Pat izslēdzot graudu ietekmi, pārējo preču eksports tik un tā auga par turpat 9% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Līdzās pārtikas produktiem strauja izaugsme (vairāk par 20%) bija vērojama arī mašīnām un iekārtām, ka arī poligrāfijai.
Savukārt preču importa kāpums saglabājās ļoti mērens, ap 3% pret pērnā gada janvāri. Straujākais importa pieaugums ir koka produktiem (visticamāk, rūpnieku vajadzībām), kas ir saprotams, ņemot vērā ierobežotos vietējos resursus.
No vienas puses, tirdzniecības deficīta kritums ir pozitīvs process, jo tas mazina arī nepieciešamo finansēšanas apjomu. Tomēr vāja importa izaugsme var liecināt arī par lēnāku investīciju kāpumu, kas jau vairs nav iepriecinoši. Ilgtspējīgai eksporta izaugsmei ir nepieciešamas investīcijas, tai skaitā arī iekārtās (kas pārsvarā tiek importētas). Tā kā, ja gribam palielināt eksportu, bez importa arī neiztikt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
