Foto: Publicitātes foto

Āzija ieņem būtisku lomu mūsdienu globālajā ekonomikā un politikā – 21. gadsimtu dēvē arī par Āzijas gadsimtu, un var sagaidīt, ka nākamajās desmitgadēs šī kontinenta nozīme pasaules ekonomikā turpinās palielināties. Ko tas nozīmē, mums, Eiropas uzņēmumiem?

Āzijas valstis ar augošu ekonomiku un lielu patērētāju skaitu ir nozīmīgi Eiropas Savienības tirdzniecības partneri. Nākamajās desmitgadēs strauji augošās vidējās klases jaunie patēriņa ieradumi kļūs par vienu no pasaules ekonomikas svarīgākajiem dzinējiem. Proti, Āzijas valstu iedzīvotāju patēriņa paradumi arvien vairāk līdzinās vidusšķiras paradumiem Eiropā un Ziemeļamerikā – viņi vēlas patērēt tās pašas preces un "premium" zīmolus. Šādas norises dos jaunu stimulu tirdzniecībai starp Āziju un Eiropas Savienību.

Lai apkalpotu augošās tirdzniecības plūsmas un arvien prasīgākos patērētājus, ir nepieciešami transporta risinājumi, kas ir ātrāki nekā iepriekš un nodrošina labu izmaksu efektivitāti. Lielākie tirdzniecības apjomi starp Tālajiem Austrumiem un Eiropu vienmēr ir mērojuši pa jūras ceļiem. Iemesls ir vienkāršs – salīdzinot ar gaisa transportu, izmaksas par preču pārvietošanu pa jūru ir daudzkārt lētākas.

Ja paskatās uz transportu Āzijas valstīs, īpaši Ķīnā, lielākoties tas ir bijis dzelzceļš – attālumi ir lieli, taču ilgu laiku jūras un gaisa savienojumi bija galvenais preču pārvadāšanas veids uz Āziju un Eiropu. Par galveno dzelzceļa transporta izmantošanas problēmu tika uzskatīti drošības riski – grūti uzraudzīt sūtījumu pārvietošanos pa Āzijas stepēm, bailes gan par preču sabojāšanu, gan pazaudēšanu, kā arī grūtības plānot preču plūsmu, jo kravas mēdza krietni kavēties pārkraušanās punktos.

Mūsdienās situācija ir mainījusies, un pārliecība par dzelzceļa transporta risinājumiem katru gadu pieaug. Šeit liela loma ir arī valstu ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, kuru dēļ ir ievērojami uzlabojies dzelzceļa transporta ātrums, drošība un kvalitāte. Ja vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīts par nepamatotu un riskantu preču pārvadājumus no Ķīnas uz Eiropu, šodien kravas konteiners tiek droši piegādāts no durvīm līdz durvīm, sākot no 17 dienām.

Pandēmijas ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem gan Eiropā, gan Baltijas valstīs pārskatīt piegādes ķēdes. Šī gada pavasarī, kad tika traucēta liela daļa gaisa savienojumu starp Āziju un Eiropu, daudziem uzņēmumiem deva stimulu izmēģināt dzelzceļa risinājumus. Pandēmija asi ietekmēja gaisa transportu, savukārt dzelzceļa kustība tikpat kā netika traucēta, vien ar nelielām nobīdēm, kas radās lielu kravu pieplūdumu dēļ. Tādējādi dzelzceļam bija iespēja sevi labi parādīt kā drošu alternatīvu transportam uz un no Āzijas.

"Balti Logistika" statistika liecina, ka sūtījumu skaits, salīdzinot 2020. gada martu ar tādu pašu periodu pērn, ir pieaudzis par 132%. Populārākais maršruts kravu pārvietošanai pa dzelzceļu ir Ķīna – Baltijas valstis. Dzelzceļa pārvadājumu apjoma palielināšanās prasa ieguldījumus ne tikai no valstīm, kuras tiek šķērsotas ceļā, bet arī no galamērķiem Eiropā. Uz krīzes fona Polijai kā vienam no vissvarīgākajiem Eiropas dzelzceļa mezgliem nācās saskarties ar strauju kravu apjoma pieaugumu, kas saprotami izraisa kavēšanos gan uz Eiropas robežas, gan kravu termināļos. Konteinervilcieni, kas pārvietojas starp Ķīnu un Baltkrieviju, ļauj rast sinerģiju kravas pārvadājumos starp Āziju un Baltiju, vienlaikus uzņēmumiem piedāvāt elastīgākus transporta risinājumus.

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē dzelzceļa transporta īpatsvars kravu pārvadājumos uz Āziju turpinās palielināties, piedāvājot kompromisu starp gaisa un jūras transportu – gan transporta izmaksu, gan tranzīta laika ziņā. Pateicoties savam ģeogrāfiski izdevīgajam stāvoklim, Baltijas uzņēmumiem ir arī potenciāls piedalīties jaunu kravas pārvadājumu koridoru izveidē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!