Lija Strašuna: Cenu kāpums turpinās bremzēties
Foto: LETA

Janvārī patēriņa cenas palielinājās par 0.8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Kā tika gaidīts, galvenie virzītāji bija gāzes un siltuma tarifu, degvielas, ka arī sezonāls augļu un dārzeņu cenu kāpums.

Gada inflācija turpināja mazināties (jau piekto mēnesi pēc kārtas) un janvārī bija 3.6%. Visstraujāk gada laikā ir augušas ar mājokli saistītu pakalpojumu un transporta cenas, attiecīgi par 9.4% un 5.6%. Savukārt pārtikas cenu pieauguma temps turpināja strauji sarukt, un janvārī pārtika bija vien par 3.7% dārgāka nekā pirms gada.

Iedzīvotāji turpina ietaupīt uz pārtiku

Nelielu pārsteigumu sagādāja patēriņa izdevumu struktūras jeb svaru izmaiņas, ko izmanto patēriņa inflācijas aprēķinā. Centrālā statistikas pārvalde svaru pārskatīšanu veic ik gadu atkarībā no tā, kā mainās iedzīvotāju pirkumu ieradumi un to izdevumu struktūra. Pērn mājsaimniecību izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir samazinājies no 25.4% līdz 24.8%, neskatoties uz diezgan strauju pārtikas cenu kāpumu.

Iespējams, iedzīvotāji turpināja ekonomēt uz pārtikas iegādi, gan pērkot lētākus alternatīvus produktus, gan arī audzējot pašiem savu pārtiku (īpaši reģionos). Diemžēl pārtikas īpatsvars mājsaimniecības izdevumos joprojām ir ļoti liels, kamēr cenu svārstības ir ievērojamas, turklāt atkarīgas no notikumiem pasaulē. Īpaši ievainojami pret pārtikas sadārdzināšanos ir tieši maznodrošinātie. Pērn ir nedaudz pieauguši arī tādu pirmās nepieciešamības produktu izdevumu īpatsvari kā ar mājokli saistītie pakalpojumi (no 16.3% uz 16.7%) un transports (no 13.3% uz 13.9%).

Cenu kāpums turpinās bremzēties

Tuvākajos mēnešos vēl sagaidāms siltumenerģijas tarifu kāpums (dabasgāzes sadārdzināšanās dēļ), kaut arī mazāks nekā janvārī, kā arī degvielas cenu svārstības. Tas galvenokārt saistīts ar pasaules naftas cenu dinamiku, piem., šī gada sākumā to balsta gan bargā ziema, gan ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos. Savukārt eiro kurss pret dolāru pēc pavājināšanās janvāra pirmajā pusē (sadārdzinot degvielu Latvijā, jo tā tiek pirkta par dolāriem) atkal pastiprinājās, tādējādi atkal mazinot spiedienu uz Latvijas degvielas cenām.

Sagaidāms, ka, tuvojoties vasarai, situācija pakāpeniski stabilizēsies (ja vien nesaasināsies kāds ģeopolitisks konflikts). Līdz ar to arī Latvijā patēriņa cenu kāpums turpinās mazināties. Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidām aptuveni 2.4% vidējo inflāciju.

Tags

Inflācija

Comment Form