba devēji.

Tāpat LDDK uzskata, ka FKTK nekavējoties jānodrošina iespēja ievērojami ātrāk nekā 20 darba dienu laikā piekļūt Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kuriem pienākas izmaksas, vai arī nodrošināt informācijas apmaiņu starp Latvijas Krājbanku un citām Latvijas komercbankām pēc uzņēmumu pieprasījuma. Informācijas pieejamība sniegtu būtisku atbalstu tiem uzņēmumiem, kuras izmantoja Latvijas Krājbanku kā savu galveno partneri norēķinu veikšanā.

"Kā norāda vairāki LDDK biedri, valstij ir aktīvi jāpiedalās uzņēmumu glābšanā ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem un politisko gribu, pieņemot atbilstošos lēmumus. Mēs aicinām Latvijas politiķus, pieņemot lēmumus un izvērtējot risinājuma veidus, aizstāvēt Latvijas uzņēmumu intereses," uzsver Menģelsone.

LDDK uzsver, ka Krājbankas darbības apturēšanā visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos. Tāpat apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laicīgi saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas – soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem.

Tādēļ LDDK ir vērsusies pie valsts un pašvaldību institūcijām, lai aicinātu šo situāciju uzskatīt par ārkārtēju un neuzlikt paredzētās soda sankcijas, līdz situācija tiek atrisināta vai tās atrisināšanai ir redzamas iespējas.

Jau vēstīts, ka pēc Lietuvas valdības lēmuma prasīt "Snoras bankas" maksātnespēju arī Latvijas Finanšu un Kapitāla tirgus komisija strādā pie "Snoras" meitas bankas – Krājbankas maksātnespējas pieteikuma, kuru nākamās nedēļas sākumā varētu iesniegt tiesā. Nākamnedēļ varētu sākties garantēto noguldījumu līdz 70 000 latu izmaksa Krājbankas klientiem.

Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete - 68,1% akciju - piederēja Krievijas izcelsmes miljonāram Vladimiram Antonovam, bet 25,31% - Raimondam Baranauskam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Ceturtdien Lietuvas Centrālā banka nolēma prasīt "Snoras" maksātnespēju.

Savukārt Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt "Snoras" meitasbankas "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā - 100 miljoni latu Krājbankas līdzekļu ieķīlāti par labu trešajām personām.

Par līdzekļu pazušanu abās bankās tiek vainoti kredītiestāžu īpašnieki - Lietuvā Baranauskas un Antonovs, Latvijā - Krājbankas bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un citi valdes locekļi, kā arī Antonovs. Priedītis jau atzinis, ka, pārsniedzot pilnvaras, vienpersoniski parakstījis dokumentus par Krājbankas līdzekļu ieķīlāšanu. Viņš pats par to informējis policiju.

Ceturtdien Lielbritānijā, pamatojoties uz Lietuvas izdoto starptautisko aresta orderi, aizturēts Baranausks un, iespējams, arī Antonovs.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.