Lija Strašuna: Mājsaimniecību patēriņš kāpj, bet vai visi tērē vairāk?  (5)

Šis 2012.gada janvāra cipars gan ar laiku var mainīties, jo sezonālo izlīdzināšanu veic ar matemātiskiem modeļiem un tā, laikam ejot, kļūst arvien precīzāka arī par pagātni. Tomēr tik un tā kāpums ir visai iespaidīgs. To galvenokārt veicināja nepārtikas preču, tai skaitā arī auto degvielas pārdošana. Savukārt pārtikas preču apgrozījums saglabājās stabils.

Salīdzinājumā ar 2011.gada janvāri mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par gandrīz 17%. Visstraujāk auga pārdošanas apjomi datoriem, programmatūras un telekomunikācijas iekārtām ¬– par 80% gada laikā. Kāpums ir mājas precēm (elektrotehnikai, audio un video aparatūrai, mēbelēm, grīdas segumiem utt.) ¬¬– kopā par aptuveni 37%, kā arī sporta precēm – par 54%. No Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem sanāk, ka gandrīz visām šīm produktu grupām cenas ir bijušas mazākas nekā pirms gada.

Kas tad nodrošināja šo strauju tēriņu pieaugumu? Iedzīvotāju ienākumu kāpums gada sākumā diez vai ir bijis liels, turklāt ienākumi palielinājās tikai noteiktai daļai sabiedrības. Bet zemākas cenas kopā ar lielāku iedzīvotāju optimismu varētu motivēt pirkt vairāk ilglietošanas preču. Mājsaimniecību kredītslogs arī kļuvis mazāks. Patērētāju noskaņojums šī gada sākumā turpināja uzlaboties. Tomēr mazliet paradoksāli, ka diezgan būtisks optimisma kāpums februāra sākuma noticis vien tādēļ, ka vairāk iedzīvotāju ieplānoja kaut ko iekrāt nākamajos 12 mēnešos. Savukārt mājsaimniecību finanšu stāvokļa novērtējums turpmākiem mēnešiem nav tik daudz uzlabojies. Tas varētu norādīt uz to, ka iedzīvotāji plāno t.s. "piesardzības" uzkrājumus un turpmāk varētu tērēt apdomīgāk.

Diemžēl Latvijā joprojām ir daudz tādu mājsaimniecību, kas nevar atļauties veikt lielākus pirkumus, pat neskatoties uz izdevīgām cenām (piem., 14.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem meklē darbu). Turklāt iedzīvotāju skaits turpina mazināties. Visticamāk, mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmi galvenokārt virza turīgākā sabiedrības daļa. Iespējams, tā vietā, lai priecātos par šo patēriņa pieaugumu (un attiecīgi nodokļu ieņēmumu kāpumu), būtu nepieciešams steidzami ķerties pie ienākumu nevienlīdzības problēmu risināšanas.