No šī gada 1. jūnija spēkā ir stājušies vairāki jauni grozījumi Komerclikumā, kuru virsmērķis ir pārskatīt padomes lomu un kompetenci, kā arī stiprināt un attīstīt padomes pārraudzības funkciju.
Šie grozījumi viennozīmīgi veicinās Latvijas kapitālsabiedrībās starptautiskās labās prakses pārņemšanu un nostiprinās kapitālsabiedrības padomes stratēģiskās pārvaldības lomu, kā arī kopējo korporatīvo pārvaldību. Jāuzsver, ka visiem uzņēmumu padomju locekļiem būtu jāiepazīstas un jāsaprot šie grozījumi, jo tie kardināli maina padomju lomu, kompetences tvērumu un atbildību, bet visu uzņēmumu dalībniekiem šie grozījumi ir jāņem vērā, izraugoties jaunus padomju locekļus.
Ar likuma grozījumiem tiek noteikts, ka padome kā sabiedrības pārraudzības institūcija pārstāv sabiedrības intereses, nevis tikai vairs akcionāru intereses, kā tas bija likuma vecajā redakcijā, kas pastāvēja vairākus gadu desmitus. Svarīgi uzsvērt, ka sabiedrības intereses veido visu akcionāru (akcionāru kā kopuma) intereses, kas sabalansētas ar sabiedrības ilgtermiņa darbību un attīstību.
Būtu vēlams, ka nākotnē padomes, attīstot sev izvirzītos mērķus, respektē un ņem vērā virkni ar sabiedrību saistītu personu intereses, sākot ar darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un beidzot ar visu sabiedrību kopumā. Šobrīd ļoti aktuāla ir sabiedrību nostāja un stratēģiju definēšana tādās jomās kā vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana. Līdz ar to ar sabiedrības interesēm ir saprotams plašāks un komplicētāks darbību loks, kas ir aktuāls ekonomikas attīstībai kopumā.
Šie likuma grozījumi saskan ar jaunākajām tendencēm uzņēmumu pārvaldības jomā, proti, padomes uzdevumi stratēģiskajā pārvaldībā ir noteikti Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā un jaunie grozījumi Komerclikumā šos uzdevumus skaidri nostiprina, padarot tos ne tikai kā rekomendējošus, bet arī likumiski saistošus. Kodeksā ir likts uzsvars, ka padomes uzdevums ir iesaistīties stratēģijas izstrādes procesā un apstiprināt stratēģiju padomes sēdē, kā arī uzraudzīt tās īstenošanu. Tāpat Kodeksā noteikts, ka padomes uzdevums ir reizi gadā noteikt valdei sasniedzamos finanšu un nefinanšu mērķus, izvērtēt sniegto novērtējumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī apstiprināt kapitālsabiedrības risku vadības politiku.
Svarīgi, ka padomei turpmāk arvien efektīvāk būs veicama arī valdes darba uzraudzība. Ar jaunajiem likuma grozījumiem papildus padomei tiek noteikts jauns, sarežģīts un izaicinošs uzdevums: stiprināt sabiedrības attīstības un finanšu mērķus un uzraudzīt to īstenošanu. Proti, lai gan stratēģijas un budžeta izstrāde ietilpst valdes kā sabiedrības izpildinstitūcijas kompetencē, tomēr ir būtiski nodrošināt aktīvu un kompleksu padomes iesaisti šajā procesā. Tādējādi padome, pirmkārt, definē un apstiprina ietvaru valdes darbībai un, otrkārt, pārliecinās, ka valde savas funkcijas pilda šajā noteiktajā ietvarā.
Minētā jaunā kompetence – sabiedrības vispārīgo darbības principu un attīstības un finanšu mērķu apstiprināšana un to īstenošanas uzraudzība – pēc būtības veido visaptverošu pārraudzības ietvaru valdes darbam, kur padome līdzdarbojas un uzrauga arī sabiedrības attīstību, sniedzot vērtīgu pienesumu tās attīstībai, ne tikai formāli pārstāv dalībnieku intereses. Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu tiek papildināta padomes definīcija, ietverot padomes funkcijās arī sabiedrības attīstības uzraudzību.
Ir skaidri secināms, ka padomes locekļu darbs un uzdevumi pēc Komerclikuma grozījumu stāšanās spēkā ir kļuvuši sarežģītāki un ir izaicinājumu pilni, un prasa zināšanas un pieredzi ne tikai vadības jautājumos, bet kopējā biznesa attīstībā ar tālredzīgu skatu nākotnē, bet tanī pat laikā sadarbību un uzraudzību ikdienas ekonomiskajā darbībā. Šādas padomes veidošanas turpmāk prasīs no dalībnieku puses daudz kompleksāku personāliju atlasi, jo būs nepieciešamas ne tikai konkrētās darbības jomas specifiskas zināšanas, lai veidotu stratēģiskos mērķus, bet arī ekonomiskas, ilgtspējas un vienkārši augstas biznesa vadības prasmes.
